-
1 pakārtot
gram., v. подчинить (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \pakārtotю, \pakārtotишь; прич. \pakārtotённый, \pakārtotён, \pakārtotена, \pakārtotено)LKLv59 -
2 pakārtot
гл.грам. подчинить, подчинять -
3 pakārtot
подчинить -
4 pakārtot
(pakārtotoju, pakārtoto; pakārtotoju) подчинить, подчинять; salikts pakārtotots teikums сложно-подчинённое предложение -
5 paralēli pakārtot
соподчинить -
6 koordinēt
v. координировать (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \koordinētую, \koordinētуешь; прич. \koordinētованный, \koordinētован)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vidusl. latīņu coordinarelv Savstarpēji saskaņot darbības, norises u. tml., radīt atbilstību starp tām, arī tās pakārtot citu citaiJum99▪ Sinonīmidarb.v.1. sabalansēt; saskaņot2. saistītT09 -
7 unificēt
v. унифицировать (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \unificētую, \unificētуешь; прич. \unificētованный, \unificētован)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - viduslaiku latīņu unificare \< latīņu uni.. + facere ‘darīt’lv 1. Vienveidot; vienādot. jur.lv 2. jur. Apvienot, pakārtot vienai normaiJum99▪ Sinonīmidarb.v.1. vienveidot2. vienādotT09