Перевод: с финского на латышский

olen+teille+hyvin+kiitollinen

  • 1 olen opendai, radan üläškolas

    esmu pasniedzējs, strādāju augstskolā

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > olen opendai, radan üläškolas

  • 2 olen Rigaspäi

    esmu no Rīgas

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > olen Rigaspäi

  • 3 hol’

    (holen, hol’t, holid)
    1) rūpes
    2) uztraukums
    olen holiš – esmu norūpējies
    heitta hol’ – beigt uztraukties
    pidada hol’t – rūpēties
    pidada hol’t kenes-ni – rūpēties par kādu

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > hol’

  • 4 kirjutai

    (kirjutajan, kirjutajid)
    rakstnieks
    levedali tutab kirjutai – plaši pazīstams rakstnieks
    minä mugažo olen kirjutai – es arī esmu rakstnieks

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kirjutai

  • 5 külläks

    papilnam, atliku likām; sātīgi
    magata külläks – labi izgulēties
    söda külläks – pieēsties, paēst sātīgi
    sātīgi
    olen näl’ghine, pidab söda külläks – esmu izsalcis, jāpaēd sātīgi

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > külläks

  • 6 lidnalaine

    (lidnalaižen, lidnalašt, lidnalaižid) īp.
    pilsētas-
    hö oma lidnalaižed – viņi ir pilsētnieki
    olen lidnalaine eläi – esmu pilsētnieks (burt.: pilsētas iedzīvotājs)

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > lidnalaine

  • 7 mel’

    (melen, mel’t, melid)
    prāts, saprāts; oma, garastāvoklis
    ei lähte melespäi – neiziet no prāta
    hairahtada meles – jukt prātā
    hän om lujas hüviš meliš – viņš ir ļoti labā omā
    langeta mel’he – atcerēties (burt.: iekrist prātā)
    lühüdmel’ne – ar īsu prātu, muļķa-
    lähtta meles – jukt prātā
    meile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domas
    midä sinä tegi meles? – ko tu izdomāji?
    minä olen hüviš meliš – es esmu labā omā
    olda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklī
    olda mel’he – patikt, būt pa prātam
    pahoiš meliš – sliktā omā
    šaukahtada meliš­päi – jukt prātā
    mi meles, se i keles – kas prātā, tas uz mēles

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > mel’

  • 8 minä

    (minun, mindai)
    es
    ala käzidu mindai – neaiztiec man
    ala nagra minus ümbri – nesmejies par mani
    astu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēku
    erigande minuspäi! – liec mani mierā!
    hän nagroi minun päle – viņa smejās par mani
    joudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?
    minei sirhe ištte! – man blakus sēdies!
    minai ei ole unt – man nenāk miegs
    minai om koume sizart – man ir trīs māsas
    minai om äjan abunikoid – man ir daudz palīgu
    minei om hüvä – man ir labi
    minunnoks – (nākt) pie manis
    minä ni-midä en kule – es nekā nedzirdu
    minä olen pertiš – es esmu mājās
    minä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!
    varastagat mindai! – pagaidiet mani!

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > minä

  • 9 mugažo

    tāpat, arī
    minä mugažo olen kirjutai – es arī esmu rakstnieks

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > mugažo

  • 10 olda

    (om, oli)
    būt, atrasties
    ei ole vägid – nav spēku
    ende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādi
    keda völ ei ole? – kā vēl nav?
    lehtik om škapas – burtnīca ir skapī
    lidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrauta
    lumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusis
    meile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domas
    mi nece om? – kas tas ir?
    minai ei ole unt – man nenāk miegs
    minä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!
    mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbinieki
    olda hengiš – būt dzīvam
    olda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)
    olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgam
    olda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklī
    olda ligos – mirkt
    olda mel’he – patikt, būt pa prātam
    olda näl’gäs – badoties
    olda oiktal kädel – būt pa labai rokai
    olda opalas – skumt
    olda ridas – strīdēties
    olda rindal – būt blakus
    olda sires – būt blakus
    olda vaitti – klusēt
    olda valdas – būt pie varas
    olda ühtes – būt kopā
    olda ülenpäiš – lepoties
    ole hüvä – lūdzu, esi tik labs
    ole vaitti! – klusē!; klusu!
    olen Kurbaspäi – esmu no Kurbas
    olen Rigaspäi – esmu no Rīgas
    olgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labi
    olin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadīt
    om jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārā
    ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darīt
    olda kenen-ni valdas – būt kāda varā
    olda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > olda

  • 11 opendai

    (opendajan, opendajid)
    skolotājs, pasniedzējs
    antta lehtik opendajale – atdot burtnīcu skolotājam
    hän radab školas opendajan – viņš strādā skolā par skolotāju
    min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsim
    olen opendai, radan üläškolas – esmu pasniedzējs, strādāju augstskolā
    opendajal (ades.) om vanh vepsän kirj – skolotājam ir veca vepsu grāmata
    neičukaine küzub opendajal (ades.), kuspäi sab otta vajehnik – meitene jautā skolotājam, kur var paņemt vārdnīcu

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > opendai

  • 12 openik

    (openikan, openikoid)
    skolēns
    minä olen openik – es esmu skolēns
    om-ik openikal (ades.) sanged vajehnik? – vai skolēnam ir bieza vārdnīca?
    parahim openik – labākais skolēns
    üläopenik – students

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > openik

  • 13 pert’

    (pertin, pertid)
    nams, māja
    čomas pertiš (ines.) – skaistā mājā
    čomas (ines.) pertišpäi (elat.) – no skaistas mājās
    heil (ades.) om ičeze pert’ – viņiem ir sava māja
    joudai pert’ – tukša māja
    kezapert’ – vasaras māja
    kivipert’ – mūra māja
    koheta pert’ – labot māju
    lapsid täuz’ pert’ – bērnu pilna māja
    minun pertin edes – manas mājas priekšā
    minä olen pertiš – es esmu mājās
    mända siriči pertiš – paiet mājai garām
    panda (sauda) pert’ – celt māju
    pert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priešu un egļu mežs
    pertid tehtas suriš parzišpäi (elat.) – mājas taisa no lieliem baļķiem
    pertin saumad – mājas stūŗi
    pertin taga – aiz mājas
    pertinnopäi – (attālināties) no mājas
    pertiš ei sa heikta, mecanuk voib tulda – mājās nedrīkst kliegt, meža gars var atnākt
    saupta uks’, ika pertiš vilugandeb – aizver durvis, citādi māja atdzisīs
    vanh pert’ – veca māja
    ümbärta pert’ – apiet ap māju

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > pert’

  • 14 söda

    (söb, söi)
    ēst, paēst, apēst
    minä en navedi söda üläškolan sömsijas – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvē
    minä-ki tahtoin söda – es arī gribu ēst
    minä sön murgint (part.) – es ēdu brokastis
    mähmd’a söda – kāri ēst
    olen näl’ghine, pidab söda külläks – esmu izsalcis, jāpaēd sātīgi
    pupotada söda – ēst lēni košļājot
    rostkel söb raudad – rūsa saēd dzelzi
    severdan en sö – tik daudz neapēdīšu
    söda pudrod maidonke – ēst putru ar pienu
    södä sil’mil – ēst ar acīm
    sö­den söda – ēst (kādu) nost, izēst

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > söda

  • 15 telefon

    (telefonan, telefonid)
    tālrunis
    kelotada telefonal – zvanīt pa tālruni
    kucta telefonannoks – saukt pie tālruņa
    minä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!
    pagišta telefonal – runāt pa tālruni
    pagižed-ik nügüd’ telefonal (ades.)? – vai runā pašlaik pa tālruni?
    telefon ei rada – tālrunis nedarbojas
    telefon-avtomat – taksofons

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > telefon

  • 16 vepsläine

    (vepsläižen, vepsläšt, vepsläižid) lietv.
    vepss, vepsiete
    mö olem vepsläižed – mēs esmam vepsi
    olen vepsläine – esmu vepss
    ————————
    (vepsläižen, vepsläšt, vepsläižid) īp.
    vepsu-
    venä-vepsläine vajehnik – krievu-vepsu vārdnīca

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > vepsläine


Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»