Перевод: с латышского на русский

с русского на латышский

nērst

  • 1 nērst

    Latviešu-krievu vārdnīca > nērst

  • 2 nērst

     (только 3 л.: nērš; nērsa) метать икру

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > nērst

  • 3 laist

    darb.v. пускать, пустить
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv nolaist, dzelzc.
    ru спустить
    Sku98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru пустить II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. apšaudīt; rīdīt; trāpīt; uzlaist; uzrīdīt
    II. darb.v.
    1. atlaist; atļaut; laist vaļu; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlēt
    bērnus laist darb.v. - spietot
    laist acis ciet
    laist acis kopā - laist acis ciet; laisties miegā; laisties snaudā; migt; migties
    laist apgrozībā -   1) inkasēt; nodot
    darb.v.  -   2) izdot  3) žirēt
    laist asnus - asnot; dīgt; knist
    laist balsi vaļā - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist vaļā bļaujamo; palaist rīkli; rēkt; spiegt
    laist cauri - vadīt
    laist darbā -   1) darboties  2) uzsākt  3) nodrošināt atbalstu
    laist dibenā - gremdēt; gremdināt
    laist dūdas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist gar ausīm - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist pār galvu; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsū
    laist ikrus -   1) laist kurkuļus; nārstot
    darb.v.  -   2) iet uz berztu; nārstot; nērst
    laist klajā -   1) izdot
    darb.v.  -   2) apgādāt; izdot; izlaist; laist ļaudīs; publicēt
    laist ļaudīs
    laist ļekas vaļā darb.v. - bēgt; dot kājām ziņu; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist meldiņu vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist miglu acīs lietv.  -   1) iztapt  2) flaneļa-  3) iztapība  4) ietīt flanelī  5) miglas laišana acīs  6) ietīt flanelī; iztapt; pārslaucīt ar flaneli; pieglaimoties
    darb.v.  -   7) blēdināt; kaisīt smiltis acīs; krāpināt; krāpt; maldināt; maldīt; mānīt; šmaukt; vest ap stūri; vilstīt; vilt  8) pieglaimoties
    laist pa diegu - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist pār galvu - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist gar ausīm; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsū
    laist pasaulē - dzemdēt; nest; sabirt; sagāzties; sakrist
    laist prom - aizgrūst; aizlaist; iegrūst; iesmērēt; iešmugulēt; izgrūst; pārdot
    laist raudas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist skolā - izglītot; skolot; sūtīt skolā
    laist tautās - apprecināt; izdot; izgodāt; izprecēt; izprecināt; izvest
    laist vaļā bimbas - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist vaļā bļaujamo - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist balsi vaļā; palaist rīkli; rēkt; spiegt
    laist vaļā lūdzamo - delgt; diedelēties; lūgt lūdzamo; lūgties; ubagoties
    laist vaļā vieglos - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist vaļu - atlaist; atļaut; laist; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlēt
    laist zem āmura - pārdot vairāksolīšanā; ūtrupēt
    laist ziņu darb.v. - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēsti laist; vēstīt; ziņot
    vēsti laist - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; laist ziņu; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēstīt; ziņot
    2. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laivot; līgot; pūst; rullēt; šaut; važot
    3. cirst; gāzt; līst; skaldīt
    4. brāzt; drāzt; lidināt; lingot; mest; spert; sviest; triekt; vandīt; vantēt
    5. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    6. raidīt; skapēt; sūtīt; šķūtēt
    7. aizlaist; atlaist; palaist
    8. izlaist; palaist
    9. sukāt
    10. izlaist; palaist
    11. atļaut; ļaut
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > laist

См. также в других словарях:

  • nerst — nerrest, nerst nearest: see nar a …   Useful english dictionary

  • Distribution law — [1] or the Nerst s distribution law gives a generalisation which governs the distribution of a solute between two non miscible solvents.This law was first given by Nerst who studied the distribution of several solutes between different… …   Wikipedia

  • zuinnerst — zu|ịn|nerst 〈Adv.〉 ganz innen, im tiefsten Innern ● er war zuinnerst betroffen, gekränkt * * * zu|ịn|nerst <Adv.> (geh.): a) im tiefsten ↑ Innern (2 a); zutiefst: z. von etw. überzeugt, getroffen sein; b) im tiefsten ↑ Innern (2 b), im… …   Universal-Lexikon

  • Manalurpet —   city   Coordinates Country India State Tamil Nadu …   Wikipedia

  • Potencial de membrana — Saltar a navegación, búsqueda Los P.M. son cambios rápidos de polaridad a ambos lados de la membrana de menos de 1 milisegundo. Cuando se habla de potenciales de membrana, se debería de hablar del Potencial de Difusión , dicho potencial esta… …   Wikipedia Español

  • Fring — Infobox Software2 name = fring developer = [http://www.fring.com fringland Ltd.] operating system = Symbian 8 9 (S60, S40 2nd, 3rd 4th edition, Java ME, iPhone, Linux and UIQ on limited devices), Windows Mobile 5 6 genre = / Mobile VoIP/instant… …   Wikipedia

  • Grümbke — Johann Jacob Grümbke (* 6. September 1771 in Bergen; † 23. März 1849 ebenda) war ein deutscher Historiker und Geograf. Er erforschte umfassend die Geschichte und Landeskunde Rügens und war damit Begründer der rügenschen Heimatforschung.… …   Deutsch Wikipedia

  • Johann Jacob Grümbcke — Johann Jacob Grümbke (* 6. September 1771 in Bergen; † 23. März 1849 ebenda) war ein deutscher Historiker und Geograf. Er erforschte umfassend die Geschichte und Landeskunde Rügens und war damit Begründer der rügenschen Heimatforschung.… …   Deutsch Wikipedia

  • Johann Jakob Grümbke — Johann Jacob Grümbke (* 6. September 1771 in Bergen; † 23. März 1849 ebenda) war ein deutscher Historiker und Geograf. Er erforschte umfassend die Geschichte und Landeskunde Rügens und war damit Begründer der rügenschen Heimatforschung.… …   Deutsch Wikipedia

  • Gradiente electroquímico — El concepto de gradiente electroquímico combina el concepto matemático de gradiente con los conceptos fisicos y químicos de potencial eléctrico y de potencial químico (concentración). Básicamente indica cuál es la dirección en la que cambia mas… …   Wikipedia Español

  • Modelo de Hodgkin y Huxley — El modelo de Hodgkin y Huxley describe cómo se inician y transmiten los potenciales de acción en las neuronas. Consiste en un conjunto de ecuaciones diferenciales ordinarias no lineales que aproxima las características eléctricas de células… …   Wikipedia Español

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»