Перевод: со всех языков на латышский

с латышского на все языки

nem

  • 1 nem’

    (nemen, nemid)
    [zemes]rags

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > nem’

  • 2 otta

    (otab, oti)
    ņemt, paņemt; ķerties (par zivīm)
    ižand Mikoi otab kirjutimen (akuz.): hän takaib kirjutada kirjeižen (akuz.)– Mikus kungs ņem rakstāmo: viņš taisās rakstīt vēstuli
    kala otab čomin sildan al – zivs ķeras labi zem tilta
    lapsed ottas mujupirdimid (part.), miše pirta – bērni ņem krāsainos zīmuļus, lai zīmētu
    liha otab kalale (allat.) – gaļa garšo pēc zivs, gaļai ir zivs piegarša (burt.: gaļa ņem zivij)
    Mikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatu
    ota ičeleiž – paņem sev
    ota mindai kerdale – paņem mani līdzi
    otta abidoks – apvainoties
    otta hondoks – ņemt ļaunā, apvainoties
    otta huiktaks – kautrēties, kaunēties
    otta hural kädel – paņemt kreisā rokā
    otta kädes – paņemt aiz rokas
    otta laps’ kormha – paņemt bērnu rokās
    otta laps’ sül’he – paņemt bērnu rokās
    otta laps’ üs’kha – paņemt bērnu rokās
    otta sana(d) tagaze – ņemt vārdus atpakaļ
    otta šaug sel’ghä – paņemt maisu mugurā
    otta tagaze kirvez susedalpäi (abl.) – paņemt atpakaļ cirvi no kaimiņa
    otta velgha – paņemt parādā
    otta väged – pieņemties spēkā
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas muna (nom.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olu…
    tarbiž otta lehtik sebranikalpäi (abl.) – jāpaņem burtnīca no drauga
    otta azj ezile – piedāvāt jautājumu apspriešanai (burt.: ņemt lietu uz priekšu)
    otta küzund ezile – piedāvāt jautājumu apspriešanai

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > otta

  • 3 muna

    (munan, munid)
    ola
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas muna (nom.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olu…
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas munid (part.), ottas jauhod (part.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olas, ņem miltus…

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > muna

  • 4 pirg

    (pirgan, pirgoid)
    pīrāgs
    babarmpirg – aveņu pīrāgs
    hernehpirg – zirņu pīrāgs
    ka­pust­pirg – kāpostu pīrāgs, pīrāgs ar kāpostiem
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas muna (nom.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olu…
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas munid (part.), ottas jauhod (part.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olas, ņem miltus…
    pirgoile mujub – pēc pīrāgiem smaržo

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > pirg

  • 5 jauh

    (jauhon)
    milti
    pirg (nom.) tehtas muga: ottas munid (part.), ottas jauhod (part.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olas, ņem miltus…
    rugihine jauh – rudzu milti

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > jauh

  • 6 на

    prepos.
    1) gener. par (vsk. ar ak., dsk. ar d.-i.) (norādot starpību) (с вин.), uz (vsk. ar ģ., dsk. ar d.-i.) (norādot vietu) (с предл. и вин.), virsū (kam) (кого-что)
    2) colloq. še (ņem)
    * * *
    še

    Русско-латышский словарь > на

  • 7 причастный

    adj
    * * *
    participa, participu, [lokāmā] divdabja, [lokāmo] divdabju; tāds, kam sakars, tāds, kas ņem dalību, tāds, kas saistīts

    Русско-латышский словарь > причастный

  • 8 сквернослов

    kas ņem neķītrus vārdus mutē, kas runā neķītrības, kas neķītri palaiž muti, cilvēks

    Русско-латышский словарь > сквернослов

  • 9 сквернословец

    kas ņem neķītrus vārdus mutē, kas runā neķītrības, kas neķītri palaiž muti, cilvēks

    Русско-латышский словарь > сквернословец

  • 10 сквернословка

    kas neķītri palaiž muti, tā, kas ņem neķītrus vārdus mutē, tā, kas runā neķītrības

    Русско-латышский словарь > сквернословка

  • 11 дело принимает дурной оборот

    Русско-латышский словарь > дело принимает дурной оборот

  • 12 дух захватывает

    n
    1) gener. elpu ņem ciet
    2) colloq. elpu rauj ciet, elpu sit (rauj) ciet

    Русско-латышский словарь > дух захватывает

  • 13 как сказать

    part.

    Русско-латышский словарь > как сказать

  • 14 на, возьми\!

    prepos.
    gener. še ņem\!

    Русско-латышский словарь > на, возьми\!

  • 15 if he can't go, take me instead

    ja viņš nevar iet, ņem mani viņa vietā

    English-Latvian dictionary > if he can't go, take me instead

  • 16 kala

    (kalan, kaloid)
    zivs
    kala tämbei kokib hüvin – zivs šodien ķeras labi
    kalad ujuba joges – zivis peld upē
    keitta kalad – vārīt zivi
    liha otab kalale (allat.) – gaļa garšo pēc zivs, gaļai ir zivs piegarša (burt.: gaļa ņem zivij)
    maimkala – sams
    verez kala – svaiga zivs
    vilul säl kala süväs mäneb – aukstā laikā zivs dziļi iet
    kadoi kuti kala vedhe – kā ūdenī nogrimis (burt.: pazudis kā zivs ūdenī)

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kala

  • 17 kerdale

    līdzi
    ota mindai kerdale! – ņem mani līdzi!

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kerdale

  • 18 kirj

    (kirjan, kirjoid)
    grāmata
    avaita kirj – atvērt grāmatu
    harjoituzkirj – uzdevumu grāmata
    hän lugeb kirjoid (part.) – viņš lasa grāmatas (vispār)
    hän lugeb nene kirjad (akuz.) – viņš lasa šīs grāmatas
    jätta kirj sebranikale – atstāt grāmatu pie drauga
    kenen kirj nece om? – kā grāmata tā ir?
    lugendkirj – lasāmgrāmata
    Mikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatu
    minai ei olend necide kirjad – man nav šīs grāmatas
    sinä luged lujas melentartuižen kirjan (akuz.) – tu lasi ļoti aizraujošu grāmatu
    Timoil (ades.) om melentartuine kirj – Timojam ir interesanta grāmata
    verhad kirjad – svešas grāmatas

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kirj

  • 19 kirjeine

    (kirjeižen, kirješt, kirjeižid)
    vēstule
    ižand Mikoi otab kirjutimen (akuz.): hän takaib kirjutada kirjeižen (akuz.) – Mikus kungs ņem rakstāmo: viņš taisās rakstīt vēstuli
    rebitada kirjeine – saplēst vēstuli

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kirjeine

  • 20 kirjutim

    (kirjutimen, kirjutint, kirjutimid)
    pildspalva, rakstāmais
    ižand Mikoi otab kirjutimen (akuz.): hän takaib kirjutada kirjeižen (akuz.) – Mikus kungs ņem rakstāmo: viņš taisās rakstīt vēstuli
    kirjutada kirjutimel (ades.) – rakstīt ar pildspalvu
    nell’ kirjutint (part.) – četras pildspalvas
    sinä kirjutad kirjutimel (ades.) – tu raksti ar pildspalvu

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kirjutim

См. также в других словарях:

  • nem — nem …   Dictionnaire des rimes

  • NEM — NEM; nem·a·line; nem·a·lite; nem·a·sto·ma·ce·ae; nem·a·tel·mia; nem·a·the·cial; nem·a·the·ci·um; nem·a·thel·mia; nem·a·thel·minth; nem·a·thel·min·thes; nem·a·to·blas·tic; nem·a·toc·era; nem·a·to·ci·dal; nem·a·to·cide; nem·a·to·cyst;… …   English syllables

  • nem — adv. 1. Partícula disjuntiva e negativa. 2. Não. • conj. 3. E não. 5. nem mais nem menos: exatamente. 6. nem que: como se. 7. que nem: mais do que.   ‣ Etimologia: latim nec …   Dicionário da Língua Portuguesa

  • nem-1 —     nem 1     English meaning: to take; to put in order, count     Deutsche Übersetzung: “zuteilen, nehmen” (von the Vorstellung der hingestreckten Hand); von “zuteilen” from “O.N.nen, rechnen, zählen (Geldwesen)”     Material: Av. nǝmah n.… …   Proto-Indo-European etymological dictionary

  • NEM — may refer to: New Economic Model, an ongoing initiative to reform Malaysia s economy Nem or Nem rán, a variant term for the Vietnamese dish Chả giò Le Nouvel Ensemble Moderne, a chamber orchestra from Montreal specializing in contemporary… …   Wikipedia

  • nem — [ nɛm ] n. m. • v. 1980; mot vietnamien ♦ Petit pâté impérial. Manger des nems. ● nem nom masculin Petite crêpe de farine de riz fourrée (soja, viande, vermicelle, etc.), roulée et frite. (Spécialité vietnamienne.) nem n. m. Mets asiatique,… …   Encyclopédie Universelle

  • ném- — ⇒NÉM(O) , NÉMAT(O) , (NÉM , NÉMO , NÉMAT , NÉMATO )élém. formant I. Ném(o) , némat(o) [élém. tiré du gr. , «fil» et entrant dans la constr. de mots sav. appartenant principalement au vocab. de la zool. A. [Les mots constr. sont des adj.] 1. [Le… …   Encyclopédie Universelle

  • nem- — *nem germ., schwach. Verb: nhd. biegen; ne. bend (Verb); Hinweis: s. *nemida ; Etymologie: idg. *nem (2), Verb, biegen, Pokorny 764; Literatur: Falk/Torp 294 …   Germanisches Wörterbuch

  • nem-2 —     nem 2     English meaning: to bend     Deutsche Übersetzung: “biegen”     Material: O.Ind. námas n. = Av. nǝmah n. “ bowing, bending = worship, veneration, Huldigung”, O.Ind. námati “beugt sich, neigt sich, beugt, bends” (Kaus. nümayati), Av …   Proto-Indo-European etymological dictionary

  • NEM-I — Neoplasia Endocrina Múltiple de tipo I. Trastorno hormonal hereditario que se presenta con un patrón dominante autosómico. Las neoplasias endocrinas pueden expresarse en forma de adenoma o carcinoma, y pueden desarrollarse de manera sincrónica o… …   Diccionario médico

  • NEM-II — Neoplasia Endocrina Múltiple de tipo II: consta de tumores de la hipófisis, corteza suprerrenal e islotes de Langerhans Diccionario ilustrado de Términos Médicos.. Alvaro Galiano. 2010 …   Diccionario médico

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»