Перевод: с латышского на все языки

со всех языков на латышский

most+of+it

  • 1 apjaust

    v. осознать  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \apjaustю, \apjaustешь; прич. осознанный, осознан)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. apjēgt; aptvert; apzināties; izprast; sākt apzināties; saprast
    II. darb.v.
    1. atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; just; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    2. apģist; apjēgt; apķert; aptvert; apzināties; atģist; atjaust; atjēgt; atķert; atprast; atprasties; atskārst; izprast; iztulkot; jēgt; nākt pie prāta; noprast; redzēt; saģist; sajēgt; samanīt; saprast; tikt gudram; tikt skaidrībā; uztvert
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > apjaust

  • 2 atmosties

    darb.v. проснуться, просыпаться; пробудить, пробуждать; пробудиться, пробуждаться
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. most; pamosties; uzjundīt; uzmosties; uzrauties; uztrūkties
    2. pamodināt
    3. pamosties; sakāpt
    4. mosties; pamosties; uzmosties
    5. pamosties; uzmosties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > atmosties

  • 3 fonda visaktīvākā daļa

    ▪ Termini
    lv bibl.
    lv Bibliotēkas fonda daļa, kurā esošo iespieddarbu u.c. dokumentu konkrētā apgrozība divas vai vairākas reizes pārsniedz normatīvo (vidējo) apgrozību. sk. Fonda apgrozība
    ru сверхактивная часть фонда
    LNB93

    Latviešu-krievu vārdnīcu > fonda visaktīvākā daļa

  • 4 jaudāt

    darb.v. мочь; быть в силах
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaust; just; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    2. spēt; varēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > jaudāt

  • 5 jaust

    I.
    1. чуять  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: чую, чуешь) sar.
    2. чувствовать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \jaustую, \jaustуешь)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. just; manīt; matīt; sajust; samanīt
    2. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; just; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > jaust

  • 6 just

    darb.v. чувствовать; ощущать; чуять sar.  (simpātiju, cieņu, riebumu - pret ko) питать  (симпатию, уважение, отвращение - к кому-чему-либо)
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv dzelzc.
    ru ощущать
    Sku98
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. jaust; manīt; matīt; sajust; samanīt
    just līdzi -   1) būt; līdzi just
    darb.v.  -   2) žēlot  3) izteikt līdzjūtību
    just līdzi kādam
    just riebumu darb.v. - ienīst
    just sāpes
    just žēlumu pret kādu
    2. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    3. izjust; sajust
    4. izjust; sajust
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > just

  • 7 manīt

    darb.v. чувствовать; замечать, заметить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. jaust; just; matīt; sajust; samanīt
    2. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; just; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    3. ielāgot; ieraudzīt; ievērot; konstatēt; nomanīt; paģist; pajust; pamanīt; samanīt; saskatīt
    4. matīt; redzēt; samanīt; saredzēt; saskatīt; sazīmēt; vīdēt; viedēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > manīt

  • 8 nojēgt

    I.
    1. постичь  ( понять; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \nojēgtгну, \nojēgtгнешь; прош. \nojēgtг, \nojēgtгла, \nojēgtгло; прич. \nojēgtгнутый, \nojēgtгнут)
    2. смекнуть  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \nojēgtу, \nojēgtёшь) прост.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; just; manīt; most; noģist; nojaust; nomanīt; noprast; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > nojēgt

  • 9 noprast

    I.
    1. догадаться  (сообразить; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \noprastюсь, \noprastешься)
    2. смекнуть  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \noprastу, \noprastёшь) прост.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; just; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noskārst; ost; paģist; saost; viest
    2. apģist; apjaust; apjēgt; apķert; aptvert; apzināties; atģist; atjaust; atjēgt; atķert; atprast; atprasties; atskārst; izprast; iztulkot; jēgt; nākt pie prāta; redzēt; saģist; sajēgt; samanīt; saprast; tikt gudram; tikt skaidrībā; uztvert
    3. secināt
    4. noģist; nomanīt; noskārst
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > noprast

  • 10 ost

    darb.v.
    1. нюхать; обонять;
    2. пахнуть; попахивать разг.; нести разг.; припахивать разг.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. apjaust; atmanīt; izmanīt; jaudāt; jaust; just; manīt; most; noģist; nojaust; nojēgt; nomanīt; noprast; noskārst; paģist; saost; viest
    2. ostīt; ošņāt; sukstēt; šņakarēt; šņukāt; šņukstēt; šņukurēt; šukāt; šukurēt; žukurēt
    3. smardēt; smaržot
    paostīt pulveri
    4. dvakot; smakot; smirdēt
    5. ostīt; ošņāt
    6. garšot; smaržot
    7. smakot; smaržot; smirdēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > ost

  • 11 sportiskākā komanda

    ▪ Termini
    ru наиспортивнейшая команда
    LZAsp
    ▪ EuroTermBank termini
    SocLie, CiRa
    ru наиспортивнейшая команда
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sportiskākā komanda

  • 12 uzmosties

    darb.v. проснуться, просыпаться
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. atmosties; most; pamosties; uzjundīt; uzrauties; uztrūkties
    2. atmosties; mosties; pamosties
    3. atmosties; pamosties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > uzmosties

  • 13 uzrauties

    I.
    1.  (натолкнуться на кого-что;) vienk. нарваться  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \uzrautiesусь, \uzrautiesёшься; прош. \uzrautiesался, \uzrautiesалась, \uzrautiesалось) sar.
    2.  (uz kā;) vienk. напороться  (неожиданно встретиться, наткнуться; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \uzrautiesюсь, напорешься; пов. \uzrautiesись) pārn.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. atmosties; most; pamosties; uzjundīt; uzmosties; uztrūkties
    2. piecelties; pielēkt; pierauties; pieslieties; piesvempties; pietrausties; pietrūkties; pietrūkties stāvus; uzcelties; uzlēkt kājās; uzmesties; uzrauties stāvus; uzslieties; uzslieties stāvus; uzsvempties; uzšauties augšā; uzšauties kājās; uzšauties stāvus; uztrausties
    3. uzdurties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > uzrauties

  • 14 visizdevīgākais nosacījums

    ▪ Termini
    lv ekon.
    ru условие наиболее выгодное
    LZAlvi
    ▪ EuroTermBank termini
    Uzņ, Ek, Dok
    ru уcлoвиe нaибoлee выгoднoe
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > visizdevīgākais nosacījums

  • 15 vislielākās labvēlības princips

    ▪ Termini
    lv ekon.
    ru принцип наибольшего благоприятствования
    LZAlvi
    ▪ EuroTermBank termini
    Uzņ, Ek, Dok
    ru пpинцип нaибoльшeгo блaгoпpиятcтвoвaния
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vislielākās labvēlības princips

  • 16 vislielākās labvēlības režīms

    ▪ Termini
    lv ekon.
    ru режим наибольшего благоприятствования
    LZAlvi
    ▪ EuroTermBank termini
    Uzņ, Ek, Dok
    ru peжим нaибoльшeгo блaгoпpиятcтвoвaния
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vislielākās labvēlības režīms

См. также в других словарях:

  • Most — Most …   Deutsch Wörterbuch

  • most — [ moust ] function word, quantifier *** Most is the superlative form of much and many and can be used in the following ways: as an adverb (before an adjective or another adverb): a most interesting lecture the question that is asked most often.… …   Usage of the words and phrases in modern English

  • most — most·lings; most·ly; near·most; neath·most; north·east·ern·most; north·er·most; north·ern·most; north·most; out·er·most; out·most; over·most; pred·most; pri·most; rear·most; right·most; sea·most; south·east·ern·most; south·er·most;… …   English syllables

  • MOST — steht für vergorenen oder unvergorenen Fruchtsaft, siehe Most (Getränk) The Most, eine kanadische Musikgruppe Most (Tschechien) (deutsch Brüx), eine Stadt in der Tschechischen Republik Most, niedersorbische Name der Gemeinde Heinersbrück im… …   Deutsch Wikipedia

  • Most — steht für Fruchtsaft Obstwein in Süddeutschland, der Schweiz und Teilen von Österreich Apfelwein in Wien und den österreichischen Weinanbaugebieten Traubensaft (siehe auch Most (Getränk)) The Most, eine kanadische Musikgruppe Most (Tschechien)… …   Deutsch Wikipedia

  • most — 1. For more and most used in the comparison of adjectives, see adjective 3–4. With adverbs, more and most are normally used when the adverb is formed with ly from an adjective, e.g. most richly, most happily: see er and est forms. The use of most …   Modern English usage

  • Most — (m[=o]st), a., superl. of {More}. [OE. most, mast, mest, AS. m[=ae]st; akin to D. meest, OS. m[=e]st, G. meist, Icel. mestr, Goth. maists; a superl. corresponding to E. more. [root]103. See {More}, a.] 1. Consisting of the greatest number or… …   The Collaborative International Dictionary of English

  • most — [mōst] adj. [ME < OE mast, used as superl. of micel, big (var. of mycel: see MUCH): akin to Goth maists: for IE base see MORE] 1. compar. of MORE 2. greatest in amount, quantity, or degree: used as the superlative of MUCH 3. greatest in number …   English World dictionary

  • Most — Most, adv. [AS. m[=ae]st. See {Most}, a.] In the greatest or highest degree. [1913 Webster] Those nearest to this king, and most his favorites, were courtiers and prelates. Milton. [1913 Webster] Note: Placed before an adjective or adverb, most… …   The Collaborative International Dictionary of English

  • Most — Héraldique …   Wikipédia en Français

  • most — mȏst m <G mȍsta, N mn mòstovi> DEFINICIJA 1. građevina ili objekt koji služi za prelaženje ljudi i tereta preko rijeke, morskog tjesnaca, provalije itd. [pontonski most; viseći most; željeznički most] 2. posebna naprava preko koje se silazi …   Hrvatski jezični portal

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»