-
1 miše saiklis
ka, laihüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä tedan, miše vell’ käveleb puištos – es zinu, ka brālis staigā parkāpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rīt -
2 mise-en-scène
mizanscēna -
3 Mass
I 1. [mæs] noun1) (a large lump or quantity, gathered together: a mass of concrete/people.) liels daudzums; (ļaužu) masas2) (a large quantity: I've masses of work / things to do.) liels daudzums3) (the bulk, principal part or main body: The mass of people are in favour of peace.) vairums4) ((a) measure of the quantity of matter in an object: The mass of the rock is 500 kilos.) masa2. verb(to bring or come together in large numbers or quantities: The troops massed for an attack.) sapulcināt; sapulcēties3. adjective(of large quantities or numbers: mass murder; a mass meeting.) masveida-; masu-- mass-produce
- mass-production
- the mass media II [mæs] noun1) ((a) celebration, especially in the Roman Catholic church, of Christ's last meal (Last Supper) with his disciples: What time do you go to Mass?) mise2) (a setting to music of some of the words used in this service.) mesa* * *mise; mesa; liels daudzums, milzums; masas; ļaužu masas; lielākā daļa, vairums; masa; sapulcināt, savākt; sapulcēties; koncentrēt -
4 teta
(tedab, tezi)zināthüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä tedan, miše vell’ käveleb puištos – es zinu, ka brālis staigā parkāsinä iče tedad – tu pats zininece ristit om lujas melev, hän äjan tedab – šis cilvēks ir ļoti gudrs, viņš daudz zina -
5 hüvä
labiminei om hüvä – man ir labi(hüvän, hüvid)labshüvä mez’ – labs cilvēkshüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zināthüvä ristit – labs cilvēkshüvä sä – labs laikshüväd homendest! – labrīt!hüväd päiväd! – labdien!ihastoitta hüvil satusil – iepriecināt ar labiem panākumiemkaik om hüvä – viss ir kārtībākittä hüväs rados – palielīt par labu darbuole hüvä – lūdzu, esi tik labsolgat hüväd – lūdzu, esiet tik labi -
6 jo
jauhüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātirdal om jo pimed – ārā jau ir tumšsirdal om jo päi – ārā ir jau gaišslehtesed jo lankteba – lapas jau krītlumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusisom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāse om jo toine pagin – tā jau ir cita saruna -
7 mujupirdim
(-pirdimen, -pirdint, -pirdimid)krāsu zīmulislapsed ottas mujupirdimid (part.), miše pirta – bērni ņem krāsainos zīmuļus, lai zīmētuminä pirdan mujupirdimil (ades.) – es zīmēju ar krāsu zīmuļiem -
8 otta
(otab, oti)ņemt, paņemt; ķerties (par zivīm)ižand Mikoi otab kirjutimen (akuz.): hän takaib kirjutada kirjeižen (akuz.)– Mikus kungs ņem rakstāmo: viņš taisās rakstīt vēstulikala otab čomin sildan al – zivs ķeras labi zem tiltalapsed ottas mujupirdimid (part.), miše pirta – bērni ņem krāsainos zīmuļus, lai zīmētuliha otab kalale (allat.) – gaļa garšo pēc zivs, gaļai ir zivs piegarša (burt.: gaļa ņem zivij)Mikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatuota ičeleiž – paņem sevota mindai kerdale – paņem mani līdziotta abidoks – apvainotiesotta hondoks – ņemt ļaunā, apvainotiesotta huiktaks – kautrēties, kaunētiesotta hural kädel – paņemt kreisā rokāotta kädes – paņemt aiz rokasotta laps’ kormha – paņemt bērnu rokāsotta laps’ sül’he – paņemt bērnu rokāsotta laps’ üs’kha – paņemt bērnu rokāsotta sana(d) tagaze – ņemt vārdus atpakaļotta šaug sel’ghä – paņemt maisu mugurāotta tagaze kirvez susedalpäi (abl.) – paņemt atpakaļ cirvi no kaimiņaotta velgha – paņemt parādāotta väged – pieņemties spēkāpirg (nom.) tehtas muga: ottas muna (nom.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olu…tarbiž otta lehtik sebranikalpäi (abl.) – jāpaņem burtnīca no draugaotta azj ezile – piedāvāt jautājumu apspriešanai (burt.: ņemt lietu uz priekšu)otta küzund ezile – piedāvāt jautājumu apspriešanai -
9 pidab
vajag, jā-, nepieciešamsmidä sinei pidab? – ko tev vajag?minei pidab mända – man jāietpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rītpidab tedištada sekretaril (ades.), konz tuleb pämez’ – jānoskaidro pie sekretāres, kad atnāks priekšnieks -
10 Piter
(Piterin)Pēterpils, Sanktpēterburgaeläda läz Piterid – dzīvot pie Pēterpils; dzīvot tuvu Pēterpilijminä tedan, miše Vika tuleb Piterišpäi – es zinu, ka Vika atbrauks no PēterpilsPiterin Vepsän serb – Pēterpils vepsu biedrība -
11 sanuda
(sanub, sanui)teikt, pateikt, sacīt, stāstīt, pastāstītezmäi meleta, sid’ sanu – vispirms padomā, tad sakikehe polin sinä sanuid? – par kuŗu tu runāji?min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimminei om huiged sanuda – man ir kauns stāstītpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rītsanu hänele ičeleze – pasaki viņam pašamsanu ičeiž polhe – pastāsti par sevisanu sille prihaižele – pasaki tam zēnamsanuda liigad – pateikt liekusanuda muhunke (komit.) – pateikt ar smaidusanuda sarnoid – stāstīt pasakassanuda vastha – teikt pretīsanugat ozutesid – pasakiet piemērussanuda ezile – pareģotsil’mihe sanuda – acīs pateikt -
12 sikš
tāpēcpän kibišti, sikš en tulend – galva sāpēja, tāpēc neatnācusikš ku – ciktāl; tāpēc kāsikš miše – tāpēc ka -
13 toivoda
(toivob, toivoi)cerēt; vēlēttoivoda ozad – vēlēt laimitoivon, miše kaik lopiše hüvin – ceru, ka viss beigsies labi -
14 tö
(tön, töid) lietv.darbs, darīšanakäzitö – roku darbskäzitöurok – darbmācības stundaei sinun tö, ala čokaite – nav tava darīšana, neuzbāziesei sinun tö, ištu kablhal – nav tava darīšana, neuzbāziesličta nena verhaze töho – bāzt degunu, kur nevajag (burt.: svešā darīšanā)ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darīt————————(teiden, teid)jūshüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä en el’genda teid – es jūs nesaprotupagižen todesti, a tö et uskkoi – saku nopietni, bet jūs neticatteil om völ aigad meletamha – jums ir vēl laiks padomāt
См. также в других словарях:
mise — mise … Dictionnaire des rimes
misé — misé … Dictionnaire des rimes
mise — [ miz ] n. f. • XIIIe; de mettre I ♦ 1 ♦ Action de mettre (quelque part). Mise en place. Mise en bouteilles. Fig. et fam. Mise en boîte. Typogr. Mise en forme, en pages. Radio Mise en ondes. ♢ S … Encyclopédie Universelle
Mise — Mise, n. [F. mise a putting, setting, expense, fr. mis, mise, p. p. of mettre to put, lay, fr. LL. mittere to send.] [1913 Webster] 1. (Law) The issue in a writ of right. [1913 Webster] 2. Expense; cost; disbursement. [Obs.] [1913 Webster] 3. A… … The Collaborative International Dictionary of English
Mise — (griechisch Μίση, auch Μισατίς Misatis oder Μισα Misa) war eine Gottheit aus dem Umfeld von Demeter Kybele und der Mysterien von Eleusis, insbesondere von deren Aufnahme durch die Orphiker. Den orphischen Hymnen zufolge war sie mannweiblich… … Deutsch Wikipedia
mise — Mise, f. penac. Est la despense qu on fait par employ et fourniture de deniers Expensum, Les notaires en leurs contracts, synoniment ces mots Cousts, Frais, Mises et Despens. Aussi dit on mettre deniers ou argent pour employer, frayer et… … Thresor de la langue françoyse
misé — misè f. ironique mademoiselle; miss. Misé pesqui pas : mijaurée. voir majorada, ponsirada … Diccionari Personau e Evolutiu
Mise — Mise, allgemeine mystische Gottheit der Orphiker aus dem bakchischen Kreise, doppelgeschlechtig … Pierer's Universal-Lexikon
Mise — (franz., spr. mīs ), Einsatz beim Spiel; der jeweilige Wert von Rentenforderungen; die einmalige Kapitalzahlung des Versicherungsnehmers für den Erwerb einer Rentenforderung; überhaupt die Einlage bei einem Handelsgeschäft … Meyers Großes Konversations-Lexikon
Mise — (frz., spr. mihs ), Einlage (beim Handelsgeschäft), Einsatz (beim Spiel), Rentenkaufkapital bei der Lebensversicherung; M. en pages (spr. ang pahsch ), im Buchdruck das Formieren des Schriftsatzes in Seiten (das »Umbrechen«); M. en scène (spr.… … Kleines Konversations-Lexikon
mise — /miz/ s.f., fr. [propr. messa2 , part. pass. femm. di mettre mettere ], in ital. invar. (abbigl.) [modo, foggia di vestire e, anche, gli indumenti indossati: una m. elegante ] ▶◀ abbigliamento, abito, look, tenuta, toilette, vestito … Enciclopedia Italiana
