-
41 kirjutai
(kirjutajan, kirjutajid)rakstniekslevedali tutab kirjutai – plaši pazīstams rakstnieksminä mugažo olen kirjutai – es arī esmu rakstnieks -
42 klass
(klassan, klassoid)klasehän paksus unohtab vajehnikan klassha (illat.) – viņa bieži aizmirst vārdnīcu klasēklassas om kümne partad – klasē ir desmit soliminä opendamoi kudendes klassas – es mācos sestajā klasēvidendes klassas – piektajā klasē -
43 kodi
(kodin, kodid) lietv.māja, mājasajada kodihe – braukt mājupjäda kod’he (illat.) – palikt mājāskaik mäniba kodihe (illat.) – visi aizgāja mājāskodiš (ines.) – mājāslähtta kodišpäi – iziet no mājāmminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāsni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājāsolda kodiš – būt mājāspaimen kükseb lehmid kodihepäi (adit.) – gans dzen govis uz mājāmsatta neižne kodihesai – pavadīt meiteni uz mājām -
44 kudenz’
(kudenden, kudent, kudenzid)sestaiskudenz’ urok – sestā nodarbībaminä opendamoi kudendes klassas – es mācos sestajā klasēsestais -
45 kulda
(kuleb, kuli)dzirdētminä ni-midä en kule – es nekā nedzirdu -
46 käta
(kändab, kändi)1) liekt, locīt2) apgriezt3) pagriezt, nogriezties4) pārvērst5) tulkotkäta hurale – nogriezties pa kreisikäta laud – liekt dēlikäta lehtpol’ – apgriezt lappusikäta oiktale – nogriezties pa labikäta vepsäks – tulkot vepsiskikäta vepsän kel’he (illat.) – tulkot vepsu valodāminä kändin kujoho – es nogriezos šķērsielānoidak kändi neičukaižen linduks – burve pārverta meiteni putnā -
47 lauč
(laučan, laučoid)solsištta laučas – sēdēt solāišttas laučha – apsēsties uz solaminä ištun laučas (ines.) – es sēžu solā -
48 lebaitas
(lebaidase, lebaižihe)atpūstiesminä veren lebaidamha – es apgulšos atpūsties -
49 leved
(levedan, levedoid)platslevedad hardjod – plati plecilevedad hijamad – platas piedurknesminä elän levedal irdal (ades.) – es dzīvoju platā ielā -
50 libuda
(libub, libui)celties, pacelties, sacelties; kāpt, uzkāpt; uzrūgtlibuda mägele – kāpt kalnālibuda puhu (illat.) – kāpt kokāminä harjenin aigoiš libuda – es pieradu agri celtiesocha sar’v libui – pierē rags (puns) izaugaorav libui puhu (illat.) – vāvere uzkāpa kokātaigin om libunu – mīkla ir uzrūgusitat libub katusele (allat.) – tēvs kāpj jumtātullei libui – vējš sacēlāsvaugištuškanzi, tarbiž libuda – aust, jāceļasöks libui tullei – uz nakti sacēlās vējš -
51 longitada
(longitab, longiti)pusdienotištte longitamha! – sēdies pusdienot!minä longitan kodiš – es pusdienoju mājās -
52 lugeda
(lugeb, lugi)1) lasīt (grāmatu)2) skaitīt; rēķināt3) uzskatīten luge necidä tarbhaižeks – neuzskatu to par noderīguhän lugeb kirjoid (part.) – viņš lasa grāmatas (vispār)hän lugeb nene kirjad (akuz.) – viņš lasa šīs grāmataskogonaižen päivän lugin – visu dienu lasījukodiš minä lugen da kirjutan – mājās es lasu un rakstuluge pala neciš tekstaspäi – izlasi fragmentu no šī tekstalugeda sor’mil – skaitīt uz pirkstiemlugeda tarkašti – izlasīt uzmanīgilugin kirjan koumes päiväs – izlasīju grāmatu trijās dienāsmam lugeb sarnan (akuz.) – māte lasa pasakusinä luged lujas melentartuižen kirjan (akuz.) – tu lasi ļoti aizraujošu grāmatuünäižen päivän lugin – visu dienu lasīju -
53 magata
(magadab, magazi)gulētmagata külläks – labi izgulētiesminä en magada näl’gespäi (elat.) – es neguļu izsalkuma dēļpande magadamha! – ej gulēt! -
54 mahtta
(mahtab, mahtoi)mācēt, prastkuna mahtab – vienalga kur (kur māk)kuna mahtad – vienalga kur (kur māki)kuna mahtat – vienalga kur (kur mākat)mahtad-ik kirjutada runoid? – vai māki rakstīt dzejoļus?mahtad-ik pagišta meiden karthe? – vai māki runāt mūsu mēlē?mahtad-ik pagišta vepsän kelel? (ades.) – vai māki runāt vepsu valodā?mahtad-ik vestta vestimel (ades.)? – vai māki tēst ar cērti?minä mahtan pagišta vepsän kelel – es protu runāt vepsu valodā -
55 mam
(maman, mamoid)māteabutada mamale – palīdzēt māteikundeltas mamad – klausīt mātimam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudminä armastan mamad (part.) – es mīlu māti -
56 mel’
(melen, mel’t, melid)prāts, saprāts; oma, garastāvoklisei lähte melespäi – neiziet no prātahairahtada meles – jukt prātāhän om lujas hüviš meliš – viņš ir ļoti labā omālangeta mel’he – atcerēties (burt.: iekrist prātā)lühüdmel’ne – ar īsu prātu, muļķa-lähtta meles – jukt prātāmeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmidä sinä tegi meles? – ko tu izdomāji?minä olen hüviš meliš – es esmu labā omāolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda mel’he – patikt, būt pa prātampahoiš meliš – sliktā omāšaukahtada melišpäi – jukt prātāmi meles, se i keles – kas prātā, tas uz mēles -
57 mez’
(mehen, mest, mehid)cilvēks; vīrietisen tunde mugošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuen tunde ningošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuhüvä mez’ – labs cilvēkshän om mehel minun vellen taga – viņa ir precējusies ar manu brālikaks’ mest (part.) – divi cilvēkilähtta mehele – apprecēties (par sievieti)minä en tunde necida mest – es nepazīstu šo cilvēkumitte mez’ hän om? – kāds cilvēks viņš ir?rad mehen čomitab – darbs grezno cilvēkutuha mest – tūkstotis cilvēkuviž mest – pieci cilvēkiäjak mest sinun kanzas om? – cik cilvēku ir tavā ģimenē? -
58 midä
(part.)(no) kāmidä sinä tahtoid? – ko tu gribi?minä ni-midä en kule – es nekā nedzirdu -
59 miše saiklis
ka, laihüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātminä tedan, miše vell’ käveleb puištos – es zinu, ka brālis staigā parkāpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rīt -
60 mugažo
tāpat, arīminä mugažo olen kirjutai – es arī esmu rakstnieks
См. также в других словарях:
mina — mina … Dictionnaire des rimes
Mina — may refer to: Mina (given name), a given name (and list of people and characters with that name) Mina (unit), an ancient Near Eastern unit of weight and currency. Mina, a folk word related with the extraction of mineral resources (mines) Mina, an … Wikipedia
Mina — ist der Name folgender Orte: Mina (Gabun) Mina (Griechenland) Mina (Ontario) in Kanada Mina (Iloilo) auf den Philippinen Mina (Amadora) in Portugal in den Vereinigten Staaten: Mina (Kalifornien) Mina (Kentucky) Mina (Nevada) Mina (New York) Mina… … Deutsch Wikipedia
Mina — puede referirse a: Mina, extracción de recursos minerales Mina, dispositivo explosivo: Mina terrestre Mina antipersona Mina artesanal Mina marina Mina, excavación para socavar una fortificación Mina, unidad de peso de la antigua Babilonia Mina,… … Wikipedia Español
Mina-S — 35 Un paracaidista militar americano demuestra como desactivar una Mina S. Tipo Mina antipersonal saltarina País de origen … Wikipedia Español
mina — I {{/stl 13}}{{stl 8}}rz. ż Ia, CMc. minanie {{/stl 8}}{{stl 7}} układ rysów twarzy oddający pewien przejściowy stan uczuć, nastroju lub mówiący o czyimś charakterze, usposobieniu, nadający twarzy charakterystyczny wygląd, upodabniający daną… … Langenscheidt Polski wyjaśnień
mina — sustantivo femenino 1. Yacimiento de mineral: mina de hierro, mina de cobre. En España hay muchas minas. 2. Excavación e instalaciones para extraer y explotar los minerales: Ha habido un accidente en una mina de El Bierzo. 3. Barra de grafito en… … Diccionario Salamanca de la Lengua Española
Mina n° 0 — Studio album by Mina Released November 12, 1999 Recorded 1999 Genre Rock … Wikipedia
mina — s. m. 1. Medida agrária de gregos e romanos. 2. Peso e moeda dos gregos. ‣ Etimologia: latim mina, ae mina adj. 2 g. 1. Relativo aos minas, povo que habita uma região do Togo e do Benim. • s. 2 g. 2. Indivíduo dos minas. • s. m. 3. … … Dicionário da Língua Portuguesa
Mina Do — Mina Do … Wikipedia
mina (1) — {{hw}}{{mina (1)}{{/hw}}s. f. 1 Cunicolo sotterraneo in cui vengono fatte esplodere cariche di esplosivo. 2 Ordigno d uso militare costituito da un corpo esplosivo e da un congegno di accensione azionato con vari sistemi: mina terrestre, marina | … Enciclopedia di italiano
