Перевод: со всех языков на латышский

с латышского на все языки

mina

  • 1 minä

    (minun, mindai)
    es
    ala käzidu mindai – neaiztiec man
    ala nagra minus ümbri – nesmejies par mani
    astu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēku
    erigande minuspäi! – liec mani mierā!
    hän nagroi minun päle – viņa smejās par mani
    joudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?
    minei sirhe ištte! – man blakus sēdies!
    minai ei ole unt – man nenāk miegs
    minai om koume sizart – man ir trīs māsas
    minai om äjan abunikoid – man ir daudz palīgu
    minei om hüvä – man ir labi
    minunnoks – (nākt) pie manis
    minä ni-midä en kule – es nekā nedzirdu
    minä olen pertiš – es esmu mājās
    minä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!
    varastagat mindai! – pagaidiet mani!

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > minä

  • 2 delayed action mine

    mīna ar laika degli

    English-Latvian dictionary > delayed action mine

  • 3 minnie

    mīna; mīnmetējs

    English-Latvian dictionary > minnie

  • 4 söda

    (söb, söi)
    ēst, paēst, apēst
    minä en navedi söda üläškolan sömsijas – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvē
    minä-ki tahtoin söda – es arī gribu ēst
    minä sön murgint (part.) – es ēdu brokastis
    mähmd’a söda – kāri ēst
    olen näl’ghine, pidab söda külläks – esmu izsalcis, jāpaēd sātīgi
    pupotada söda – ēst lēni košļājot
    rostkel söb raudad – rūsa saēd dzelzi
    severdan en sö – tik daudz neapēdīšu
    söda pudrod maidonke – ēst putru ar pienu
    södä sil’mil – ēst ar acīm
    sö­den söda – ēst (kādu) nost, izēst

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > söda

  • 5 мина

    n
    gener. mīna
    * * *
    sejas izteiksme; mīna

    Русско-латышский словарь > мина

  • 6 mine

    I pronoun
    (something which belongs to me: Are these pencils yours or mine? He is a friend of mine (= one of my friends).) mans, manējs
    II 1. noun
    1) (a place (usually underground) from which metals, coal, salt etc are dug: a coalmine; My father worked in the mines.) šahta, raktuves
    2) (a type of bomb used underwater or placed just beneath the surface of the ground: The ship has been blown up by a mine.) mīna
    2. verb
    1) (to dig (for metals etc) in a mine: Coal is mined near here.) rakt, iegūt
    2) (to place explosive mines in: They've mined the mouth of the river.) mīnēt
    3) (to blow up with mines: His ship was mined.) uzspridzināt ar mīnu
    - mining
    - minefield
    * * *
    raktuve, šahta; krātuve, avots; slānis; mīna; mīnēta eja; izdarīt izrakumus, strādāt raktuvēs; rakt eju; mīnēt; graut; manējais, mans

    English-Latvian dictionary > mine

  • 7 aigoiš

    agri
    hän heraštihe homendesel aigoiš – viņš pamodās agri no rīta
    minä harjenin aigoiš libuda – es pieradu agri celties
    minä nouzen aigoiš homendesel – es ceļos agri no rīta

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > aigoiš

  • 8 el’geta

    (el’gendab, el’genzi)
    saprast
    hän om laptaline, ei el’genda meiden elod – viņa ir sveša, nesaprot mūsu dzīvi
    el’geta lodu – saprast sarunu
    minä en el’genda – es nesaprotu
    minä en el’genda teid – es jūs nesaprotu

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > el’geta

  • 9 homendez

    (homendesen, homendest, homendesid)
    rīts
    homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastoju
    homendesidme – no rītiem
    hüväd homendest! – labrīt!
    hän heraštihe homendesel aigoiš – viņš pamodās agri no rīta
    minä nouzen aigoiš homendesel – es ceļos agri no rīta
    paimen joga homendest kükseb lehmid omaluižele – gans ik rītu dzen govis ganībās
    rīts

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > homendez

  • 10 ird

    (irdan, irdoid)
    iela; ārs
    irdal om jo pimed – ārā jau ir tumšs
    irdalpäi (abl.) – no ielas
    kut nece ird kucuse? – kā šī iela saucas?
    miččel irdal sinä eläd? – kurā ielā tu dzīvo?
    minä elän levedal irdal (ades.) – es dzīvoju platā ielā
    mitte nimi om necil irdal? – kāds nosaukums ir šai ielai?
    päird – galvenā iela
    sid’ minä panen sobad päle i lähten irdale – tad es uzvelku drēbes mugurā un izeju ārā
    Titovanird – Titova iela

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > ird

  • 11 kel’

    (kelen, kel’t, kelid)
    1) mēle
    2) valoda
    hebonkel’ – blīvā skābene
    kirjankel’ – literārā valoda
    lätän kel’ – latviešu valoda
    minä mahtan pagišta vepsän kelel – es protu runāt vepsu valodā
    minä pagižen vepsän kelel (ades.) – es runāju vepsu valodā
    opeta lapsile vepsän kel’t – mācīt bērniem vepsu valodu
    Paavo kirjutab suomen kelel (ades.) – Pāvo raksta somu valodā
    suomen kel’ – somu valoda
    vepsän kel’ – vepsu valoda
    veraz kel’ – svešvaloda
    ümbri keles punose – uz mēles griežas
    mi meles, se i keles (paruna) – kas prātā, tas arī uz mēles
    kelel päd ed söta (paruna) – ar mēli galvu nepabarot
    tehta kelel – strādāt ar mēli

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > kel’

  • 12 külä

    (külän, külid) lietv.
    ciems
    hän om meiden küläspäi – viņš ir no mūsu ciema
    kodikülä – dzimtais ciems
    minä en mušta mugošt küläd (part.) – es neatceros šādu ciemu
    minä muštan necen külän (akuz.) – es atceros šo ciemu
    mäni uk mecan kal’t toižhe külähä, da segoi – gāja vecis mežam cauri uz citu ciemu un apmaldījās
    pöudod jo lagitiba, teravas külä linneb – lauki jau parādījušies, tūlīt būs ciems
    sanutez kodikülän polhe – stāsts par dzimto ciemu
    starinoita küläs (ines.) – stāstīt par ciemu
    tal’vaigal küläs eläb vaiše üks’ vanh ak – ziemā ciemā dzīvo tikai viena veca sieviete

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > külä

  • 13 lähtta

    (lähteb, läksi)
    1) iet, iziet, aiziet, aizbraukt; iztecēt
    2) izdoties, sanākt
    aig läksi kezahapäi – laiks gāja uz vasaras pusi
    čainikaspäi puru lähteb – no tējkannas iet tvaiks
    ei lähte melespäi – neiziet no prāta
    hän om amu lähtnu sid’päi – viņš sen ir aizgājis no šejienes
    joudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?
    konz lähted radole? (allat.) – kad iziesi darbā?
    lendim läksi letes – lidmašīna aizlidojusi
    lähte aigemba – izej agrāk
    lähte iknan sirespäi! – aizej prom no loga!
    lähtta kodišpäi – iziet no mājām
    lähtta ličten – izrāpties, izlīst, izkāpt
    lähtta mehele – apprecēties (par sievieti)
    lähtta meles – jukt prātā
    lähtta ülänsäton – [aiz]iet bojā
    minä lähten irdale – es iziešu ārā
    mö lähtem pöudole (allat.) – mēs iziesim pļavā
    se aig om (paraz) lähtta – laiks braukt prom
    sid’ minä panen sobad päle i lähten irdale (allat.) – tad es uzvelku drēbes mugurā un izeju ārā
    sizar lähteb honusespäi (elat.) – māsa iziet no istabas
    Süvär’ lähteb Änižjärvespäi – Sīveres upe iztek no Oņegas ezera
    takain lähtta adivoihe – taisos iet ciemos
    tat lähteb bolha (illat.) – tēvs iet brūklenēs
    tatoi läksi bolha (illat.) – tēvs aizgāja brūklenēs
    traktorad lähttas pöudoile (allat.) – traktori iziet tīrumos
    kaik minai lähteb segal – nekas man nesanāk (burt.: viss man iztek sietā)
    lähte sil’mišpäi! – ej no acīm prom!

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > lähtta

  • 14 mikš

    kāpēc, kādēļ
    mikš ed vastusta? – kāpēc neiebilsti?
    mikš sinä ränduid minun päle? – kāpēc tu sadusmojies uz mani?
    minä en navedi söda üläškolan sömsijas, sikš minä longitan kodiš – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvē, tāpēc es pusdienoju mājās

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > mikš

  • 15 muštta

    (muštab, muštoi)
    atcerēties (glabāt atmiņā)
    minä en mušta mugošt küläd (part.) – es neatceros šādu ciemu
    minä muštan necen külän (akuz.) – es atceros šo ciemu

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > muštta

  • 16 pagišta

    (pagižeb, pagiži)
    runāt
    kenenke pagižid? – ar ko runāji?
    mahtad-ik pagišta meiden karthe? – vai māki runāt mūsu mēlē?
    mahtad-ik pagišta vepsän kelel? (ades.) – vai māki runāt vepsu valodā?
    meiden susedad pagištas vaiše venäkelel (ades.) – mūsu kaimiņi runā tikai krievu valodā
    minä mahtan pagišta vepsän kelel – es protu runāt vepsu valodā
    minä pagižen vepsän kelel (ades.) – es runāju vepsu valodā
    pagišta hüvin vepsäks – runāt labi vepsiski
    pagišta sebranikanke – runāt ar draudzeni
    pagišta suomeks – runāt somiski
    pagišta telefonal – runāt pa tālruni
    pagišta vepsäks – runāt vepsiski
    pagižen todesti, a tö et uskkoi – saku nopietni, bet jūs neticat

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > pagišta

  • 17 tahtoida

    (tahtoib, tahtoi)
    gribēt, vēlēties
    kaikutte, ken tahtoib lugeda necidä kirjad, voib pakita se minai – ikviens, kuŗš vēlas izlasīt šo grāmatu, var palūgt to man
    midä sinä tahtoid? – ko tu gribi?
    minä en tahtoi mända nikuna – es negribu nekur iet
    minä-ki tahtoin söda – es arī gribu ēst
    mö tahtoim kävelta – mēs gribam pastaigāties

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > tahtoida

  • 18 tulda

    (tuleb, tuli)
    nākt; ienākt, ieiet; atnākt, atbraukt, ierasties
    avtobus tuleb aigplanan mödhe – autobuss atnāks pēc saraksta
    hän hökkähti tulda – viņš piekrita atbraukt
    hän nügüd’ tuleb – viņš tūlīt atnāks
    hän pigai tuleb – viņa drīz atnāks
    hän teravas tuleb – viņa drīz atnāks
    ištu naku, kuni en tule tagaze – sēdi šeit, kamēr neatnākšu atpakaļ
    jäl’gmäi hö tuliba – beidzot viņi atnāca
    konz minä tulen auditorijaha, kaik üläopenikad oma jo sigä – kad es ienāku auditorijā, visi studenti jau ir tur
    minä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājās
    tulda abuhu – nākt palīgā
    tulda ehtpoles – atnākt pievakarē
    tulda terv­heks – atlabt, izveseļoties
    tule homen möst! – atnāc rīt vēl!
    tule keskele – panāc vidū
    tule tänna! – nāc šurp!
    tulgat tänna – nāciet šurp
    tulin sinunnoks azjad – atnācu pie tevis darīšanās
    tundišta-ške, konz hän tuleb – nu, uzzini, kad viņa atbrauks
    mi kädehe tuli – kas rokā trāpījās (burt.: kas rokā atnāca)

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > tulda

  • 19 bomb

    [bom] 1. noun
    (a hollow case containing explosives etc: The enemy dropped a bomb on the factory and blew it up.) bumba
    2. verb
    1) (to drop bombs on: London was bombed several times.) bombardēt; mest bumbas
    2) (to fail miserably: The play bombed on the first night.) izgāzties; ciest neveiksmi
    - bombshell
    * * *
    bumba, rokas granāta, mīna; bombardēt

    English-Latvian dictionary > bomb

  • 20 booby-trap

    past tense, past participle - booby-trapped; verb (to put a booby trap in an object: Don't touch that! It may be booby-trapped.) nomaskēt spridzekli
    * * *
    slazds, lamatas; maskēta mīna

    English-Latvian dictionary > booby-trap

См. также в других словарях:

  • mina — mina …   Dictionnaire des rimes

  • Mina — may refer to: Mina (given name), a given name (and list of people and characters with that name) Mina (unit), an ancient Near Eastern unit of weight and currency. Mina, a folk word related with the extraction of mineral resources (mines) Mina, an …   Wikipedia

  • Mina — ist der Name folgender Orte: Mina (Gabun) Mina (Griechenland) Mina (Ontario) in Kanada Mina (Iloilo) auf den Philippinen Mina (Amadora) in Portugal in den Vereinigten Staaten: Mina (Kalifornien) Mina (Kentucky) Mina (Nevada) Mina (New York) Mina… …   Deutsch Wikipedia

  • Mina — puede referirse a: Mina, extracción de recursos minerales Mina, dispositivo explosivo: Mina terrestre Mina antipersona Mina artesanal Mina marina Mina, excavación para socavar una fortificación Mina, unidad de peso de la antigua Babilonia Mina,… …   Wikipedia Español

  • Mina-S — 35 Un paracaidista militar americano demuestra como desactivar una Mina S. Tipo Mina antipersonal saltarina País de origen …   Wikipedia Español

  • mina — I {{/stl 13}}{{stl 8}}rz. ż Ia, CMc. minanie {{/stl 8}}{{stl 7}} układ rysów twarzy oddający pewien przejściowy stan uczuć, nastroju lub mówiący o czyimś charakterze, usposobieniu, nadający twarzy charakterystyczny wygląd, upodabniający daną… …   Langenscheidt Polski wyjaśnień

  • mina — sustantivo femenino 1. Yacimiento de mineral: mina de hierro, mina de cobre. En España hay muchas minas. 2. Excavación e instalaciones para extraer y explotar los minerales: Ha habido un accidente en una mina de El Bierzo. 3. Barra de grafito en… …   Diccionario Salamanca de la Lengua Española

  • Mina n° 0 — Studio album by Mina Released November 12, 1999 Recorded 1999 Genre Rock …   Wikipedia

  • mina — s. m. 1. Medida agrária de gregos e romanos. 2. Peso e moeda dos gregos.   ‣ Etimologia: latim mina, ae mina adj. 2 g. 1. Relativo aos minas, povo que habita uma região do Togo e do Benim. • s. 2 g. 2. Indivíduo dos minas. • s. m. 3. … …   Dicionário da Língua Portuguesa

  • Mina Do — Mina Do …   Wikipedia

  • mina (1) — {{hw}}{{mina (1)}{{/hw}}s. f. 1 Cunicolo sotterraneo in cui vengono fatte esplodere cariche di esplosivo. 2 Ordigno d uso militare costituito da un corpo esplosivo e da un congegno di accensione azionato con vari sistemi: mina terrestre, marina | …   Enciclopedia di italiano

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»