-
1 meta
эскизный -
2 meta
a. эскизный (Грам. инф.: Окончания: \metaая, \metaое)LKLv59 -
3 vien
partik. только;drīz vien - очень скороdroši vien - наверноевероятно, надо полагатьLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. tik; tikaiviena alga - 1) alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena maksa; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviens 2) mazsvarīgi; nav svarīgi; vienalgavienā dienā notiekošs īp.v. - diennakts-vienā elpas vilcienā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žiglivienā gabalā - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā laidā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā laidā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuvienā gadā augstskolā iestājušies studenti darb.v. - kurssviena gājuma - vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā laidā apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā gabalā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuviena laika- īp.v. - viena laikmeta-; viena vecuma-viena laikmeta- - viena laika-; viena vecuma-vienā maisā bāžami apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienādi; vienu plauku; vienu slotu pērtiviena maksa - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensviena manta - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena maksa; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensvienā metā - viena gājuma; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā mierā - 1) mierīgi; nekavēti; netraucētiapst.v. - 2) dieva mierā; klusi; lēni; lēnīgi; mierīgi; rāmi; rimtiviena no trim pirmajām vietām īp.v. - nomierinošs; otrā vietavienā ņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā paņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā rāvienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā redzējienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā stiepienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā vilcienā; viens diviviena vecuma - viena gājuma; vienā metā; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuviena vecuma- īp.v. - viena laika-; viena laikmeta-vienā vecumā - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā vilcienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; viens divivienu dziesmu dziedāt darb.v. - atrast kopīgu valodu; sadziedāties; saprasties; saskaņotiesvienu laiku - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu metu; vienu viežuvienu metu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu viežuvienu mirkli apst.v. - uz brīdivienu otru reizi - alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; laiku pa laikam; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tadvienu plauku apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu slotu pērtivienu slotu pērti - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu plaukuvienu viežu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu2. tikai; vienīgiT09 -
4 metacentrs
▪ Terminilv lauks.ru центр парусностиru метацентрru центр парусностиru метацентрZin74▪ EuroTermBank terminiDzEzru метацентрDzEzru метацентрETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt meta.. + centrslv Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvarslv Ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plaknilv Lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centraJum99 -
5 metafizika
n. метафизика (Грам. инф.: Окончания: \metafizikaи)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu meta ta physika ‘aiz fizikas’ (tā sauc kādu Aristoteļa darbu, kas pirmajā viņa darbu kopojumā bija ievietots aiz nodalījuma “Fizika”)lv 1. Filozofijas nozare, kas meklē pirmpamatus un pirmelementus, izteikdama atziņas, kas neizriet no zinātņu konstatējumiemlv 2. Dialektikai pretēja domāšanas metode (pēc dialektiskā materiālisma terminoloģijas)Jum99 -
6 metafāze
▪ TerminiIIlv, otrā metafāze med.ru метафаза IIZin91▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt meta.. + fāze. biol.lv biol. Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknēJum99▪ Sinonīmiotrā metafāzeT09 -
7 metamorfisms
ģeol., n. метаморфизм (Грам. инф.: Окончания: \metamorfismsа)LKLv59▪ Terminilv ģeol.ru метаморфизмLU95▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču métamorphisme; skatīt meta.. + sengrieķu morphē ‘forma’lv Iežu struktūras un tekstūras mineraloģiskā un ķīmiskā sastāva pārmaiņas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībāJum99 -
8 metasomatoze
▪ Terminilv ģeol.ru метасоматозde MetasometoseZin93▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt meta.. + sengrieķu sōma (sōmatos) ‘ķermenis’lv Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kur vienus minerālus aizstāj citi un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvsJum99 -
9 metaģenēze
biol., n. метагенез (Грам. инф.: Окончания: \metaģenēzeа)LKLv59▪ Terminilv ģeol.ru метагенезLU95▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt meta.. + ģenēze. biol.lv biol. Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā)lv Sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiemJum99
См. также в других словарях:
méta — méta … Dictionnaire des rimes
meta — meta·autunite; meta·biological; meta·biology; meta·bi·o·sis; meta·bi·ot·ic; meta·bisulfite; meta·bo·li·an; meta·bol·ic; meta·borate; meta·boric; meta·branchial; meta·can·tho·ceph·a·la; meta·car·pa·le; meta·car·po·phalangeal; meta·carpus;… … English syllables
Meta — oder meta steht für: eine Vorsilbe in Fremdwörtern griechischen Ursprungs, siehe Liste griechischer Wortstämme in deutschen Fremdwörtern#M Meta (Mythologie), in der griechischen Mythologie Tochter des Hoples und erste Frau von Theseus Vater… … Deutsch Wikipedia
Meta — Méta Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom … Wikipédia en Français
META — in Circo, creta erat et terminus, in quo currendi finem faciebant quadrigae et palmam accipiebant: Victoriae nota, Solino, c. 47. quod solae victrices quadrigae, quae metam septimo circumagere anticipâssent, eousque decurrebant praemium… … Hofmann J. Lexicon universale
Meta 4 — Cover of issue #1 Publication information Publisher ShadowLine … Wikipedia
méta — [ meta ] n. m. • 1925; marque déposée, abrév. de métaldéhyde ♦ Tablette de métaldéhyde, combustible solide qui brûle sans laisser de résidu. Réchaud à méta d un campeur. ● Méta nom masculin (nom déposé) Nom commercial des tablettes de métaldéhyde … Encyclopédie Universelle
meta — Element de compunere însemnând după sau exprimând ideea de transformare, de schimbare, folosit la formarea unor substantive şi a unor adjective. – Din fr. méta . Trimis de LauraGellner, 05.08.2008. Sursa: DEX 98 META Element prim de compunere… … Dicționar Român
meta — méta ž DEFINICIJA 1. umjetni ili prirodni predmet, obilježeno mjesto u koje se gađa [streljačka meta; pokretna meta; živa meta] 2. u nuklearnoj fizici, objekt izvrgnut bombardiranju ili zračenju 3. pren. osoba koju se napada putem medija ili… … Hrvatski jezični portal
mėta — mėtà sf. (2) Gs, Ms, Glv, Dkšt, (4) K, J, mėta (1) Jrb; SD150, R, LBŽ bot. lūpažiedžių šeimos kvapus augalas (Mentha): Po langu mė̃tos kvepia Šlčn. Sėjau rūtą, sėjau mėtą, sėjau lelijėlę (d.) Dkš. Pasėjau mėtą, kad mane mylėtų Pnd. Kvapiosiom… … Dictionary of the Lithuanian Language
meta — sustantivo femenino 1. Línea de llegada donde acaba una carrera deportiva: La meta de la maratón está situada en la plaza. 2. Área: deporte Portería: El delantero marcó en su propia meta. 3. Objetivo, fin que se pretende alcanzar: Su meta es… … Diccionario Salamanca de la Lengua Española
