-
1 mam
(maman, mamoid)māteabutada mamale – palīdzēt māteikundeltas mamad – klausīt mātimam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudminä armastan mamad (part.) – es mīlu māti -
2 hüvätabaine
(-tabaižen, -tabašt, -tabaižid)labsirdīgsmam pagižeb hüvätabaižel änel (ades.) – māte runā labsirdīgā balsī -
3 ikun
(iknan, iknoid)logsavoin ikun – atvērts logsiknaspäi – no logaikun avaižihe – logs atvērāsištta iknan kohtas – sēdēt logam pretīištta iknan sires – sēdēt pie logaištta iknan veres – sēdēt pie logaištta iknanno (aprok.) – sēdēt pie logamam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudsinä kacus iknaha (illat.) – tu skaties pa logu -
4 ištta
(ištub, ištui)sēdētištta aiglehtez kädes – sēdēt ar žurnālu rokāištta iknan kohtas – sēdēt logam pretīištta iknan sires – sēdēt pie logaištta iknan veres – sēdēt pie logaištta iknanno (aprok.) – sēdēt pie logaištta laučas – sēdēt solāištta laudan taga – sēdēt pie galdakaži ištub iknanpölusel (ades.) – kaķis sēž uz palodzeslind ištub pus (ines.) – putns sēž kokāmam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudminei sirhe ištte! – sēdies man blakus!minun sizarem ištub čogas – mana māsa sēž kaktāminä ištun laučas (ines.) – es sēžu solāmö ištum čomal nitul (ades.) – mēs sēžam skaistā pļavāmö ištum pil’veses – mēs šēžam ēnāištta kenen-ni niškal – sēdēt kādam uz kaklaištta kokotada – sēdēt neko nedarot -
5 itkta
(itkeb, itki)raudātmam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudIvoi itkeb mägen päs (tohuz palab) (mīkla) – Ivojs raud kalna galā (svēce deg) -
6 lugeda
(lugeb, lugi)1) lasīt (grāmatu)2) skaitīt; rēķināt3) uzskatīten luge necidä tarbhaižeks – neuzskatu to par noderīguhän lugeb kirjoid (part.) – viņš lasa grāmatas (vispār)hän lugeb nene kirjad (akuz.) – viņš lasa šīs grāmataskogonaižen päivän lugin – visu dienu lasījukodiš minä lugen da kirjutan – mājās es lasu un rakstuluge pala neciš tekstaspäi – izlasi fragmentu no šī tekstalugeda sor’mil – skaitīt uz pirkstiemlugeda tarkašti – izlasīt uzmanīgilugin kirjan koumes päiväs – izlasīju grāmatu trijās dienāsmam lugeb sarnan (akuz.) – māte lasa pasakusinä luged lujas melentartuižen kirjan (akuz.) – tu lasi ļoti aizraujošu grāmatuünäižen päivän lugin – visu dienu lasīju -
7 lüpsai
(lüpsajan, lüpsajid)slaucējs, slaucējamamam radoi lüpsajan – māte strādāja par slaucēju -
8 Mecemäg
(-emägen) mit.Meža māte (burt.: Meža saimniece) -
9 Petroskoi
(Petroskoin)Petroskoja, Petrozavodskanägub, mam tuleb tämbei jo Petroskoišpäi – šķiet, māte atbrauks jau šodien no PetroskojasPetroskoi om sur’ da čoma lidn – Pertoskoja ir liela un skaista pilsēta -
10 ruskedverine
(-verižen, -verišt, -verižid)ruds, rudmatainsminun tatam om ruskedverine, a mam – vaugedverine – mans tēvs ir rudmatis, bet māte – gaišmate -
11 sarn
(sarnan, sarnoid)pasakababoi starinoičeb sarnoid (part.), hän om hüvä sarnoiden oc! – vecmāte stāsta pasakas, viņa ir laba stāstītāja!mam lugeb sarnan (akuz.) – māte lasa pasakurahvаhansarn – tautas pasakasanuda sarnoid – stāstīt pasakassarn händikahan polhe – pasaka par vilku -
12 sünduda
(sündub, sündui)piedzimtmamam om sündnu Ust'kaha – māte ir piedzimusi Debesbraukšanas dienā -
13 sündutada
(sündutab, sünduti)dzemdētsündutada laps’ – dzemdēt bērnumam ozatomal časul om sündutanu – nelaimīgs (burt.: māte nelaimīgā stundā ir piedzemdējusi) -
14 vaste
(aizv. ar part.; vai priev. ar allat.)pie, pret (saduroties), pretimajada vaste lainhile – braukt pret viļniemmam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudseižuta suksed seinäd vaste – noliec slēpes pie sienasseižutada pud vaste – pieslieties pie kokaškolad vaste – pretim skolai -
15 än’
(änen, än’t, änid)balssantta än’ – ierunātieskomed än’ – skaļa balsskorged än’ – augsta balssmam pagižeb hüvätabaižel änel (ades.) – māte runā labsirdīgā balsīrän’ än’ – pikta balss
См. также в других словарях:
maté — maté … Dictionnaire des rimes
Mate — Mate … Deutsch Wörterbuch
Mate — Strauch Mate Strauch, (Ilex paraguariensis), Illustration. Systematik Asteriden Euasteriden II … Deutsch Wikipedia
Maté — Mate Strauch Mate Strauch, (Ilex paraguariensis), Illustration. Systematik Klasse: Dreifurchenpollen Zweikeimblättrige (Ros … Deutsch Wikipedia
MATE — MATE … Википедия
maté — [ mate ] n. m. • 1716; mati 1633; hispano amér. mate, du quechua mati ♦ Variété de houx qui croît en Amérique du Sud et dont les feuilles torréfiées et pulvérisées fournissent, infusées dans l eau chaude, une boisson stimulante. ⇒ thé (du Brésil) … Encyclopédie Universelle
Mate — puede referirse: al mate (Lagenaria siceraria), especie de calabaza; al mate, una infusión de yerba mate (Ilex paraguariensis) común del Cono Sur sudamericano; al mate cocido, una variante de la infusión llamada mate; al mate de coca, infusión o… … Wikipedia Español
mate — s. m. [Antigo] Espécie de quilate com que se avaliava a pureza do ouro em Malaca. ‣ Etimologia: inglês matte mate s. m. 1. [Botânica] Planta ilicácea da América do Sul. = CONGONHA, ERVA MATE 2. Folha dessa planta, geralmente seca e preparada… … Dicionário da Língua Portuguesa
Mate — Mate, n. [Perhaps for older make a companion; cf. also OD. maet companion, mate, D. maat. Cf. {Make} a companion, {Match} a mate.] 1. One who customarily associates with another; a companion; an associate; any object which is associated or… … The Collaborative International Dictionary of English
Máté — ist als eine ungarische Form des Namens Matthias ein männlicher Vorname,[1] der auch als Familienname vorkommt. Inhaltsverzeichnis 1 Bekannte Namensträger 1.1 Vorname 1.2 Familienname … Deutsch Wikipedia
maté — maté, ée 1. (ma té, tée) part. passé de mater1. Qui a reçu un échec et mat. Maté dès les premiers coups. Fig. Qui a perdu force et ressort. Maté par l adversité. maté 2. (ma té) s. m. Herbe du Paraguay (voy. houx). SUPPLÉMENT AU DICTIONNAIRE 2 … Dictionnaire de la Langue Française d'Émile Littré
