lektoru

преподавательский

a. преподавательский  (Окончания: \lektoruая, \lektoruое)

общ. лекторская группа

общ. взоры всех (все взоры) обратились к лектору (устремились на лектора)

n.  (о женщине;) доцент  (Грам. инф.: Окончания: \docentsа)

lv, docente ped.

lv Akadēmiskais amats un nosaukums augstskolā; persona, kurai ir doktora (vai habilitētā doktora) grāds un kuru, aizpildot štata vietu, ievēlē fakultātes dome vai institūta padome. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskiem amatiem. Docenta galvenie uzdevumi ir pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam; lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu vai pārbaudījumu vadīšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos

ru доцент

en docent

Izgl, Ped, PedStr

lv docents zinātniskais nosaukums

lv docente zinātniskais nosaukums

ru доцент учёное звание

lv Izcelsme - latīņu docens (docentis) ‘tas, kas māca’

lv Zinātniskais nosaukums un amats — augstskolas docētājs, kas Latvijā pēc ranga ir vidū starp lektoru un profesoru

lv Parasti docenta nosaukumu piešķir docētājiem ar zinātņu doktora grādu