-
1 alaku
(-kun, -kuid)dilstošs mēness -
2 ku
(kun, kuid)1) mēness2) mēnesisajada koumeks kuks – aizbraukt uz trijiem mēnešiemalaku – dilstošs mēnesslopku – mēneša beigas, mēneša nogaleneciš kus om koumekümne päiväd – šai mēnesī ir trīsdesmit dienaspäliči kahtes kus – pēc diviem mēnešiem————————ja -
3 ližaku
(-kun, -kuid)jauns mēness; mēness pirmā fāze (burt.: papildmēness) -
4 lopku
(-kun, -kuid)mēneša beigas, mēneša nogale -
5 sügüz’ku
septembris (rudens mēnesis)(-kun, -kuid)septembrisezmäine päiv sügüz’kud – pirmais septembrissügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolāsügüz’kus – septembrī -
6 bul’k
(bul’kun, bul’kuid)sar. acs -
7 eloku
augusts (bagātības menesis)(-kun, -kuid)augusts -
8 heinku
jūlijs (siena mēnesis)(-kun, -kuid)jūlijs -
9 keväz’ku
marts (pavasaŗa mēnesis)(-kun, -kuid)marts (burt.: pavasaŗa mēnesis) -
10 kezaku
jūnijs (vasaras mēnesis)(-kun, -kuid)jūnijs (burt.: vasaras mēnesis) -
11 kül’mku
novembris (salnu mēnesis)(-kun, -kuid)novembris -
12 laps’
(lapsen, last, lapsid) lietv.bērnsarmotoi laps’ – bārenis, bārabērnsholduda lapsiš – rūpēties par bērniemimii laps’ – zīdainiskacta last – pieskatīt bērnukel’dmatoi laps’ – nepaklausīgs bērnslapsid täuz’ pert’ – bērnu pilna mājalaps’ mäleidab – bērns brēc (raud)laps’ räväidab – bērns raudlapsiden bobaižed – bērnu rotaļlietaslikutada last kätkes – šūpot bērnu šūpulīopeta lapsile vepsän kel’t – mācīt bērniem vepsu valoduotta laps’ kormha – paņemt bērnu rokāsotta laps’ sül’he – paņemt bērnu rokāsotta laps’ üs’kha – paņemt bērnu rokāssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolāsündutada laps’ – dzemdēt bērnutalutada last kädes – vest bērnu aiz rokas -
13 mända
(mäneb, mäni)1) iet, paietaigan mändes – laikam ejoten jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastojukaik mäniba kodihe – visi aizgāja [savās] mājāskukištuin tophaze i mänin kukirikku – paklūpu uz ciņa un metu kulenikuna sinä mäned? – kur tu ej?maid mäneb maha – piens iet pāri [malām]minei pidab mända – man jāietminei tarbiž mända – man jāietmända babarmoho – iet avenēsmända barbhaižil – iet uz pirkstgaliemmända bolha – iet brūklenēsmända eloho – īstenoties dzīvēmända heinhä – iet pēc sienamända huiktaha – kautrēties, kaunētiesmända lahole – trūdēt, pūt (par koksni)mända leibäd ostmaha – iet nopirkt maizimända maha – (par šķidrumiem) iet pāri malāmmända marjaha – iet ogāsmända marjoihe – iet ogāsmända ostmaha leibäd – iet pēc maizesmända radole – iet darbā, iet uz darbumända sen’he – iet sēnēsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmmända ülähäli – iet pa augšumända ülänsäton – iet bojāmändes (divd.) – iedamsmäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka irmäne kohtha – ej taisnimäne nakhu! – nāc šurp!mäne sildan korvha – ej pie tiltamö mänem mecha sobatal (ades.) – mēs iesim uz mežu sestdienom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāpölvaz mijal mäni ülänsäton – lini mums gāja bojārad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirez’otada mända – ātri ietsizar mäneb vedhe – māsa iet pēc ūdenssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišustomotada mända ühtes mecha – aicināt iet kopā uz mežumi henghe mäneb – cik dvēselei tīkmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rāda————————(mäneb, mäni)derēt, būt derīgamkagr mäneb kaikjale – auzas derēs visurpert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priežu un egļu koki————————(mäneb, mäni)ietilpt, iet, saietneche havadoho kaik kartohk mäneb – šajā maisā visi kartupeļi ietilpssur’ lač om, vižtoštkümne vädrid mäneb – liels kubls, piecpadsmit spaiņi iet iekšā -
14 päiv
(päivän, päivid)dienaezmäine päiv sügüz’kud – pirmais septembrishüväd päiväd! – labdien!kaikuččen päivän – caurām dienām, no dienas dienākogonaižen päivän lugin – visu dienu lasījukunpäiv – mēneša dienalugin kirjan koumes päiväs – izlasīju grāmatu trijās dienāsmitte päiv tämbei om? – kāda diena šodien ir?muupäiv – darbadienaneciš kus om koumekümne päiväd – šai mēnesī ir trīsdesmit dienasnenil päivil – šajās dienāspol’päiv – pusdiena, dienas viduspäiv pideni – diena kļuvusi gaŗākaradinpäiv – darbadienasügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolāsündundpäiv – dzimšanas dienatoižel päiväl – citā dienā, otrā dienā; nākošdienühtel čomal päiväl (ades.) hän ajab lidnha – vienā skaistā dienā viņa brauks uz pilsētuünäižen päivän lugin – visu dienu lasījupäiv päivälaze – diena-dieniņadiena -
15 reduku
oktōbris (dubļu mēnesis)(-kun, -kuid)oktōbris -
16 semendku
maijs (labības [sējas] mēnesis)(-kun, -kuid)maijssemendkun videnz’ päiv – piektajā maijāvidenz’ päiv semendkud – piektajā maijā -
17 škol
(školan, škol[o]id) lietv.skolahän radab školas opendajan – viņš strādā skolā par skolotājukes’kškol – vidusskolakävuda školha – iet skolālopta škol – pabeigt skolumeiden škol – mūsu skolaopetas školas – mācīties skolāsügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātarbiž tehta runoeht školha (illat.) – jāsarīko dzejas vakars skolāvastatas školanno (aprok.) – satikties pie skolas -
18 sulaku
aprīlis (atkušņu mēnesis)(-kun, -kuid)aprīlissulakun augotišes – aprīļa sākumā -
19 tal’vku
decembris (ziemas mēnesis)(-kun, -kuid)decembris -
20 uhoku
februāris (puteņu mēnesis)(-kun, -kuid)februāris
- 1
- 2
См. также в других словарях:
KUN (B.) — KUN BÉLA (1886 1939) Fondateur du Parti communiste hongrois. Le père de Béla Kun est un petit employé communal d’origine juive, non pratiquant, très attaché à la tradition radicale et nationaliste de Kossuth. Après avoir fait du journalisme, Kun… … Encyclopédie Universelle
KUN — ist eine japanische Anrede eine Lesweise der japanischen Kanji, siehe Kun Lesung Kun ist der Familienname folgender Personen: Béla Kun (1886–1939), ungarischer kommunistischer Politiker Roland Kun, nauruischer Politiker Ruben Kun, nauruischer… … Deutsch Wikipedia
Kun — ist eine japanische Anrede eine Lesweise der japanischen Kanji, siehe Kun Lesung ein Berg im Himalaya, siehe Kun (Berg) das dazugehörige Massiv, siehe Nun Kun Massiv Kun ist der Familienname folgender Personen: Attila Kun (* 1949), deutsch… … Deutsch Wikipedia
Kun — may refer to:* Kun () and Peng, two forms of a creature from Chinese mythology * Kun is in Finnish mythology * Kunqu or Kun Opera, a Chinese opera genre * kun (), a Japanese honorific * the kun yomi () reading of Kanji * one of a pair of mountain … Wikipedia
kunþa- (1) — *kunþa (1), *kunþaz germ., Adjektiv: nhd. bekannt; ne. known; Rekontruktionsbasis: got., an., ae., afries., anfrk., as., ahd.; Etymologie: vergleiche … Germanisches Wörterbuch
kun — kuñ interj. kvar, kum (apie varlės balsą): Varlės prūde kunkia – kuñ kuñ kuñ Skr … Dictionary of the Lithuanian Language
Kun — Kūn Trigrammes Yi Jing Bāguà sin. pinyin on yomi ☰ 乾 qián … Wikipédia en Français
Kun — Saltar a navegación, búsqueda Kun es la isla más oriental, y la mayor del archipiélago de Sinoa, perteneciente a la República de los Estados Federados de Micronesia, situados en el Océano Pacífico. El nombre de la isla procede del idioma sinoano… … Wikipedia Español
Kun — Kun, Khun, Béla, ungarischer Politiker, * Cehu Silvaniei (Siebenbürgen) 20. 2. 1886, ✝ in Sibirien 30. 11. 1939 (?); Journalist, schloss sich in russischer Kriegsgefangenschaft 1917 den Bolschewiki an und gründete nach seiner Rückkehr am 24. 11 … Universal-Lexikon
Kun — (izg. kȗn), Béla (1886 1939) DEFINICIJA mađarski komunistički revolucionar, na čelu socijaldemokratske vlade 1919. koja proglašava Mađarsku Sovjetsku Republiku, ruše ju čehoslovački i rumunjski intervencionisti; emigrirao u SSSR gdje je postao… … Hrvatski jezični portal
kunþa- (2) — *kunþa (2), *kunþaz germ., Adjektiv: Verweis: s. *kunda s. kunda Ⅰ; … Germanisches Wörterbuch
