-
1 раззванивать
kārt pie lielā zvana, izskandināt, piekārt pie lielā zvana, skandināt, izzvanīt -
2 вешать
vgener. iekarināt (во что-л.), iekārt (во что-л.), karināt, kārt, pakārt, svērt, uzkarināt, uzkārt* * *izkārt, izžaut, kārt; svērt; kārt, pakārt -
3 вывешивать
-
4 высовывать
vgener. izbāzt (ārā), bāzt ārā (laukā), pabāzt* * *bāzt ārā, kārt laukā, šaut laukā, izbāzt, izkārt, izšaut -
5 завешивать
-
6 нацеплять
vgener. (ko) sakabināt (sakārt) (что, чего), uzkabināt* * *kabināt klāt, kabināt virsū, kārt virsū, pieāķēt, piekabināt, uzāķēt, uzkārt, uzkabināt, āķēt klāt, piekārt; piekārt, spraust klāt, piespraust -
7 привешивать
vcolloq. piekārt, piesvērt* * *karināt klāt, kārt klāt, piekārt, piekarināt -
8 прицеплять
v1) gener. kabināt klāt2) colloq. piekabināt, piekārt (kādu karekli), pieāķēt* * *āķēt klāt, kabināt klāt, pieāķēt, piekabināt; spraust klāt, piespraust; karināt klāt, kārt klāt, piekarināt, piekārt -
9 развешивать
vgener. sasvērt (ko) (÷òî), izkārt, izsvērt (preces) (товар), izžaut (для просушки), sakārt (ko) (÷òî), sažaut (для сушки - многое), žaut (для просушки)* * *plest uz visām pusēm, izplest; sažaut, žaut, izžaut, kārt, sakārt, izkārt -
10 цеплять
nosprausties, saspraust[ies] sev klāt, spraust sev klāt, [sa]kārt sev virsū, apsprausties, apkārties, nokārties; kampt, ķert -
11 класть зубы на полку
vcolloq. kārt zobus vadzī -
12 пойти по миру
vgener. kārt ubaga tarbu kaklā -
13 положить зубы на полку
vcolloq. kārt zobus vadzī
См. также в других словарях:
kart — kart … Dictionnaire des rimes
kart — [ kart ] n. m. • 1960; mot angl. ♦ Anglic. 1 ♦ Petit véhicule automobile de compétition, sans carrosserie, ni boîte de vitesses, ni suspension. Course de karts. 2 ♦ Karting. Piste de kart. ⊗ HOM. Carte, quarte. ● kart nom masculin (américain… … Encyclopédie Universelle
kart — kart·ve·lian; kart; kart·ing; kart·vel; … English syllables
kart. — kart. 〈bei bibliograf. Angaben Abk. für〉 kartoniert * * * kart. = kartoniert. * * * kart. = kartoniert … Universal-Lexikon
kart — /kart, ingl. kɑːt/ s. m. inv. accorc. di go kart … Sinonimi e Contrari. Terza edizione
kart — ► NOUN ▪ a small unsprung motor racing vehicle with a tubular frame and a rear mounted engine. DERIVATIVES karting noun. ORIGIN shortening of GO KART(Cf. ↑go kart) … English terms dictionary
kart — s.m.inv. TS sport accorc. → go kart {{line}} {{/line}} DATA: 1962 … Dizionario italiano
kart — [ kart ] noun count AMERICAN a GO CART … Usage of the words and phrases in modern English
kart — (n.) 1959, short for go kart (see GO CART (Cf. go cart)) … Etymology dictionary
kart — [kärt] n. [arbitrary alteration of CART ] ☆ 1. any of various small, wheeled vehicles with or without a motor: so used chiefly as part of certain trademarked names ☆ 2. a small, flat, 4 wheeled, motorized vehicle seating one person: used for… … English World dictionary
kart — s.n. v. cart2 [în DN]. Trimis de LauraGellner, 13.09.2007. Sursa: DN … Dicționar Român