-
1 instance
n. инстанция (Грам. инф.: Окончания: \instanceии; р. мн. \instanceий)LKLv59▪ Terminien inf.lv eksemplārslv Objektorientētā programmēšanā – objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs. Piemēram, objekts `mans saraksts`, kurš piederīgs klasei `saraksts`, ir klases `saraksts` instanceru экземплярLZAit▪ EuroTermBank terminiEk, Finru инстанцияInf, Kom, ITlv eksemplārsru экземплярUzņ, Ek, Dokru инcтaнцияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu instantia ‘tiešs tuvums’lv Pakāpe vai posms cita citai padotu iestāžu sistēmāJum99▪ Sinonīmilietv. posmspirmās instances tiesaT09 -
2 instance
общ. инстанция -
3 instance
инстанция -
4 instance
(р. мн. instanču) инстанция; augstākās instancees высшие инстанции -
5 uzraudzības instance
▪ Terminilv ekon.ru инстанция надзорнаяLZAlvi▪ EuroTermBank terminiUzņ, Ek, Dokru инcтaнция нaдзopнaяETB -
6 tiesu instance
сущ.общ. судебная инстанция -
7 augstāka instance
инстанция вышестоящая -
8 augstāka instance
▪ Terminilv ekon.ru инстанция вышестоящаяLZAlvi▪ EuroTermBank terminiUzņ, Ek, Dokru инcтaнция вышecтoящaяETB -
9 daudzinstancība
▪ Terminilv ekon.ru многоинстанционностьLZAlvi▪ EuroTermBank terminiUzņ, Ek, Dokru мнoгoинcтaнциoннocтьETB -
10 eksemplārs
n. экземплярLKLv59▪ Terminilv poligr.ru экзэмплярen copyde ExemplarLit95▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv instanceru экземплярZin, Ek, Rūp, CiRaru экземпляръUzņ, Ek, Dokru экзeмпляpETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu exemplar ‘paraugs’lv Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupaslv Atsevišķs augu vai dzīvnieku grupas indivīdsJum99▪ SinonīmiI. lietv.1. numurs2. daiktiņš; lietiņa; putns; verķītis3. indivīds; īpatnis4. paraugsII. daikts; lieta; putns; verķisT09 -
11 posms
lietv.1. этап; период;2. звено;3. колено (соломины, трубы);tilta posms - пролёт мостаceļa posms - перегон (между станциями)LKLv59▪ Terminiru часть celtn.lv gabalslv (hidrol.)lv daļalv detaļaKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru отpезок IIIMašB, BūVPlv posms gruparu звено IMašB, BūVPru звено IIMašB, BūVPlv posms hidrolru часть IIIMašB, BūVPru этапZin, Ek, Rūp, DzEzru междоузлиеInf, Kom, ITlv sakaru savienojumslv saiteru линияru звеноru связьMašB, BūVPru пpогон IIIMašB, BūVPru участок IIIZin, Ek, Rūp, MašBlv spraugaru пролетъZin, Ek, Rūp, Dz, Tērlv spraugaru пролетъIzgl, Ped, PedStrru периодru этапIzgl, Ped, PedStrru звеноMašB, BūVPru колено IIIEl, IT, Komru участокEl, IT, Komru звено см. также каскадEl, IT, Komlv loceklisru П-образное звеноEl, IT, Komru пролётZin, Ek, Rūp, Aizru звеноVidru участокĀdTekstru коленоĀdTekstlv iecirknisru областьUzņ, Ek, Dokru этaпETB▪ SinonīmiI. lietv.1. etaps; sprīdislaika posms lietv. - 1) brīdis 2) periods 3) intervāls; starplaiks; starpposms 4) laikposms. posms; periods; starplaiks 5) laikposms; laikposms. posms; periods; starplaiks 6) laikposms. posms; periods; posms; starplaiks 7) laikposms; laikposms. posms; periods; posms; starplaiks 8) periodstilta posms lietv. - posms2. instanceaugšējie saimniecības pārvaldes posmi3. tilta posms4. gājiens; kārta5. pakāpe; stadija6. laika posms; periods; starplaiks7. laika posms; laikposms; periods; starplaiksII. daļa; dienesta apakšvienība; struktūrvienībaT09 -
12 sankcija
n. санкция (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \sankcijaии; р. мн. \sankcijaий)LKLv59▪ Terminilv ekon.ru санкцияen sanctionde SanktionLZAlvi▪ EuroTermBank terminiEk, Finru санкцияUzņ, Ek, Dokru caнкцияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču sanction \< latīņu sanctio ‘likums; soda noteikums’. jur.lv 1. jur. Juridiska akta apstiprināšana augstākā instancē, kas šim aktam piešķir juridisku spēku; piekrišana, atļauja (piem., sankcija arestam, kratīšanai). jur.lv 2. jur. Likuma panta daļa, kurā paredzēts, kāds sods piemērojams par attiecīgo pārkāpumulv 3. Sods, piespiedlīdzeklislv 4. Starptautiskajās tiesībās — ekonomisks, finansiāls, militārs līdzeklis, ar ko cenšas ietekmēt valsti, kas pārkāpj starptautiskos līgumus, tiesību normas; arī līdzīgi ietekmēšanas pasākumi, ko viena valsts lieto pret cituJum99▪ SinonīmiI. lietv.1. atļauja2. aprobācija; piekrišana3. atzinībaII. piespiedu pasākumsT09 -
13 senāts
n. сенат (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \senātsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu senatus \< senex ‘vecs vīrs, sirmgalvis’. vēst.lv 1. vēst. Augstākā valsts padome Senajā Romā. pol.lv 2. polit. Divpalātu parlamenta augšpalāta daudzās valstīslv 3. Augstskolas padomelv 4. Augstākā tiesu instance LatvijāJum99 -
14 tribunāls
n. трибунал (Окончания: \tribunālsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču tribunal \< latīņu tribunal ‘paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u. tml. krēslam’. vēst.lv 1. vēst. Paaugstinājums tiesneša krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums. vēst.lv 2. vēst. Ārkārtējā tiesa Lielās franču revolūcijas periodākara tribunāls; starptautiskais jūras tiesību tribunālslv 5. Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesnieši (Francijā, Itālijā un dažās citās valstīs)Jum99▪ Sinonīmilietv.1. tiesa2. kara tiesaT09
См. также в других словарях:
instance — [ ɛ̃stɑ̃s ] n. f. • v. 1240 « application, soin »; lat. instantia 1 ♦ Sollicitation pressante. Vx au sing., sauf dans Demander avec instance. ⇒ insistance. « mon camarade me fit de telles instances » (Balzac). Mod. Céder aux instances de qqn. ⇒… … Encyclopédie Universelle
instance — INSTANCE. s. f. Poursuite, sollicitation pressante. Grande instance. faire instance, de grandes instances, de vives instances, des instances pressantes auprés de quelqu un, envers quelqu un. je l ay fait à son instance. je l en ay sollicité avec… … Dictionnaire de l'Académie française
instance — n Instance, case, illustration, example, sample, specimen mean a concrete thing which has or manifests the qualities, characters, or nature of a type, a class, or a group. Instance applies to an individual person or thing brought forth in support … New Dictionary of Synonyms
Instance — In stance, n. [F. instance, L. instantia, fr. instans. See {Instant}.] [1913 Webster] 1. The act or quality of being instant or pressing; urgency; solicitation; application; suggestion; motion. [1913 Webster] Undertook at her instance to restore… … The Collaborative International Dictionary of English
instance — [in′stəns] n. [ME instaunce < OFr instance < L instantia, a standing upon or near, being present < instans: see INSTANT] 1. Archaic an urgent plea; persistent solicitation 2. an example; case; illustration 3. a step in proceeding;… … English World dictionary
instance — in·stance / in stəns/ n [French, from Late Latin instantia, from Latin, the fact of being present or impending, vehemence in speech, urgency, from instant instans insistent, pressing, from present participle of instare to be pressing, stand upon] … Law dictionary
instance — ► NOUN 1) an example or single occurrence of something. 2) a particular case. ► VERB ▪ cite as an example. ● for instance Cf. ↑for instance ● in the first (or second etc.) … English terms dictionary
instance — (n.) mid 14c., urgency, from O.Fr. instance eagerness, anxiety, solicitation (13c.), from L. instantia presence, effort intention; earnestness, urgency, lit. a standing near, from instans (see INSTANT (Cf. instant)). In Scholastic logic, a fact… … Etymology dictionary
Instance — In stance, v. t. [imp. & p. p. {Instanced}; p. pr. & vb. n. {Instancing}.] To mention as a case or example; to refer to; to cite; as, to instance a fact. H. Spenser. [1913 Webster] I shall not instance an abstruse author. Milton. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
Instance — In stance, v. i. To give an example. [Obs.] [1913 Webster] This story doth not only instance in kingdoms, but in families too. Jer. Taylor. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
instance — [n] case, situation case history, case in point, detail, example, exemplification, exponent, ground, illustration, item, occasion, occurrence, particular, precedent, proof, reason, representative, sample, sampling, specimen, time; concepts… … New thesaurus