-
1 ištta
(ištub, ištui)sēdētištta aiglehtez kädes – sēdēt ar žurnālu rokāištta iknan kohtas – sēdēt logam pretīištta iknan sires – sēdēt pie logaištta iknan veres – sēdēt pie logaištta iknanno (aprok.) – sēdēt pie logaištta laučas – sēdēt solāištta laudan taga – sēdēt pie galdakaži ištub iknanpölusel (ades.) – kaķis sēž uz palodzeslind ištub pus (ines.) – putns sēž kokāmam ištub iknad vaste i itkeb – māte sēž pie loga un raudminei sirhe ištte! – sēdies man blakus!minun sizarem ištub čogas – mana māsa sēž kaktāminä ištun laučas (ines.) – es sēžu solāmö ištum čomal nitul (ades.) – mēs sēžam skaistā pļavāmö ištum pil’veses – mēs šēžam ēnāištta kenen-ni niškal – sēdēt kādam uz kaklaištta kokotada – sēdēt neko nedarot -
2 pert’
(pertin, pertid)nams, mājačomas pertiš (ines.) – skaistā mājāčomas (ines.) pertišpäi (elat.) – no skaistas mājāsheil (ades.) om ičeze pert’ – viņiem ir sava mājajoudai pert’ – tukša mājakezapert’ – vasaras mājakivipert’ – mūra mājakoheta pert’ – labot mājulapsid täuz’ pert’ – bērnu pilna mājaminun pertin edes – manas mājas priekšāminä olen pertiš – es esmu mājāsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmpanda (sauda) pert’ – celt mājupert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priešu un egļu mežspertid tehtas suriš parzišpäi (elat.) – mājas taisa no lieliem baļķiempertin saumad – mājas stūŗipertin taga – aiz mājaspertinnopäi – (attālināties) no mājaspertiš ei sa heikta, mecanuk voib tulda – mājās nedrīkst kliegt, meža gars var atnāktsaupta uks’, ika pertiš vilugandeb – aizver durvis, citādi māja atdzisīsvanh pert’ – veca mājaümbärta pert’ – apiet ap māju -
3 kodi
(kodin, kodid) lietv.māja, mājasajada kodihe – braukt mājupjäda kod’he (illat.) – palikt mājāskaik mäniba kodihe (illat.) – visi aizgāja mājāskodiš (ines.) – mājāslähtta kodišpäi – iziet no mājāmminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāsni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājāsolda kodiš – būt mājāspaimen kükseb lehmid kodihepäi (adit.) – gans dzen govis uz mājāmsatta neižne kodihesai – pavadīt meiteni uz mājām -
4 külä
(külän, külid) lietv.ciemshän om meiden küläspäi – viņš ir no mūsu ciemakodikülä – dzimtais ciemsminä en mušta mugošt küläd (part.) – es neatceros šādu ciemuminä muštan necen külän (akuz.) – es atceros šo ciemumäni uk mecan kal’t toižhe külähä, da segoi – gāja vecis mežam cauri uz citu ciemu un apmaldījāspöudod jo lagitiba, teravas külä linneb – lauki jau parādījušies, tūlīt būs ciemssanutez kodikülän polhe – stāsts par dzimto ciemustarinoita küläs (ines.) – stāstīt par ciemutal’vaigal küläs eläb vaiše üks’ vanh ak – ziemā ciemā dzīvo tikai viena veca sieviete -
5 käzi
(käden, kät, käzid)rokaantta kät – sniegt rokuastta käzi kädes – iet roku rokāhur käzi – kreisa rokaištta aiglehtez kädes – sēdēt ar žurnālu rokākäden ajab – roka pampstkädes – rokākädetusi – roku rokākäzi om veres (ines.) – roka ir asinīskäziš – rokāskävelta kalu kädes – staigāt ar nuju rokālenda käzi – paceļ rokuluja käzi – stipra rokamaihutada kädel – māt ar rokuMikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatuoiged käzi – labā rokaolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiotta hural kädel – paņemt kreisā rokāotta kädes – paņemt aiz rokaspanda alaižed kädehe – uzvilkt cimdus rokāspanda kindhad kädhe (illat.) – uzvilkt cimdus rokāspesta käded – nomazgāt rokassada kädhe – noķertsada kädhe mäč – noķert bumbutalutada last kädes – vest bērnu aiz rokaskebnas kädespäi – ar vieglu rokukuldaižed käded – zelta rokaskädel tacta – tuvu (burt.: ar roku pamest)lähekäden – pa rokaimi kädehe tuli – kas rokā trāpījās (burt.: kas rokā atnāca)rušta käded – atsiet rokas -
6 lauč
(laučan, laučoid)solsištta laučas – sēdēt solāišttas laučha – apsēsties uz solaminä ištun laučas (ines.) – es sēžu solā -
7 lind
(lindun, linduid)putnskezalind – gājputnskodalind – strazdslind ištub pus (ines.) – putns sēž kokālinduiden jouk – putnu barspajolind – dziedātājputnsparata ridad linduile – izlikt slazdus putniemvagolind – cielavavilulind – svilpis, sarkankrūtītis -
8 läbi
apst.cauri, caurcaurēm(priev. vai aizv. ar ines.; vai aizv. ar ģen.)caur, caurikastuda läbi – izmirkt cauriläbi seinäs (= seinäs läbi) – caur sienu (= sienai cauri)mecan läbi – mežam caurisobad kastuiba läbi – drēbes izmirka cauriön läbi – cauru nakti -
9 maksta
(maksab, maksoi)maksāt (gan algot, gan būt vērtam), samaksāt, atmaksātkuverdan nece maksab? – cik tas maksā?maksta pauk – maksāt algumaksta rados (ines.) – maksāt par darbumaksta velg – atmaksāt parāduäjak maksab? – cik maksā? -
10 poikpoli
apst.šķērsām; pārimända poikpoli – iet šķērsāmpoikpoli tes – pāri ceļam(priev. ar ines.)šķērsām; cauri, pāripoikpoli joges – pāri upeipoikpoli sildas – šķērseniski tiltam -
11 pu
(pun, puid)kokskacta puhu (illat.) – skatīties kokālibuda puhu – kāpt kokālind ištub pus (ines.) – putns sēž kokāorav libui puhu – vāvere uzkāpa kokāpun al – zem kokasamalduz ambui puhu – zibens iespēris kokāvärištada pu – liekt koku -
12 päliči
(priev. vai aizv. ar ines.)1) pāri, pār, pēc2) dēļmindai laidas hänes päliči – mani lamā viņa dēļpäliči kahtes časus – pēc divām stundāmpäliči kahtes kus – pēc diviem mēnešiempäliči kahtes nedališ – pēc divām nedēļāmpäliči kahtes päiväs – pēc divām dienāmpäliči nedališ – pēc nedēļaspäliči sildas – pāri tiltamsild päliči joges – tilts pār upivodes päliči – pēc gada -
13 rad
(radon, radoid)darbs, nodarbošanāsei sinun rad, ala čokaite – nav tava darīšana, neuzbāzieshän keskusti mindai radospäi – viņš iztraucēja man darbukittä hüväs rados – palielīt par labu darbukonz lähted radole? (allat.) – kad iziesi darbā?kut sinun radod? – kā tev iet?maksta rados (ines.) – maksāt par darbuminä ajan radole – es braucu uz darbumända radole – iet darbā, iet uz darbuoigeta rad – izpildīt darburad lopihe – darbs beidziesrad mehen čomitab – darbs grezno cilvēkurad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirad oli muga – lieta bija šādarad om vaumitud – darbs ir beidziestartta (käziduda) radho – ķerties pie darba -
14 savi
(saven, savid)mālssaves (ines.) – mālā -
15 siriči
(priev. ar ines.)gar, garāmmända siriči pertiš – paiet mājai garām -
16 starinoita
(starinoičeb, starinoiči)stāstītstarinoita küläs (ines.) – stāstīt par ciemu -
17 veri
(veren, vert, verid)asinskäzi om veres (ines.) – roka ir asinīs -
18 üliči
(priev. ar ines.)gar pa; pāri, pa virsuajada üliči joges – braukt pāri upeiüliči ojas – pāri strautam -
19 ümbri
(priev. vai aizv. ar ines.)apkārt, ap, aptuveni, parala nagra minus ümbri – nesmejies par maniümbri küläs – apkārt ciemamjarves ümbri – ap ezeruümbri kahtes časus – ap divām stundām, aptuveni divas stundasümbri kahtes vodes – ap diviem gadiem, aptuveni divus gadushän nagrab minus ümbri – viņa smejas par maniümbri keles punose – uz mēles griežas
См. также в других словарях:
Inés — est un prénom espagnol féminin, l équivalent d Agnès. Langues Inès ou Agnès en français Inês en portugais Personnalités Inés de Castro (1320 1355), noble espagnole, reine du Portugal ; Inés de Bobadilla (morte en 1543), gouverneure de… … Wikipédia en Français
Ines — is a feminine name, a version of Agnes from the Greek meaning pure, virginal. It is used in France, Portugal, Spain and in other countries. It also may refer to: *Saint Ines *Eda Ines Etti, an Estonian singerINES or iNES (or variations) may refer … Wikipedia
Ines — Inès Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom. Inès est un prénom féminin français et anglo saxon d origine grec signifiant « chaste », « pure »[1]. Ines est un prénom féminin… … Wikipédia en Français
INES — Saltar a navegación, búsqueda INES es un editor de software CRM francés. INES desarrolla una suite de aplicaciones On Demand, propuestas en modo ASP (Application Service Provider), que cubren las funciones de relación con los clientes CRM y la… … Wikipedia Español
Ines — ist ein weiblicher Vorname, siehe Ines (Vorname) INES ist die Abkürzung für die International Nuclear Event Scale, siehe Internationale Bewertungsskala für nukleare Ereignisse das International Network European Shamanism das Internationale… … Deutsch Wikipedia
Inês — f Portuguese form of AGNES (SEE Agnes); cf. INÉS (SEE Inés) … First names dictionary
Ines — Ines, Inés spanische Form von → Agnes (Bedeutung: die Reine). Namensträgerin: Inés Sastre, spanisches Model, Schauspielerin … Deutsch namen
Inés — Ines, Inés spanische Form von → Agnes (Bedeutung: die Reine). Namensträgerin: Inés Sastre, spanisches Model, Schauspielerin … Deutsch namen
-inés — ⇒ INÉS, suff. Suff. servant en zool. à construire des subst. masc. plur. désignant des sous familles d animaux, quand la famille est nommée à l aide du suff. idés : bovinés (bov , du lat. bos, bovis « bœuf »). ,,Groupe de bovidés dont le bœuf est … Encyclopédie Universelle
Ines — (span.), so v.w. Agnes, bes. I. de Castro, s.d … Pierer's Universal-Lexikon
INES — См. ИНЕС Термины атомной энергетики. Концерн Росэнергоатом, 2010 … Термины атомной энергетики
