-
61 stabulēt
darb.v. дудеть, играть на дудке (свирели)LKLv59▪ SinonīmiI. pūst stabuliII. darb.v. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštT09 -
62 stāstīt
darb.v. рассказывать; повествоватьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. klāstīt; vēstītpastāstīt jaunumusstāstīt mednieku stāstusstāstīt pasakas darb.v. - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus2. teikt3. atstāstīt; izstāstīt; pārstāstīt; pastāstīt4. melst; runāt5. pārrunāt; runāt6. izstāstīt; pastāstīt7. izsacīt; izteiktT09 -
63 asara
lietv. слезаLKLv59▪ Sinonīmilietv. piliensliet asaras darb.v. - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštvienās asarāsT09 -
64 baurot
darb.v. реветьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. asaroties; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt2. dīkt; īdēt; maurot; maut3. aurot; bļaut; kaukt; krākt; maurot; rēkt; rūktT09 -
65 bimbāt
sar., v. нюнить (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \bimbātю, \bimbātишь; пов. нюнь)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. asaroties; baurot; biļļāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt2. bimbināt; dimdēt; dimdināt; dugstēt; dundēt; dunēt; linglangot; lingot; mūdēt; skandināt; skanēt; skulbināt; zvanīt3. čīkstēt; činkstēt; pinkšķētT09 -
66 birdināt
darb.v. сыпатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. bārstelēt; bārstīt; bērt; birinātbirdināt asaras darb.v. - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt2. bārstīt; birināt; kaisīt3. birdelēt; cirst; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt4. birdelēt; birt; gāzties; graut; krist; lēkšēt; ļēpāt; mētāties; nākt; pārslot; perslāt; sijāt; snidzināt; sniegaļāt; sniegot; snieģelēt; snigt; sniģelēt5. bārstīt; izbārstīt; izbērt; izbirdināt; izkaisīt; kaisīt6. līņāt; rasināt; smidzināt7. bārstīt; bērt; kaisītT09 -
67 brēkt
darb.v. кричать, вопитьLKLv59▪ SinonīmiI. lietv. uzmundrinājuma sauciensII. bļaut; kliegt kliedzamo; skaļi kliegtIII. darb.v.1. aurēt; aurot; bļaut; klaigāt; kliegt; laist balsi vaļā; laist vaļā bļaujamo; palaist rīkli; rēkt; spiegt2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. bļaut; kliegt; ķērkt4. bļaustīties; bļaut; kliegtT09 -
68 dvest
I.1. (Rekcija: ko;) пыхать (Рекция: чем; излучать тепло; Грам. инф.: н. в.; Окончания: пышу, пышешь)2. шептать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \dvestчу, шепчешь; пов. \dvestчи)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvašot; dvašu vilkt; elpot; elpu vilkt2. elsāt; elsot; elst; elsuļot; elšāt; plēšāt; pūst; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust3. brāzties; dvesmot; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt4. dvesmot; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot5. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt6. bilst; čukstēt; sacīt; spert laukā; spert vaļā; teikt; traukt; turēt7. izdvestT09 -
69 dīkt
darb.v. (par teļiem, govīm) мычать (тихо); (par kukaiņiem) жужжать; пищать (о насекомых)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dūkt; dundurēt; dundurot; dunkstēt; rūkt; sīkt; vīvināt; zimzēt; zumēt; zumzot; zuzēt2. īdēt; nīdēt3. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt4. džinkstēt5. ņaudēt6. baurot; īdēt; maurot; mautT09 -
70 elst
I.1. посапывать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \elstю, \elstешь) sar.2. пыхтеть (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \elstчу, \elstтишь)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvest; elsāt; elsot; elsuļot; elšāt; plēšāt; pūst; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust2. smagi elpotpūst un elst3. pukšķināt4. elsot; sēkt; šņāktT09 -
71 gaudot
darb.v. выть, завыватьLKLv59▪ SinonīmiI.1. balsī raudāt; vaimanāt2. aurot; kaukt; šad tad paaurot; šad tad pagaudot; šad tad pakauktII. darb.v.1. aurēt; aurot; gauduļot; kaukt2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. aimanāt; kliegt aimanas; vaimanāt4. plosīties5. trakot6. svilptT09 -
72 kaukt
darb.v.1. выть; реветь;2. визжатьLKLv59▪ SinonīmiI. lietv. uzmundrinājuma sauciensII. aurot; gaudot; šad tad paaurot; šad tad pagaudot; šad tad pakauktIII. darb.v.1. aurēt; aurot; gaudot; gauduļot2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. džinkstēt; kviekt; smilkstēt; spiegt; žvīkstēt4. aurot; baurot; bļaut; krākt; maurot; rēkt; rūktT09 -
73 liet
darb.v.1. лить (жидкость);2. лить, выливать, отливать (из металла)LKLv59▪ Terminilv arheol.ru литьen to casten to foundde gießenZin94▪ EuroTermBank terminiZin, Ek, Rūp, Dz, Tērlv atlietru литьZin, Ek, Rūp, Dz, Tērlv izlietru отлитьru литьETB▪ SinonīmiI. ieliet; iepildīt; pildīt; saliet; sapildītII. darb.v.1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerētatliet būvlaukumābronzā izlieta statujaliet asaras darb.v. - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštliet formā - veidot pēc šablonatukšu liet - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt2. cirst; drāzt; gāzt; šaut; tecināt; žaut; žļāgt3. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt5. kausēt6. aplaistīt; apliet; apūdeņot; laistīt; nolaistīt7. izliet; uzliet8. izliet; izplatīt9. laistīt; pārlaistīt; pārlietT09 -
74 raudāt
darb.v. плакать, рыдатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. čīkstēt; činkstēt; gaudēt; gaust; gausties; īgņāties; ņaudēt; skundēt; sūdzēties; sūkstīties; sūroties; vaidēt; zūdīties; žēlotiesgauži raudātviņa raudāja, kamēr iemiga2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. sāktT09 -
75 smelt
darb.v. черпатьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštsmelt žaut darb.v. - aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt2. jūru art; zvejot3. smeltiessmelt ūdeni no akas4. bliezt; gāzt; vilkt; zvelt5. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; triekt; vilkt; zvelt6. smalstītT09 -
76 vējot
I.1. веять ( дуть; Грам. инф.: н. в.; Окончания: вею, веешь; прич. веянный, веян)2. дышать (веять; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \vējotу, дышишь; пов. \vējotи; прич. дышащий) pārn.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot2. pūst; vēsmotT09 -
77 vēsmot
I. v.1. веять ( дуть; Грам. инф.: н. в.; Окончания: вею, веешь; прич. веянный, веян)2. дышать (веять; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \vēsmotу, дышишь; пов. \vēsmotи; прич. дышащий) pārn.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. brāzties; dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; plūst; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vesties; viļņot; virmot; virt2. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot3. pūst; vējotT09 -
78 čīkstēt
darb.v.1. скрипеть;2. перен. ныть, сетоватьLKLv59▪ SinonīmiI. šad tad pačīkstētII. darb.v.1. činkstēt; gaudēt; gaust; gausties; īgņāties; ņaudēt; raudāt; skundēt; sūdzēties; sūkstīties; sūroties; vaidēt; zūdīties; žēloties2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. činkstēt; gausties; ņaudēt; smilkstēt; sūroties4. čirkstēt5. bimbāt; činkstēt; pinkšķēt6. činkstēt; gausties; ņaudēt; smilkstēt; sūroties; žēlotiesT09 -
79 īdēt
v. мычать (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \īdētу, \īdētишь)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. dīkt; nīdēt2. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt3. baurot; dīkt; maurot; mautT09 -
80 šaut
darb.v.1. стрелять;šaut kāju priekšā - давать (ставить)подножкуподставлять ножку;šaut maizi krāsnī - сажать (ставить)хлебы в печьLKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laist; laivot; līgot; pūst; rullēt; važot2. cirst; drāzt; gāzt; liet; tecināt; žaut; žļāgt3. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt4. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties5. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; vilkt; zibiņot6. nošaut7. izšaut; šaudītT09
См. также в других словарях:
Pust' Mirom Pravit Lyubov' — Saltar a navegación, búsqueda Pust Mirom Pravit Lyubov Álbum de Neposedi Publicación 1997 Género(s) Música infantil … Wikipedia Español
pust — sb., et, pust, ene; et koldt pust; tage et pust … Dansk ordbog
Pust — ist der Familienname folgender Personen: Dieter Pust (* 1939), deutscher Autor und Historiker Ingomar Pust (* 1912), österreichischer Offizier, Alpinist, Schriftsteller und Journalist Diese Seite ist eine Begriffsklärung zur Un … Deutsch Wikipedia
púst — a m (ȗ) 1. dnevi pred pustnim torkom in ta dan sam: pust se bliža; ob pustu je bilo; še pred pustom se bosta poročila / praznovati pusta; našemiti se za pusta; oblekel se je kot za pusta neprimerno, smešno 2. etn. moška lutka iz slame, cunj, ki… … Slovar slovenskega knjižnega jezika
püstə — is. <fars.> 1. bot. Qışda yarpağı tökülən, quraqlığa davamlı, qabıqlı meyvə gətirən subtropik ağac. Bağçanın ortasında tək bir püstə ağacı vardı. M. Hüs.. Ovalıqların bəzi yerlərində kiçik püstə meşəlikləri tərkib etibarilə olduqca… … Azərbaycan dilinin izahlı lüğəti
pust — pȗst2 prid. <odr. ī> DEFINICIJA 1. koji je bez ljudi [pusta ulica] 2. koji je nenaseljen, neobrađivan, poharan, opljačkan itd. [pust kraj] 3. koji je bez potrebnog dodatka začina ili šećera; prazan, nezačinjen [pusta juha; pust čaj] 4. pren … Hrvatski jezični portal
püstəyi — sif. Püstə rəngdə olan; açıqyaşıl. Püstəyi parça. – <Kəblə Heybətin> ayağında püstəyi rəngdə sarı başmaq var idi. H. S.. <Əsəd> . . püstəyi rəngli köynək geyib qırmızı zolaqlı qalstuk bağlamışdı. Ə. S … Azərbaycan dilinin izahlı lüğəti
Püştətala — Infobox Settlement name =Püştətala settlement type=Municipality native name = pushpin pushpin mapsize =300 subdivision type = Country subdivision name = flag|Azerbaijan subdivision type1 = Rayon subdivision name1 =Balakan leader title = leader… … Wikipedia
Püstəqasım — Infobox Settlement name =Püstəqasım settlement type=Municipality native name = pushpin pushpin mapsize =300 subdivision type = Country subdivision name = flag|Azerbaijan subdivision type1 = Rayon subdivision name1 =Quba leader title = leader name … Wikipedia
pūst — interj, pū̃st NdŽ 1. Alv, Skr smarkiam pūstelėjimui reikšti: Vėjas pūst, ir pinigai išlakstė Grž. Pūst ir užpūčiau žiburį Ggr. Būdavo, vėjas pūst – i lempelę pirkioj ažgeso (užgesina) Dglš. 2. smarkiam išsipūtimui reikšti: Patalai pūkiniai,… … Dictionary of the Lithuanian Language
Pust Mirom Pravit Lyubov — Infobox Album Name = Пусть миpом пpaвит любовь Type = studio Longtype = Artist = Neposedi Caption = Released = 1997 Recorded = Genre = Children s pop, Russian folk Length = Language = English, Russian Label = Producer = Reviews = Compiled by =… … Wikipedia