-
1 hän
(hänen, händast)viņš, viņaala palahtelde hänes – nepārdzīvo viņas dēļen tunde händast ičtaz – nepazīstu viņu pašuhän om meiden küläspäi – viņš ir no mūsu ciemahän nügüd’ tuleb – viņš tūlīt atnākshänel (ades.) om rusked paid – viņam [mugurā] ir sarkans kreklshänele seičemekümnenz’ nell’anz’ voz’ astub – viņam septiņdesmit ceturtais gads ritminä tundištin händast – es atpazinu viņumitte mez’ hän om? – kāds cilvēks viņš ir?sanu hänele ičeleze – pasaki viņam pašamtabakat händast! – ķeriet viņu! -
2 tulda
(tuleb, tuli)nākt; ienākt, ieiet; atnākt, atbraukt, ierastiesavtobus tuleb aigplanan mödhe – autobuss atnāks pēc sarakstahän hökkähti tulda – viņš piekrita atbraukthän nügüd’ tuleb – viņš tūlīt atnākshän pigai tuleb – viņa drīz atnākshän teravas tuleb – viņa drīz atnāksištu naku, kuni en tule tagaze – sēdi šeit, kamēr neatnākšu atpakaļjäl’gmäi hö tuliba – beidzot viņi atnācakonz minä tulen auditorijaha, kaik üläopenikad oma jo sigä – kad es ienāku auditorijā, visi studenti jau ir turminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāstulda abuhu – nākt palīgātulda ehtpoles – atnākt pievakarētulda tervheks – atlabt, izveseļotiestule homen möst! – atnāc rīt vēl!tule keskele – panāc vidūtule tänna! – nāc šurp!tulgat tänna – nāciet šurptulin sinunnoks azjad – atnācu pie tevis darīšanāstundišta-ške, konz hän tuleb – nu, uzzini, kad viņa atbrauksmi kädehe tuli – kas rokā trāpījās (burt.: kas rokā atnāca) -
3 navetta
(navedib, navedi)garšot, patikthän ei navedi ongitada – viņam nepatīk makšķerēthän ei navedi rata – viņam nepatīk strādāthän navedib mecata mecas – viņam patīk medīt mežāminä en navedi söda üläškolan sömsijas – man nepatīk ēst augstskolas ēstuvēnavedin hänen modkuvan – man patīk viņas ģīmetne -
4 astta
(astub, astui)iet (arī par pulksteni), soļot; ritētastta edes – iet pa priekšuastta jäl’gmäižen – iet pēdējam, iet pašās beigāsastta kolonnan ezinenas – iet kolonnas priekšāastta käzi kädes– iet roku rokāastta mecan kal’t – iet mežam cauriastu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēkuastun ičein azjoidme – eju savās darīšanāsčasud astuba oikti – pulkstenis iet pareizihakkida astta – ātri iethän hakkib astta – viņš ātri iethän lellib astta – viņš ātri iethänele seičemekümnenz’ nellänz’ voz’ astub – viņam septiņdesmit ceturtais gads ritjatkutada astta – streipuļotjoges parded astuba – pa upi iet baļķilellida astta – ātri ietlumipil’v astub – sniega mākonis ietMaša astub heinäntegolpäi (abl.) – Maša iet no siena pļaujas -
5 kirj
(kirjan, kirjoid)grāmataavaita kirj – atvērt grāmatuharjoituzkirj – uzdevumu grāmatahän lugeb kirjoid (part.) – viņš lasa grāmatas (vispār)hän lugeb nene kirjad (akuz.) – viņš lasa šīs grāmatasjätta kirj sebranikale – atstāt grāmatu pie draugakenen kirj nece om? – kā grāmata tā ir?lugendkirj – lasāmgrāmataMikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatuminai ei olend necide kirjad – man nav šīs grāmatassinä luged lujas melentartuižen kirjan (akuz.) – tu lasi ļoti aizraujošu grāmatuTimoil (ades.) om melentartuine kirj – Timojam ir interesanta grāmataverhad kirjad – svešas grāmatas -
6 lugeda
(lugeb, lugi)1) lasīt (grāmatu)2) skaitīt; rēķināt3) uzskatīten luge necidä tarbhaižeks – neuzskatu to par noderīguhän lugeb kirjoid (part.) – viņš lasa grāmatas (vispār)hän lugeb nene kirjad (akuz.) – viņš lasa šīs grāmataskogonaižen päivän lugin – visu dienu lasījukodiš minä lugen da kirjutan – mājās es lasu un rakstuluge pala neciš tekstaspäi – izlasi fragmentu no šī tekstalugeda sor’mil – skaitīt uz pirkstiemlugeda tarkašti – izlasīt uzmanīgilugin kirjan koumes päiväs – izlasīju grāmatu trijās dienāsmam lugeb sarnan (akuz.) – māte lasa pasakusinä luged lujas melentartuižen kirjan (akuz.) – tu lasi ļoti aizraujošu grāmatuünäižen päivän lugin – visu dienu lasīju -
7 mez’
(mehen, mest, mehid)cilvēks; vīrietisen tunde mugošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuen tunde ningošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuhüvä mez’ – labs cilvēkshän om mehel minun vellen taga – viņa ir precējusies ar manu brālikaks’ mest (part.) – divi cilvēkilähtta mehele – apprecēties (par sievieti)minä en tunde necida mest – es nepazīstu šo cilvēkumitte mez’ hän om? – kāds cilvēks viņš ir?rad mehen čomitab – darbs grezno cilvēkutuha mest – tūkstotis cilvēkuviž mest – pieci cilvēkiäjak mest sinun kanzas om? – cik cilvēku ir tavā ģimenē? -
8 -ške
partikulanu, paklauluge-ške minei – nu palasi manto-ške – paklau, atnestundišta-ške, konz hän tuleb – nu, uzzini, kad viņa atbrauks -
9 aigoiš
agrihän heraštihe homendesel aigoiš – viņš pamodās agri no rītaminä harjenin aigoiš libuda – es pieradu agri celtiesminä nouzen aigoiš homendesel – es ceļos agri no rīta -
10 ajada
(ajab, ajoi)brauktajada avtol – braukt ar spēkratuajada kodihe – braukt mājupajada koumeks kuks – aizbraukt uz trijiem mēnešiemajada regel – braukt ar kamanāmajada vaste lainhile – braukt pret viļniemajada üliči joges – braukt pāri upeiminä ajan radole – es braucu uz darbuühtel čomal päiväl (ades.) hän ajab lidnha – vienā skaistā dienā viņa brauks uz pilsētuverhal vägel ajada – dzīvot uz sveša rēķina (burt.: ar svešiem spēkiem braukt)————————(ajab, ajoi)1) dzīt, izdzīt2) tecināt (kandžu utt.)3) dzīt (naglu utt.)4) notrulināt5) skūtahav ajab purehveneht – viegls vējš dzen buriniekuajada bard – skūt bārduajada lehmid omaluižhe – dzīt govis ganībāsajada nagl seinha – dzīt naglu sienā————————(ajab, ajoi)pampt, milzt, tūktkäden ajab – roka pampst -
11 amu
senhän om amu lähtnu sid’päi – viņš sen ir aizgājis no šejienes -
12 čoma
(čoman, čomid)skaists, daiļščomemb – skaistākskaikiš čomemb – visskaistākaismö ištum čomal nitul (ades.) – mēs sēžam skaistā pļavāühtel čomal päiväl (ades.) hän ajab lidnha – vienā skaistā dienā viņa brauks uz pilsētu -
13 čomin
skaistihän kaiken sädese čomin – viņa vienmēr ģērbjas skaisti -
14 el’geta
(el’gendab, el’genzi)saprasthän om laptaline, ei el’genda meiden elod – viņa ir sveša, nesaprot mūsu dzīviel’geta lodu – saprast sarunuminä en el’genda – es nesaprotuminä en el’genda teid – es jūs nesaprotu -
15 eläda
(eläb, eli)dzīvoteliba uk da ak – dzīvoja vecis ar vecenieläda edahati – dzīvot tālu vienam no otraeläda kožmuses – dzīvot mierāeläda levedas – dzīvot plašieläda lähen – dzīvot tuvumāeläda läz Piterid – dzīvot pie Pēterpils; dzīvot tuvu Pēterpilijeläda rahvhan karččikš – dzīvot kā cilvēkieläda rahvhan karthe – dzīvot kā cilvēkihän eläb naku lähen – viņš dzīvo šeit tuvumāneciš vodespäi (elat.) mö eläm Vidlas – no šī gada mēs dzīvojam Vidlātal’vaigal küläs eläb vaiše üks’ vanh ak – ziemā ciemā dzīvo tikai viena veca sievietežiruida eläda – dzīvotkut sinä žiruid eläda? – kā tev klājas?verhal niškal eläda – dzīvot uz sveša rēķina (burt.: uz sveša kakla dzīvot) -
16 habi
tik tikko, ar pūlēmhabi sabutin – ar pūlēm panācuhän habi käveleb – viņš knapi staigā -
17 hakkida
(hakkib, hakki) asttaātri iethän hakkib astta – viņš ātri iet -
18 heng
(hengen, hengid)dvēsele; dūša, drosmejäda henghe – palikt dzīvamheng kerata – saņemt dūšu, saņemt drosmihenged ei sö ristit – labas dvēseles cilvēkshengedme – dvēselei tīkamihän om vähes henges (vähiš hengiš) – viņā dvēsele knapi turasmi henghe mäneb – cik dvēselei tīkolda hengiš – būt dzīvam -
19 heraštuda
(heraštub, heraštui)mosties, pamostiesheraštuin möhä – pamodos vēluhän heraštihe homendesel aigoiš – viņš pamodās agri no rītaminä heraštuin kesköd – es pamodos nakts vidū -
20 homaita
(homaičeb, homaiči)pamanīthän aniku ei homaiče mindai – viņa it kā nepamana mani
См. также в других словарях:
han — han … Dictionnaire des rimes
Han — steht für: Han (Staat) (韓 Hán), ein chinesischer Staat in der Zeit der streitenden Reiche Han Dynastie (漢 Hàn), eine chinesische Dynastie die Westliche Han Dynastie (206 v. Chr.–8 n. Chr.) die Östliche Han Dynastie (23–220) die Shu Han… … Deutsch Wikipedia
Han — may refer to: China * Chinese (漢), an abbreviation or adjectival modifier for things Chinese. * Han Chinese (漢族 Hanzu , 漢人 Hanren ), the dominant majority ethnic group of China and overseas Chinese. * Chinese language (漢語 Hanyu ) or Chinese… … Wikipedia
Han Wu di — Hàn Wǔdì (漢武帝) Familienname: Liú (劉) Vorname: Zhi (彘), später Che (徹) Großjährigkeitsname (Zi): Tong (通) Großjährigkeitsname (Hao) … Deutsch Wikipedia
Han Mu Do ® — Han Mu Do Le Han Mu Do (coréen : La voie des arts martiaux coréens ) est un art martial de self défense. Le système a été créé par l historien en arts martiaux coréens le docteur KIMM He Young (également Grand Maître de Hapkido, Kuk Sul Won … Wikipédia en Français
Han Bi-ya — (born 1958 in Seoul, South Korea) is a celebrated Korean travel writer, relief worker and refugee advocate. She has published a number of best selling travel books and now leads the Emergency Relief Team for World Vision Korea. Education Han Bi… … Wikipedia
Han — Chinese are China’s majority ethnic group, consisting of 92 per cent of the mainland’s population. Regarded as descendants of the inhabitants of the Yellow River basin, they are traced to the earliest years of any identifiable Chinese culture, as … Encyclopedia of Contemporary Chinese Culture
han — [ ɑ̃; hɑ̃ ] interj. • 1307; onomat. ♦ Onomatopée (cri sourd d une personne qui fait un violent effort, soupir). « Le “han” naturel du bûcheron » (Alain). Subst. Faire, pousser un han. ⊗ HOM. An, en. Han (dynastie des) la deuxième et la plus… … Encyclopédie Universelle
HAN YU — Homme politique, écrivain, poète, penseur, Han Yu joua un rôle important dans l’histoire de la littérature chinoise dans la dernière période de la dynastie des Tang (618 907). Son mouvement de réforme de la prose chinoise se présente comme un… … Encyclopédie Universelle
Han Yu — (Han Yü) (768–824) One of the better known poets of China’s Middle TANG DYNASTY, Han Yu was also a very important prose stylist who advocated a change from the prevailing “parallel prose” style of his day in favor of a more organic prose… … Encyclopedia of medieval literature
Han’yō — Han Yōkai (japanisch 半妖怪, dt. „Halb Yōkai“), kurz auch: Han’yō (半妖) sind japanische Halbdämonen. Der Begriff „Han Yōkai“ wurde vom Manga und Romanautor Shigeru Mizuki eingeführt und populär gemacht, wobei er sich jedoch streng an die Vorgaben aus … Deutsch Wikipedia
