-
1 pitte: min pitte?
kā gaŗumā?metranpitte – metra gaŗumā, metrīgssor’men pitte – pirksta gaŗumā -
2 minaret
[minə'ret](a tower on a mosque from which the call to prayer is sounded.) minarets* * *minarets -
3 mineral
['minərəl](a substance (metals, gems, coal, salt etc) found naturally in the earth and mined: What minerals are mined in that country?; ( also adjective) mineral ores.) minerāls; derīgie izrakteņi* * *minerāls; derīgie izrakteņi; minerālūdens; minerāl, minerālu; neorganisks -
4 mi-se
(min-se, midä-se)kaut kas -
5 mi
kā, nekā(min, midä)kas (par nedzīvām lietām)mi meid ühtnzoitab? – kas mūs saista?mi nece om? – kas tas ir?midä sinä teged? – ko tu dari?min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimmi kädehe tuli – kas rokā trāpījās -
6 determine
[di'tə:min]1) (to fix or settle; to decide: He determined his course of action.) nolemt; apņemties2) (to find out exactly: He tried to determine what had gone wrong.) noteikt•- determined* * *nosacīt, noteikt; apņemties; pamudināt; beigties -
7 examine
[iɡ'zæmin]1) (to look at closely; to inspect closely: They examined the animal tracks and decided that they were those of a fox.) apskatīt; izmeklēt2) ((of a doctor) to inspect the body of thoroughly to check for disease etc: The doctor examined the child and said she was healthy.) (par ārstu) izmeklēt3) (to consider carefully: The police must examine the facts.) izmeklēt; izpētīt4) (to test the knowledge or ability of (students etc): She examines pupils in mathematics.) eksaminēt5) (to question: The lawyer examined the witness in the court case.) pratināt•- examiner* * *apskatīt, izmeklēt; eksaminēt; pratināt -
8 famine
['fæmin]((a) great lack or shortage especially of food: Some parts of the world suffer regularly from famine.) bads* * *bads; trūkums -
9 luminous
['lu:minəs](giving out light; faintly shining so as to be visible in the dark: a luminous clock-face.) spīdošs; gaismas-* * *spīdošs; gaismas; saprotams, skaidrs -
10 nominal
['nəminəl]1) (in name only, not in reality: He is only the nominal head of the firm.) formāls2) (very small: He had to pay only a nominal fine.) nomināls, simbolisks* * *nomināls; nomena, nomināls -
11 stamina
['stæminə](strength or power to endure fatigue etc: Long-distance runners require plenty of stamina.) izturība* * *izturība -
12 terminal
['tə:minəl] 1. noun1) (a building containing the arrival and departure areas for passengers at an airport or one in the centre of a city or town where passengers can buy tickets for air travel etc and can be transported by bus etc to an airport: an air terminal.) lidosta; aviosabiedrības pārstāvniecība2) (a usually large station at either end of a railway line, or one for long-distance buses: a bus terminal.) galastacija3) (in an electric circuit, a point of connection to a battery etc: the positive/negative terminal.) spaile4) (a device linked to a computer by which the computer can be operated.) termināls2. adjective((of an illness etc) in the final stage before death: This ward is for patients with terminal cancer.) pēdējā stadijā* * *galapunkts, galastacija; beigu zilbe; semestra gala eksāmens; maksa par preču pārvadāšanu līdz galastacijai; spaile; terminālis; gala, beigu; periodisks; semestra; galējs, pēdējais; termināls -
13 terminus
['tə:minəs](an end, especially of a railway or bus route: I get off at the bus terminus.) galastacija, galapunkts* * *galapunkts, galastacija -
14 vermin
['və:min](undesirable or troublesome pests such as fleas, rats, or mice: Farmers are always having trouble with various types of vermin; It is vermin such as these men that are trying to destroy society.) parazīti; (par cilvēkiem) salašņas* * *kaitēkļi, parazīti; padibenes, sabiedrības padibenes, salašņas -
15 opendai
(opendajan, opendajid)skolotājs, pasniedzējsantta lehtik opendajale – atdot burtnīcu skolotājamhän radab školas opendajan – viņš strādā skolā par skolotājumin opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimolen opendai, radan üläškolas – esmu pasniedzējs, strādāju augstskolāopendajal (ades.) om vanh vepsän kirj – skolotājam ir veca vepsu grāmataneičukaine küzub opendajal (ades.), kuspäi sab otta vajehnik – meitene jautā skolotājam, kur var paņemt vārdnīcu -
16 sanuda
(sanub, sanui)teikt, pateikt, sacīt, stāstīt, pastāstītezmäi meleta, sid’ sanu – vispirms padomā, tad sakikehe polin sinä sanuid? – par kuŗu tu runāji?min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimminei om huiged sanuda – man ir kauns stāstītpidab sanuda Mikoile (allat.), miše Tal’a tuleb homen – jāpasaka Mikum, ka Taļa atbrauks rītsanu hänele ičeleze – pasaki viņam pašamsanu ičeiž polhe – pastāsti par sevisanu sille prihaižele – pasaki tam zēnamsanuda liigad – pateikt liekusanuda muhunke (komit.) – pateikt ar smaidusanuda sarnoid – stāstīt pasakassanuda vastha – teikt pretīsanugat ozutesid – pasakiet piemērussanuda ezile – pareģotsil’mihe sanuda – acīs pateikt -
17 se
(sen, sidä)tas, tāmin opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimsanu sille prihaižele – pasaki tam zēnamse om jo toine pagin – tā jau ir cita sarunasen täht – tā dēļsiš polespäi – no tās pusessidä keskes – pa to laiku -
18 säta
(sädab, sädi)taisīt, uztaisīt; darīt, izdarīt; radīt, veidot, izveidotmidä säta? – ko darīt?min opendai sanub, se i sädam – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimsäta tervhen – sveicināties -
19 tehta
(tegeb, tegi)darīt, izdarīt, veikt, izpildīt, taisīt (arī uguni), radīt; rīkot; līt (par lietu)ei sa tehta necidä – nedrīkst to darītjätta tehmata (◊.abl.nenot.) – atstāt nepabeigtulaudkund tegi pätusen – komisija izlēmusimidä sinä tegi meles? – ko tu izdomāji?midä sinä teged? – ko tu dari?midä tehta? – ko darīt?min opendai sanub, se i tegem – ko skolotājs teiks, to arī izdarīsimmö tegem iče – mēs izdarīsim pašiocha tegi kuhmun – pierē radies punspertid tehtas suriš parzišpäi (elat.) – mājas taisa no lieliem baļķiempirg (nom.) tehtas muga: ottas muna (nom.)... – pīrāgu taisa šādi: ņem olu…tarbiž tehta runoeht školha (illat.) – jāsarīko dzejas vakars skolātegen reig šaughu (illat.) – uztaisīšu caurumu maisātegi hallan – lijategi vihman – lijatehta harjoitused – izpildīt vingrinājumustehta kelel – darīt vārdostehta koditegend – izpildīt mājas darbutehta kopr (nodj, pažag) – iekurt ugunskurutehta lämoi – aizdedzināt ugunitehta magaduzsija – uzklāt gultutehta meles – izdomāt (burt.: taisīt domas)tehta pätuz – izlemt (burt.: taisīt lēmumu)tehta sügüzeks – paveikt līdz rudenimtehta tundmust – iepazītiestehta udes – uztaisīt no jaunatehta urokad – veikt mājasdarbustoivotan kaikile (allat.) se ka tegen – solu visiem to un izdarīšutoivotin se ka tegen – solīju to un izdarīšu
См. также в других словарях:
Min Chinese — Bân gú / Mìng ngṳ̄ ( Min ) written in Chinese characters Traditional Chinese 閩語 Simplified … Wikipedia
Min-Fest — Min Fest in Hieroglyphen Altes Reich … Deutsch Wikipedia
Min (langue) — Min yu 闽语 Parlée en Chine … Wikipédia en Français
Min (god) — Min The fertility dark skinned god Min, with an erect penis and a flail God of fertility Name in hieroglyphs … Wikipedia
Min-Amun — in Hieroglyphen Zweite Zwischenzeit Neues Reich … Deutsch Wikipedia
Min (Gott) — Min in Hieroglyphen Altes Reich … Deutsch Wikipedia
Min (Ägyptische Mythologie) — Min in Hieroglyphen Altes Reich … Deutsch Wikipedia
Min (Ten Kingdoms) — Min 閩 ← … Wikipedia
Min izamo — Min izāmō, min sindimō « Min izāmō, min sindimō » (en livonien : Ma patrie, mon pays natal ) est l hymne national des Lives, peuple de langue fennique qui ne vit aujourd hui qu en Lettonie. Les paroles sont de Korli Stalte… … Wikipédia en Français
Min izamo, min sindimo — Min izāmō, min sindimō « Min izāmō, min sindimō » (en livonien : Ma patrie, mon pays natal ) est l hymne national des Lives, peuple de langue fennique qui ne vit aujourd hui qu en Lettonie. Les paroles sont de Korli Stalte… … Wikipédia en Français
Min izāmō — Min izāmō, min sindimō « Min izāmō, min sindimō » (en livonien : Ma patrie, mon pays natal ) est l hymne national des Lives, peuple de langue fennique qui ne vit aujourd hui qu en Lettonie. Les paroles sont de Korli Stalte… … Wikipédia en Français
