-
1 olda
(om, oli)būt, atrastiesei ole vägid – nav spēkuende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādikeda völ ei ole? – kā vēl nav?lehtik om škapas – burtnīca ir skapīlidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrautalumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusismeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmi nece om? – kas tas ir?minai ei ole unt – man nenāk miegsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbiniekiolda hengiš – būt dzīvamolda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgamolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda ligos – mirktolda mel’he – patikt, būt pa prātamolda näl’gäs – badotiesolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiolda opalas – skumtolda ridas – strīdētiesolda rindal – būt blakusolda sires – būt blakusolda vaitti – klusētolda valdas – būt pie varasolda ühtes – būt kopāolda ülenpäiš – lepotiesole hüvä – lūdzu, esi tik labsole vaitti! – klusē!; klusu!olen Kurbaspäi – esmu no Kurbasolen Rigaspäi – esmu no Rīgasolgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labiolin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadītom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītolda kenen-ni valdas – būt kāda varāolda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm -
2 mel’
(melen, mel’t, melid)prāts, saprāts; oma, garastāvoklisei lähte melespäi – neiziet no prātahairahtada meles – jukt prātāhän om lujas hüviš meliš – viņš ir ļoti labā omālangeta mel’he – atcerēties (burt.: iekrist prātā)lühüdmel’ne – ar īsu prātu, muļķa-lähtta meles – jukt prātāmeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmidä sinä tegi meles? – ko tu izdomāji?minä olen hüviš meliš – es esmu labā omāolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda mel’he – patikt, būt pa prātampahoiš meliš – sliktā omāšaukahtada melišpäi – jukt prātāmi meles, se i keles – kas prātā, tas uz mēles -
3 näguda
(nägub, nägui)vīdēt, būt saskatāmam, būt redzamamsinnäpäi näguškab – tad būs redzams -
4 surm
(surman, surmid)nāveolda surman käziš – būt tuvu nāvei (burt.: būt nāves rokās)surm ei küzu vozid (paruna) – nāve nejautā vecumu -
5 vald
(valdan, valdoid)1) vaļa2) brīvība3) varaolda valdas – būt pie varasolda kenen-ni valdas – būt kāda varā -
6 -ni
ištta kenen-ni niškal – sēdēt kādam uz kaklaolda kenen-ni valdas – būt kāda varā -
7 heng
(hengen, hengid)dvēsele; dūša, drosmejäda henghe – palikt dzīvamheng kerata – saņemt dūšu, saņemt drosmihenged ei sö ristit – labas dvēseles cilvēkshengedme – dvēselei tīkamihän om vähes henges (vähiš hengiš) – viņā dvēsele knapi turasmi henghe mäneb – cik dvēselei tīkolda hengiš – būt dzīvam -
8 ihastuz
(ihastusen, ihastust, ihastusid)priekshüppida ihastusiš – lēkāt priekāolda ihastusiš – priecāties, būt priecīgam -
9 ilokaz
(ilokahan, ilokast, ilokahid)jautrsolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklī -
10 jouta
(joudab, joudi)(kam) būt laiksen jouda – man nav laikaen jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)joudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani? -
11 kenen
kā (kam pieder)kenen kirj nece om? – kā grāmata tā ir?ištta kenen-ni niškal – sēdēt kādam uz kaklaolda kenen-ni valdas – būt kāda varā -
12 keskustada
(keskustab, keskusti)traucēt, iztraucēt, būt par traucēklihän keskusti mindai radospäi – viņš iztraucēja man darbu -
13 kodi
(kodin, kodid) lietv.māja, mājasajada kodihe – braukt mājupjäda kod’he (illat.) – palikt mājāskaik mäniba kodihe (illat.) – visi aizgāja mājāskodiš (ines.) – mājāslähtta kodišpäi – iziet no mājāmminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāsni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājāsolda kodiš – būt mājāspaimen kükseb lehmid kodihepäi (adit.) – gans dzen govis uz mājāmsatta neižne kodihesai – pavadīt meiteni uz mājām -
14 korv
(korvan, korvid)ausskorviš hogižeb – ausīs dūckorviš soigutab – ausīs dūcšuhaita korvha – čukstēt ausīkundelta polel korval – klausīties ar vienu ausi; klausīties pa ausu galamolda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīmpüštta korvad – klausīties ar abām ausīmsinun sana da Jumalale korvha! (paruna) – no tavas mutes Dieva ausī! -
15 kuluda
(kulub, kului)būt dzirdamam, atskanētirdalpäi kulub judu – no ārpuses (ielas) dzirdams troksnisOjatin randalpäi (abl.) kulub hill’ pajo – no Ojates krasta dzirdama klusa dziesma -
16 käzi
(käden, kät, käzid)rokaantta kät – sniegt rokuastta käzi kädes – iet roku rokāhur käzi – kreisa rokaištta aiglehtez kädes – sēdēt ar žurnālu rokākäden ajab – roka pampstkädes – rokākädetusi – roku rokākäzi om veres (ines.) – roka ir asinīskäziš – rokāskävelta kalu kädes – staigāt ar nuju rokālenda käzi – paceļ rokuluja käzi – stipra rokamaihutada kädel – māt ar rokuMikoi otab käzihe uden kirjan (akuz.) – Mikus ņem rokās jaunu grāmatuoiged käzi – labā rokaolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiotta hural kädel – paņemt kreisā rokāotta kädes – paņemt aiz rokaspanda alaižed kädehe – uzvilkt cimdus rokāspanda kindhad kädhe (illat.) – uzvilkt cimdus rokāspesta käded – nomazgāt rokassada kädhe – noķertsada kädhe mäč – noķert bumbutalutada last kädes – vest bērnu aiz rokaskebnas kädespäi – ar vieglu rokukuldaižed käded – zelta rokaskädel tacta – tuvu (burt.: ar roku pamest)lähekäden – pa rokaimi kädehe tuli – kas rokā trāpījās (burt.: kas rokā atnāca)rušta käded – atsiet rokas -
17 lindä
(linneb, linni)1) būt, tapt, kļūt2) nāktieshomen linneb čoma sä – rīt būs skaists laikshän pigai linneb pirdajaks – viņa drīz kļūs par māksliniecikut nece linneb vepsän kelel? – kā tas ir vepsu valodā?linneb – diezgan, pietieklinneb ajada – nāksies braukt, būs jābraucpöudod jo lagitiba, teravas külä linneb – lauki jau parādījušies, tūlīt būs ciems -
18 maksta
(maksab, maksoi)maksāt (gan algot, gan būt vērtam), samaksāt, atmaksātkuverdan nece maksab? – cik tas maksā?maksta pauk – maksāt algumaksta rados (ines.) – maksāt par darbumaksta velg – atmaksāt parāduäjak maksab? – cik maksā? -
19 mända
(mäneb, mäni)1) iet, paietaigan mändes – laikam ejoten jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastojukaik mäniba kodihe – visi aizgāja [savās] mājāskukištuin tophaze i mänin kukirikku – paklūpu uz ciņa un metu kulenikuna sinä mäned? – kur tu ej?maid mäneb maha – piens iet pāri [malām]minei pidab mända – man jāietminei tarbiž mända – man jāietmända babarmoho – iet avenēsmända barbhaižil – iet uz pirkstgaliemmända bolha – iet brūklenēsmända eloho – īstenoties dzīvēmända heinhä – iet pēc sienamända huiktaha – kautrēties, kaunētiesmända lahole – trūdēt, pūt (par koksni)mända leibäd ostmaha – iet nopirkt maizimända maha – (par šķidrumiem) iet pāri malāmmända marjaha – iet ogāsmända marjoihe – iet ogāsmända ostmaha leibäd – iet pēc maizesmända radole – iet darbā, iet uz darbumända sen’he – iet sēnēsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmmända ülähäli – iet pa augšumända ülänsäton – iet bojāmändes (divd.) – iedamsmäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka irmäne kohtha – ej taisnimäne nakhu! – nāc šurp!mäne sildan korvha – ej pie tiltamö mänem mecha sobatal (ades.) – mēs iesim uz mežu sestdienom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāpölvaz mijal mäni ülänsäton – lini mums gāja bojārad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirez’otada mända – ātri ietsizar mäneb vedhe – māsa iet pēc ūdenssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišustomotada mända ühtes mecha – aicināt iet kopā uz mežumi henghe mäneb – cik dvēselei tīkmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rāda————————(mäneb, mäni)derēt, būt derīgamkagr mäneb kaikjale – auzas derēs visurpert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priežu un egļu koki————————(mäneb, mäni)ietilpt, iet, saietneche havadoho kaik kartohk mäneb – šajā maisā visi kartupeļi ietilpssur’ lač om, vižtoštkümne vädrid mäneb – liels kubls, piecpadsmit spaiņi iet iekšā -
20 nahodida
(nahodib, nahodi)līdzināties, būt līdzīgamtütär nahodib tatha (illat.) – meita līdzinās tēvam
- 1
- 2
См. также в других словарях:
but — but … Dictionnaire des rimes
but — [ by(t) ] n. m. • 1245; probablt frq. °but « souche, billot » 1 ♦ Point visé, objectif. ⇒ 2. blanc, cible. Viser le but. Atteindre, toucher le but (cf. Faire mouche, mettre dans le mille). Manquer le but. Spécialt (Boules) Cochonnet. Pointer une… … Encyclopédie Universelle
but — 1. general. But is a preposition and conjunction, and is used contrastively: (preposition) Everyone seems to know but me / (conjunction) Everyone seems to know but I don t. In more modern usage, as the OED and Fowler (1926) have both recognized,… … Modern English usage
But — (b[u^]t), prep., adv. & conj. [OE. bute, buten, AS. b[=u]tan, without, on the outside, except, besides; pref. be + [=u]tan outward, without, fr. [=u]t out. Primarily, b[=u]tan, as well as [=u]t, is an adverb. [root]198. See {By}, {Out}; cf.… … The Collaborative International Dictionary of English
But if — But But (b[u^]t), prep., adv. & conj. [OE. bute, buten, AS. b[=u]tan, without, on the outside, except, besides; pref. be + [=u]tan outward, without, fr. [=u]t out. Primarily, b[=u]tan, as well as [=u]t, is an adverb. [root]198. See {By}, {Out};… … The Collaborative International Dictionary of English
but — but·ler; but·ler·age; but·ler·ite; but·lery; but·ter·bump; but·ter·bur; but·ter·i·ness; but·ter·is; but·ter·less; but·ter·man; but·tle; but·ton·er; but·ton·less; but·tony; but·tress·less; but·ty; hack·but; hack·but·eer; hal·i·but; hal·i·but·er;… … English syllables
but — BUT. s. m. L endroit où l on vise. Viser au but. frapper le but. mettre sur le but. atteindre, toucher le but. donner au but. Il sig. fig. La fin que l on se propose. Je n ay autre but en cela, que &c. c est mon but. se proposer un but. On dit… … Dictionnaire de l'Académie française
but — but1 [but; ] unstressed [ bət] prep. [ME < OE butan, buton, without, outside; WGmc comp. < * be , *bi ,BY + * utana, from without: see OUT] 1. with the exception of; excepting; save [nobody came but me ]: earlier, and still sometimes,… … English World dictionary
But.fr — BUT Pour les articles homonymes, voir BUT (homonymie). Logo de BUT Création 1972 … Wikipédia en Français
But ! — But ! Pays France Langue Français Périodicité Hebdomadaire Genre Presse sportive Date de fondation … Wikipédia en Français
But! — But ! But ! {{{nomorigine}}} Pays … Wikipédia en Français
