-
1 minä
(minun, mindai)esala käzidu mindai – neaiztiec manala nagra minus ümbri – nesmejies par maniastu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēkuerigande minuspäi! – liec mani mierā!hän nagroi minun päle – viņa smejās par manijoudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?minei sirhe ištte! – man blakus sēdies!minai ei ole unt – man nenāk miegsminai om koume sizart – man ir trīs māsasminai om äjan abunikoid – man ir daudz palīguminei om hüvä – man ir labiminunnoks – (nākt) pie manisminä ni-midä en kule – es nekā nedzirduminä olen pertiš – es esmu mājāsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!varastagat mindai! – pagaidiet mani! -
2 nagrda
(nagrab, nagroi)smietiesala nagra minun päl – nesmejies par maniala nagra minus ümbri – nesmejies par manihän nagroi minun päle – viņa smejās par mani -
3 buraita
(buraidab, buraiži)burkšķēt, ņurdētala buraida! – neburkšķi!, neņurdi! -
4 čokaita
(čokaidab, čokaiži)iespraust, ieliktei sinun tö, ala čokaite – nav tava darīšana, neuzbāzies -
5 edehe
apst.uz priekšumäne edehe! – ej uz priekšu!(aizv. ar ģen.)priekšāala seižutade minun edehe – nestāv man priekšāseižutade minun edehe! – (ap)stājies man priekšā! -
6 hän
(hänen, händast)viņš, viņaala palahtelde hänes – nepārdzīvo viņas dēļen tunde händast ičtaz – nepazīstu viņu pašuhän om meiden küläspäi – viņš ir no mūsu ciemahän nügüd’ tuleb – viņš tūlīt atnākshänel (ades.) om rusked paid – viņam [mugurā] ir sarkans kreklshänele seičemekümnenz’ nell’anz’ voz’ astub – viņam septiņdesmit ceturtais gads ritminä tundištin händast – es atpazinu viņumitte mez’ hän om? – kāds cilvēks viņš ir?sanu hänele ičeleze – pasaki viņam pašamtabakat händast! – ķeriet viņu! -
7 kar
(karan, karoid)caurums, sprauga; ala -
8 kittäs
(kitäse, kitihe)lielītiesala kitte! – nelielies! -
9 kubaita
(kubaidab, kubaiži)kustēties (mazliet)ala kubahta nikuna nakuspäi! – nekusties nekur no šejienes! -
10 kurktuda
(kurktub, kurktui)niknoties, dusmotiesala kurktu heiden päle – nedusmojies uz viņiem -
11 kül’mehtuda
(kül’mehtub, kül’mehtui)saaukstēties; nosaltala kül’mehtu! – nesaaukstējiesänikod kül’mehtuiba – puķes nosalušas -
12 käziduda
(käzidub, käzidui)pieskarties (ar roku), aiztiktala käzidu mindai – neaiztiec mankäziduda radho – ķerties pie darba -
13 mudaita
(mudaidab, mudaiži)kustētiesala mudaida! – nekusties!hän om huba radnik, mudaidab kuti täi – viņš ir slikts darbinieks, kustās kā uts -
14 naku
šeit, te, še; lūkala kubahta nikuna nakuspäi! – nekusties nekur no šejienes!ištu naku, kuni en tule tagaze – sēdi šeit, kamēr neatnākšu atpakaļmiš om azjan lad? – а naku miš – kur ir lietas būtība? – lūk, kurnaku nece – lūk šisnaku ninga – lūk tānaku sinei! – še tev! -
15 nakuspäi
no šejienes (no šīs vietas)ala kubahta nikuna nakuspäi! – nekusties nekur no šejienes! -
16 nikuna
nekur, ne uz kurieni (kurp)ala kubahta nikuna nakuspäi! – nekusties nekur no šejienes!minä en tahtoi mända nikuna – es negribu nekur iet -
17 ottas
(otase, otihe)uzņemties, ķertiesala otte neche radho – neuzņemieties šo darbu -
18 palahteldas
(palahtelese, palahtelihe)pārdzīvotala palahtelde hänes – nepārdzīvo viņas dēļ -
19 pimeduz
(pimedusen, pimedust, pimedusid)tumsaala varaida pimedust! – nebaidies tumsas!pičkpimeduz – (necaurskatāma) tumsapiikoipimeduz – (necaurskatāma) tumsa -
20 purda
(pureb, puri)1) kost, grauzt2) košļāt, zelēt3) milzt, lauzt (radīt sāpes)ei voi purda ičeze künambrust – nevar iekost savā elkonīala pure raudad! (paruna) – nekož dzelzi!künambruz om läheli, da ed pure (paruna) – elkonis ir tuvu, bet neiekodīsi
- 1
- 2
См. также в других словарях:
ALA — bezeichnet: Ala (Musikinstrument) Ala (Mythologie), eine Gottheit des Volks der Ibo die westafrikanische Sprache Wali (Sprache) Latein für „Flügel“: Ala ossis ilii, der lateinische Name der Darmbeinschaufel Ala (Botanik), einen flügelartigen… … Deutsch Wikipedia
Ala — bezeichnet: Ala (Musikinstrument) Ala (Mythologie), eine Gottheit des Volks der Ibo die westafrikanische Sprache Wali (Sprache) Ala (Fluss), Zufluss der Turpan Senke in der chinesischen Provinz Xinjiang Ala (Bjaresina), Zufluss der Bjaresina in… … Deutsch Wikipedia
Ala — puede referirse a: Contenido 1 Aeronáutica 2 Arquitectura 3 Biología 4 Deporte … Wikipedia Español
ala — ala·ca·luf; ala·lau·wa; ala·lia; ala·mode; ala·mort; ala·re; ala·ry; ala·sas; ala; ala·tion; go·ala; ko·ala; ala·ni; de·ala·tion; … English syllables
ala — sustantivo femenino 1. Parte del cuerpo de algunos animales que les sirve para volar: las alas de un águila, las alas de un insecto. 2. Cada una de las dos piezas laterales que tienen los aviones para mantenerse en el aire: las alas del avión. 3 … Diccionario Salamanca de la Lengua Española
Ala — may refer to: * Ala (demon), a female demon in the Serbian and Bulgarian mythology. * Ala (mythology), a goddess in the Igbo mythology. * Alae (anatomy) a feature of the anatomy of many nematodes (worms). * Latin for wing : ** Ala (brachiopod) ,… … Wikipedia
ala — ala, ahuecar el ala expr. irse, marcharse. ❙ «...y lo mejor era cubrirse las espaldas ahuecando el ala.» C. Pérez Merinero, Días de guardar. ❙ « Ahueca el ala, Nena, o te estampo contra la pared.» Andreu Martín, Prótesis. ❙ «Ahuecar el ala.… … Diccionario del Argot "El Sohez"
ală — ÁLĂ s.f. Unitate romană de cavalerie (formată din trupe auxiliare). – Din lat. ala. Trimis de ana zecheru, 04.10.2002. Sursa: DEX 98 MOŞMON DE ÁLĂ s. v. mocăială. Trimis de siveco, 23.11.2007. Sursa: Sinonime álă (unitate romană de cavalerie) … Dicționar Român
Đala — Ђала L église orthodoxe serbe de Đala Administration … Wikipédia en Français
ăla — ẮLA, ÁIA, ăia, alea, pron. dem., adj. dem. (pop. şi fam.) Acela, aceea. A venit ăla. Lucrul ăla. ♢ expr. Altă aia = ciudăţenie, monstru. Toate alea = tot ce trebuie. [gen. dat. sg.: ăluia, ăleia; gen. dat … Dicționar Român
ALA — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom. {{{image}}} Sigles d une seule lettre Sigles de deux lettres > Sigles de trois lettres … Wikipédia en Français
