-
1 akreditēt
гл.дип. аккредитовать -
2 akreditēt
аккредитовать -
3 akreditēt
v. аккредитовать (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \akreditētую, \akreditētуешь; прич. \akreditētованный, \akreditētован)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiEk, Finru аккредитоватьZin, Ek, Rūp, Ekru аккредитоватьETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču accréditer \< latīņulv 1. Pilnvarot kādu būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī; pilnvarot kādu (piem., žurnālistu) būt par oficiālu pārstāvi starptautiskā organizācijā, starptautiskā pasākumā u. tmllv 2. Pilnvarot kādu saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijasJum99▪ Sinonīmidarb.v. pilnvarotT09 -
4 akreditēšanās
a. аккредитивный (Окончания: \akreditēšanāsая, \akreditēšanāsое)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču accréditer ‘akreditēt’lv Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditrācijas rakstu (vēstuli) — dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvarasJum99 -
5 pilnvarot
darb.v. уполномочить, уполномочиватьLKLv59▪ Terminilv dzelzc.ru уполномочитьru уполномачиватьSku98▪ SinonīmiI.1. dot tiesības2. piešķirt pilnvaruII. darb.v.1. piešķirt2. akreditēt3. uzdotT09