-
1 aizgainīt
отгонять -
2 aizgainīt
v. отгонять ( к отогнать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \aizgainītю, \aizgainītешь)LKLv59▪ SinonīmiI. aizdzīt; aizgaiņāt; atdzīt; atgainīt; atgaiņāt; dzīt nost; gainīt; gaiņātII. darb.v. aizbēdzināt; aizdzīt; aizgaiņāt; aizklīdināt; aizkliedēt; aizraidīt; aiztramdīt; aiztraukt; aiztrenkt; aiztriekt; aizvadāt; atsviest; patriektT09 -
3 aizdzīt
darb.v. зажить, заживать; затянуться, затягиваться; зарасти, зарастатьLKLv59▪ SinonīmiI.1. aizgainīt; aizgaiņāt; atdzīt; atgainīt; atgaiņāt; dzīt nost; gainīt; gaiņāt2. aizgaiņāt; atgaiņāt; dzīt nost; gaiņāt nostII. darb.v.1. aizbēdzināt; aizgainīt; aizgaiņāt; aizklīdināt; aizkliedēt; aizraidīt; aiztramdīt; aiztraukt; aiztrenkt; aiztriekt; aizvadāt; atsviest; patriekt2. aizkupeņot; aizpūst; aizputināt; aizvilkt3. aizgādāt; aizorēt; aizraut; aizšķūlēt; aizšķūrēt; aiztransportēt; aizvest; aizvizināt4. aizaugt; aizrepēt; aizvilkties; saaugt; sadzīt; sarepēt; sarept5. apdzīt; sadzīt6. aprepēt; sadzīt; sarepēt7. izklīdināt; izkliedēt; klīdināt; kliedēt8. aizbaidīt; izbaidīt; izdzīt9. aiztriekt; padzīt10. izklīdināt; izkliedēt; novērst11. aiztriekt; padzīt12. aizgaiņāt; atgainīt; atgaiņāt13. aiznest; aizpūst14. aiztrenkt; aiztriekt; izdzīt; iztrenkt; iztriekt; padzītT09 -
4 aiztramdīt
v. пугнуть (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \aiztramdītу, \aiztramdītёшь) sar.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aizbaidīt; aizbiedēt; aizčauvēt2. aizbēdzināt; aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; aizklīdināt; aizkliedēt; aizraidīt; aiztraukt; aiztrenkt; aiztriekt; aizvadāt; atsviest; patriektT09 -
5 aiztrenkt
I.1. ( projām;) v. протурить (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \aiztrenktю, \aiztrenktишь; прич. \aiztrenktённый, \aiztrenktён, \aiztrenktена, \aiztrenktено) прост.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aizbēdzināt; aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; aizklīdināt; aizkliedēt; aizraidīt; aiztramdīt; aiztraukt; aiztriekt; aizvadāt; atsviest; patriekt2. aiztriekt; iztrenkt; iztriekt3. aizdzīt; aiztriekt; izdzīt; iztrenkt; iztriekt; padzītT09 -
6 atgainīt
I. v.1. отгонять2. отмахнутьLKLv59▪ SinonīmiI. aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; atdzīt; atgaiņāt; dzīt nost; gainīt; gaiņātII. darb.v.1. atgaiņāt; atsist; atvairīt2. aizdzīt; aizgaiņāt; atgaiņātT09 -
7 gainīt
v. отгонять ( к отогнать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \gainītю, \gainītешь)LKLv59▪ SinonīmiI. aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; atdzīt; atgainīt; atgaiņāt; dzīt nost; gaiņātII. darb.v. dzenāt; dzīdināt; dzīdīt; dzīt; gaiņāt; raidīt; tramdīt; trenkāt; trenkt; triekt; vaikāt; vaļīt; vanckātT09 -
8 gaiņāt
I.1. ( nost;) v. отгонять ( к отогнать; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \gaiņātю, \gaiņātешь)LKLv59▪ SinonīmiI. aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; atdzīt; atgainīt; atgaiņāt; dzīt nost; gainītII. darb.v.1. dzenāt; dzīdināt; dzīdīt; dzīt; gainīt; raidīt; tramdīt; trenkāt; trenkt; triekt; vaikāt; vaļīt; vanckāt2. dzenāt; izdzenat; izgaiņāt; izklīdināt; izkliedēt; iztrenkāt; klaidēt; klīdināt; kliedētT09 -
9 patriekt
I.1. v. покалякать (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \patriektю, \patriektешь) прост.LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aizbēdzināt; aizdzīt; aizgainīt; aizgaiņāt; aizklīdināt; aizkliedēt; aizraidīt; aiztramdīt; aiztraukt; aiztrenkt; aiztriekt; aizvadāt; atsviest2. papļāpāt; patērgāt; patērzēt3. padzīt; patrenktT09