-
1 пересочинить
sacerēt no jauna, sadzejot no jauna, pārstrādāt -
2 написать
v1) gener. aizrakstīt (туда, ему, ей и т. д.), atrakstīt (письмо, в письме - сюда, мне, нам), komponēt (музыку, музыкальное произведение), sacerēt, uzgleznot (картину), uzrakstīt2) colloq. sarakstīt (sacerēt)3) simpl. atrakstīt (письмо, в письме)* * *aizrakstīt, atrakstīt, uzrakstīt; komponēt, uzgleznot, sarakstīt, sacerēt, uzrakstīt -
3 слагать
vgener. sacerēt (piem., tautas dziesmu)* * *sadzejot, sacerēt; likt zeme, nolikt -
4 сложить
v1) gener. aizvāzt (nazi) (складной нож), saskaītīt, iekravāt, izmūrēt (krāsni) (ïå÷ü), pārlocīt, sacerēt (piem., tautas dziesmu), sakraut (ko) (noteiktā kārtībā) (÷òî), salocīt (pieru., papīru), samūrēt (krāsni) (ïå÷ü)2) polygr. (kopā, iekšā) salikt (ko) (÷òî)* * *samūrēt, uzmūrēt; saskaitīt; salocīt; aizvāzt, salikt; sadzejot, sacerēt, sadomāt; salikt, sakraut -
5 сочинить
v1) gener. sadzejot (ko) (÷òî), komponēt, sacerēt2) colloq. sadzejot, izfantazēt, sarakstīt* * *sarakstīt, sacerēt, sadzejot; izdomāt -
6 сочинять
v1) gener. sadzejot (ko) (÷òî), komponēt, sacerēt2) colloq. sadzejot, sarakstīt* * *sadzejot, sarakstīt, rakstīt, sacerēt; izdomāt; nodarboties ar rakstīšanu, rakstīt -
7 каламбурить
-
8 насочинить
-
9 насочинять
-
10 писать
v* * *rakstīt; gleznot; komponēt -
11 присочинить
-
12 скаламбурить
iepīt savā runā kalambūru, pateikt kalambūru, sacerēt kalambūru -
13 складывать
v1) gener. saskaitīt, aizvāzt (nazi) (складной нож), saskaītīt, iekravāt, izmūrēt (krāsni) (ïå÷ü), kravāt (kopā), likt kopā (вместе), locīt (salocīt), pārlocīt, sakraut (ko) (noteiktā kārtībā) (÷òî), salocīt (pieru., papīru), samūrēt (krāsni) (ïå÷ü)2) polygr. (kopā, iekšā) salikt (ko) (÷òî)* * *sakraut [kopā], salikt [kopā]; skaitīt kopā, saskaitīt; locīt [kopā], salocīt, salikt; aizvāzt, savāzt, saliekt, salikt; sadzejot, sacerēt; nokraut [zemē], nolikt [zemē] -
14 состряпать
v1) gener. sabrūvēt2) colloq. safabricēt (÷òî)* * *pagatavot [ēdienu, ēdienus]; safabricēt, sadzejot, sacerēt -
15 стряпать
См. также в других словарях:
CHRESTOLOGUS — Pertinax Imperator per convitium dictus est, apud Capitolin. c. 13. Omnes, qui libere fabulas conferebant, male Pertinaci loquebantur. Chrestologum cum appellantes, qui bene loqueretur et male saceret. Palatinus Codes Christologum habet, more… … Hofmann J. Lexicon universale
DIVORTII duae apud Romanos species erant — Requdium, quod in Sponsalibus et Divortium proprie dictum, quod in consummatis valebat nuptiis. Prioris formula erat: Conditione tua non utor. Posterioris, Res tuas tibi babeto, vel Res tuas tibi agito. Utraque dicebatur Matrimonii renuntiatio,… … Hofmann J. Lexicon universale
MONOPOLIUM — non omnecum iure naturae pugnat, Possunt namque illa interdum a summa potestate permitti iusta de causa et pretiô constitutô: cuius rei illustre exemplum nobis praebet Iosephi historia, cum is vicc Regiâ Aegypto praeesset. Sic et sub Romanis… … Hofmann J. Lexicon universale
OPE Consilio — OPE Consiliô formula Veter. cuius verba coniunctim an disiunctim accipienda, iam olim acriter disceptatum. Sed Labeo. cuius sententia recepta est, separatim ista intelligenda docuit; cuius sententiam sic proponit Paulus: Dubitatum inter Veteres,… … Hofmann J. Lexicon universale
VOCIFERATIO — Graec. Α᾿ναφώνησις, inter exercitationes Antyllo, apud Oribasium, memorata, tum morborum diversorum curationi tum vocis ipsius cultui, multum idonea visa est: quemadmodum Aetius Amidenus, l. 1. Ser. 1. c. 5. et Avicenna Arabs l. 1. fen. 3. doc. 2 … Hofmann J. Lexicon universale