-
1 irdale
ārā, uz āru, laukā (kurp)kantta irdale – iznest, nest ārāminä lähten irdale – es iziešu ārāom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārā -
2 irdal
ārā, laukā (kur)irdal činguba kananpoigad – ārā čiepst cāļiirdal om jo päi – ārā ir jau gaišs -
3 pois
ära -
4 poistua
ära minna -
5 jo
jauhüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zinātirdal om jo pimed – ārā jau ir tumšsirdal om jo päi – ārā ir jau gaišslehtesed jo lankteba – lapas jau krītlumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusisom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāse om jo toine pagin – tā jau ir cita saruna -
6 ird
(irdan, irdoid)iela; ārsirdal om jo pimed – ārā jau ir tumšsirdalpäi (abl.) – no ielaskut nece ird kucuse? – kā šī iela saucas?miččel irdal sinä eläd? – kurā ielā tu dzīvo?minä elän levedal irdal (ades.) – es dzīvoju platā ielāmitte nimi om necil irdal? – kāds nosaukums ir šai ielai?päird – galvenā ielasid’ minä panen sobad päle i lähten irdale – tad es uzvelku drēbes mugurā un izeju ārāTitovanird – Titova iela -
7 lumi
(lumen, lunt, lumid)sniegsirdal paneb lunt – ārā snieg (burt.: ārā liek sniegu)kaikjal om lumi – visur ir sniegslumen vauktutte – sniega baltumā, sniega balts, balts kā sniegslumi lankteb – sniegs krītlumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusisneičukaižed vajuba lumhe (illat.) – meitenes stieg sniegāpaneb lumen – sniegsadab lunt – snieg -
8 lähtta
(lähteb, läksi)1) iet, iziet, aiziet, aizbraukt; iztecēt2) izdoties, sanāktaig läksi kezahapäi – laiks gāja uz vasaras pusičainikaspäi puru lähteb – no tējkannas iet tvaiksei lähte melespäi – neiziet no prātahän om amu lähtnu sid’päi – viņš sen ir aizgājis no šejienesjoudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?konz lähted radole? (allat.) – kad iziesi darbā?lendim läksi letes – lidmašīna aizlidojusilähte aigemba – izej agrāklähte iknan sirespäi! – aizej prom no loga!lähtta kodišpäi – iziet no mājāmlähtta ličten – izrāpties, izlīst, izkāptlähtta mehele – apprecēties (par sievieti)lähtta meles – jukt prātālähtta ülänsäton – [aiz]iet bojāminä lähten irdale – es iziešu ārāmö lähtem pöudole (allat.) – mēs iziesim pļavāse aig om (paraz) lähtta – laiks braukt promsid’ minä panen sobad päle i lähten irdale (allat.) – tad es uzvelku drēbes mugurā un izeju ārāsizar lähteb honusespäi (elat.) – māsa iziet no istabasSüvär’ lähteb Änižjärvespäi – Sīveres upe iztek no Oņegas ezeratakain lähtta adivoihe – taisos iet ciemostat lähteb bolha (illat.) – tēvs iet brūklenēstatoi läksi bolha (illat.) – tēvs aizgāja brūklenēstraktorad lähttas pöudoile (allat.) – traktori iziet tīrumoskaik minai lähteb segal – nekas man nesanāk (burt.: viss man iztek sietā)lähte sil’mišpäi! – ej no acīm prom! -
9 panda
(paneb, pani)1) likt, nolikt2) iecelt (piem., amatā)3) snigt, līt4) viklt, uzvilkt5) sadotirdal paneb lunt – ārā snieg (burt.: ārā liek sniegu)lidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrautamihe paned raudad? – kur ielikt šķēres?panda alaižed kädehe – uzvilkt cimdus rokāspanda ezipaik päle – apsiet priekšautupanda jaugha – apauties, vilkt kājāspanda kindhad kädhe – uzvilkt cimdus rokāspanda lämhä – uzkurt, uzkurinātpanda mantazale – sagrautpanda muštho – iegaumēt, atcerētiespanda nimi – nosaukt, likt nosaukumu (vai vārdu), nodēvētpanda paid päle – ģērbt kreklu mugurāpanda paik pähä – uzlikt lakatu galvāpanda pert’ – celt mājupanda päč lämhä – uzkurt krāsnipanda pähä – uzlikt galvāpanda päle – ģērbt mugurā (burt.: likt galvā)panda päle kodvaks – pielaikot (burt.: likt galvā pārbaudei)panda pölusen alle – nolikt zem spilvenapanda sapkad jaugha (illat.) – aut zābakus kājāspanda sijale – nolikt vietāpanda tühj panend tuikutimhe – pielādēt bisi ar tukšu lādiņupanda varha – krāt, uzkrāt, likt krājumā, vākt krājumampanda veič hodrha – ielikt nazi ietverēpaneb lumen – sniegpane küzundad mustenzoittud sanoihe – uzdod jautājumus par iezīmētiem vārdiempidab panda lamp (nom.) radlaudale – jānoliek lampa uz rakstāmgaldapidab panda vädrad lavale (allat.) – jānoliek spaiņi uz grīdaspirgan südäimehe panim kapustad – pīrāgam iekšā ielikām kāpostustämbei paneb lunt – šodien sniegpanda niškha – sadot pa sprandu -
10 irti
lahti, ära -
11 ottaa pois päältä
seljast ära võtta -
12 peruuttaa
tühistada, ära jätta -
13 suorittaa
sooritada, ära teha -
14 činkta
(čingub, čingui)činkstēt, pīkstēt, čiepstētirdal činguba kananpoigad – ārā čiepst cāļi -
15 irdalpäi
(no kurienes) no ārpuses, ārā -
16 kananpoig
(-poigan, -poigid)cālisirdal činguba kananpoigad – ārā čiepst cāļi -
17 mända
(mäneb, mäni)1) iet, paietaigan mändes – laikam ejoten jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastojukaik mäniba kodihe – visi aizgāja [savās] mājāskukištuin tophaze i mänin kukirikku – paklūpu uz ciņa un metu kulenikuna sinä mäned? – kur tu ej?maid mäneb maha – piens iet pāri [malām]minei pidab mända – man jāietminei tarbiž mända – man jāietmända babarmoho – iet avenēsmända barbhaižil – iet uz pirkstgaliemmända bolha – iet brūklenēsmända eloho – īstenoties dzīvēmända heinhä – iet pēc sienamända huiktaha – kautrēties, kaunētiesmända lahole – trūdēt, pūt (par koksni)mända leibäd ostmaha – iet nopirkt maizimända maha – (par šķidrumiem) iet pāri malāmmända marjaha – iet ogāsmända marjoihe – iet ogāsmända ostmaha leibäd – iet pēc maizesmända radole – iet darbā, iet uz darbumända sen’he – iet sēnēsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmmända ülähäli – iet pa augšumända ülänsäton – iet bojāmändes (divd.) – iedamsmäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka irmäne kohtha – ej taisnimäne nakhu! – nāc šurp!mäne sildan korvha – ej pie tiltamö mänem mecha sobatal (ades.) – mēs iesim uz mežu sestdienom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāpölvaz mijal mäni ülänsäton – lini mums gāja bojārad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirez’otada mända – ātri ietsizar mäneb vedhe – māsa iet pēc ūdenssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišustomotada mända ühtes mecha – aicināt iet kopā uz mežumi henghe mäneb – cik dvēselei tīkmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rāda————————(mäneb, mäni)derēt, būt derīgamkagr mäneb kaikjale – auzas derēs visurpert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priežu un egļu koki————————(mäneb, mäni)ietilpt, iet, saietneche havadoho kaik kartohk mäneb – šajā maisā visi kartupeļi ietilpssur’ lač om, vižtoštkümne vädrid mäneb – liels kubls, piecpadsmit spaiņi iet iekšā -
18 mödhe
(aizv. ar ģen.)pēc, atbilstošiavtobus tuleb aigplanan mödhe – autobuss atnāks pēc sarakstakirjamišton mödhe – pēc alfabēta, alfabēta kārtībākäs’kön mödhe – pēc likuma, atbilstoši likumammö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbiniekiom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāsinun magun mödhe – pēc tavas garšassolata magun mödhe – sālīt pēc garšas -
19 olda
(om, oli)būt, atrastiesei ole vägid – nav spēkuende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādikeda völ ei ole? – kā vēl nav?lehtik om škapas – burtnīca ir skapīlidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrautalumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusismeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmi nece om? – kas tas ir?minai ei ole unt – man nenāk miegsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbiniekiolda hengiš – būt dzīvamolda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgamolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda ligos – mirktolda mel’he – patikt, būt pa prātamolda näl’gäs – badotiesolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiolda opalas – skumtolda ridas – strīdētiesolda rindal – būt blakusolda sires – būt blakusolda vaitti – klusētolda valdas – būt pie varasolda ühtes – būt kopāolda ülenpäiš – lepotiesole hüvä – lūdzu, esi tik labsole vaitti! – klusē!; klusu!olen Kurbaspäi – esmu no Kurbasolen Rigaspäi – esmu no Rīgasolgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labiolin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadītom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītolda kenen-ni valdas – būt kāda varāolda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm -
20 pimed
(pimedan, pimedoid)tumšsirdal om jo pimed – ārā jau ir tumšskor’bes om pimed – biezoknī ir tumšs
- 1
- 2
См. также в других словарях:
Ara — (oiseau) Pour les articles homonymes, voir Ara (homonymie). Nom vernaculaire ou nom normalisé ambigu : Le terme « Ara » s applique, en français, à plusieurs taxons distincts … Wikipédia en Français
Ara (Genre) — Ara (oiseau) Pour les articles homonymes, voir Ara (homonymie). Nom vernaculaire ou nom normalisé ambigu : Le terme « Ara » s applique, en français, à plusieurs taxons distincts … Wikipédia en Français
Ara (provi) — Ara (oiseau) Pour les articles homonymes, voir Ara (homonymie). Nom vernaculaire ou nom normalisé ambigu : Le terme « Ara » s applique, en français, à plusieurs taxons distincts … Wikipédia en Français
ara — ara·ça; ara·ca·ri; ara·ce·ae; ara·gua·nay; ara·gua·to; ara·ka·wa·ite; ara·les; ara·lia; ara·li·a·ce·ae; ara·li·a·ceous; ara·li·ad; ara·mi·na; ara·ña; ara·nea; ara·ne·ae; ara·ne·id; ara·ne·i·na; ara·ne·ol·o·gist; ara·ne·ol·o·gy; ara·ne·o·morph;… … English syllables
Ara (género) — Saltar a navegación, búsqueda ? Ara Ara ararauna Clasificación cientí … Wikipedia Español
Ara Macao — Ara rouge ou ara macao … Wikipédia en Français
Ara macao — Ara rouge ou ara macao … Wikipédia en Français
Ara a gorge bleue — Ara à gorge bleue Ara à gorge bleue … Wikipédia en Français
Ara caninde — Ara à gorge bleue Ara à gorge bleue … Wikipédia en Français
Ara glaucogularis — Ara à gorge bleue Ara à gorge bleue … Wikipédia en Français
Ara À Gorge Bleue — Ara à gorge bleue … Wikipédia en Français
