-
1 dipodija
lit., n. диподия (Грам. инф.: Окончания: \dipodijaии; р. мн. \dipodijaий)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu dipodia. lit.lv liter. Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībālv DivpēdaJum99 -
2 koda
I. n.1. lit., mūz. кода (Грам. инф.: Окончания: \kodaы)II.1. кодовый (Грам. инф.: Окончания: \kodaая, \kodaое)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - itāliešu coda \< latīņu cauda ‘aste’. mūz.lv 1. mūz. Skaņdarba nobeigums. lit.lv 2. liter. Piedevu vārsma, ar ko beidzas noteiktas formas dzejolis (piem., sonets, rondo)lv 3. Baletā — daudzu deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebaletsJum99 -
3 konsonanse
n., lit., mūz. консонанс (Грам. инф.: Окончания: \konsonanseа)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiDzEzru консонансEl, IT, Komru созвучиеETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču consonance \< latīņu consonantia. mūz.lv 1. mūz. Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa. lit.lv 2. liter. Viens no daļēju atskaņu veidiem: atskaņotajos vārdos sabalsoti tikai līdzskaņiJum99 -
4 madrigāls
lit., n. мадригал (Грам. инф.: Окончания: \madrigālsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - itāliešu madrigale. lit.lv 1. liter. Idilliska satura 4-16 rindu dzejolis, kas 14. gs. radies Itālijā. mūz.lv 2. mūz. Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs par idillisku tēmu vai mīlestībuJum99 -
5 metrika
▪ Terminilv ek.ģ.ru метрикаLZAtk▪ EuroTermBank terminiDzEzru метрикаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu metrikē (technē). lit.lv 1. liter. Mācība par pantmēru un dzejas ritmu. mūz.lv 2. mūz. Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; mācība par šādu elementu secībulv 3. Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašībaslv Izcelsme - poļu metryka \< latīņu matricula ‘saraksts’lv 1. Dzimšanas apliecībalv 2. Attiecīgie dati, resp. ieraksti civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā; pati šī grāmataJum99 -
6 metrs
lietv. метрLKLv59▪ Terminilv meh.lv SI sistēmas garuma mērvienība. 1960.g. XI Ģenerālā mēru un svaru konference pieņēma šādu metra definīciju: metrs ir vienāds ar viļņu garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona- atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar no Parīzes meridiāna ceturtdaļasru метрen metreen meter \<am\>de MeterLZAmm▪ EuroTermBank terminiMašB, DzEzru метрDzEz, MašBru метрDzEzru метрDzEzru метрEl, IT, Komlv mru метрru мĀdTekstru метрVidru метрMašB, BūVPru метp IUzņ, Ek, Dokru мeтpETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču mètre \< sengrieķu metron ‘mērs’lv Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, viena no septiņām šās sistēmas pamatvienībāmlv 1 m = 100 cmlv Tas ir ceļa garums, ko gaisma vakuumā noiet 1/299792458 slv Izcelsme - sengrieķu metron ‘mērs’. lit.lv 1. liter. Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija; pantmērs. mūz.lv 2. mūz. Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secībaJum99 -
7 mistifikācija
n. мистификация (Грам. инф.: Окончания: \mistifikācijaии)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču mystification \< sengrieķu mystēs ‘mistērijās iesvētīts’ + latīņu..ficatio \< facere ‘darīt, taisīt’lv 1. Apzināta maldināšana, krāpšana; liter. gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personailv 2. Pārdabiskuma piedēvēšanaJum99 -
8 nona
lit., mūz., n. нона (Грам. инф.: Окончания: \nonaы)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu nona ‘devītā’. mūz.lv 1. mūz. Intervāls, kas sniedzas pāri oktāvas robežām, — 13 vai 14 pustoņi. lit.lv 2. liter. Deviņrindu strofa; pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas — ar blakusatskaņām, sestā un septītā — parasti ar blakusatskaņāmJum99 -
9 novele
lietv. новеллаLKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - itāliešu novella ‘jaunums’ \< latīņu. lit.lv liter. Īsā stāsta paveids ar spraigu, intriģējošu sižetu, nereti ar negaidītu atrisinājumuJum99 -
10 oktāva
lit., mūz., n. октава (Грам. инф.: Окончания: \oktāvaы)LKLv59▪ Terminiru октаваZin73▪ EuroTermBank terminiZin, Ek, Rūp, KultRelru октаваDzEzru октаваEl, IT, Komru октаваETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu octava (vox) ‘astotā (skaņa)’. mūz.lv 1. mūz. Diatoniskās gammas astotā pakāpe. mūz.lv 2. mūz. Intervāls, kura virsotne ir astotā skaņa attiecībā pret pamatni. lit.lv 3. liter. Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam ir noteikta atskaņu kārtībaJum99 -
11 parabola
mat., n. парабола (Окончания: \parabolaы)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiDzEzru параболаMašBru параболаDzEzru параболаZin, Ek, Rūp, DzEzru параболаDzEzru параболаETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu parabolē ‘salīdzināšana; novietošana blakus’. mat.lv 1. mat. Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises). lit.lv 2. liter. Stilistisks izteiksmes veids — līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzībuJum99▪ Sinonīmilietv. alegorija; līdzībaT09 -
12 pastorāle
lit., mūz., n. пастораль (Грам. инф.: ж.; Окончания: \pastorāleи; р. мн. \pastorāleей)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču pastorale \< latīņu pastoralis ‘ganu’. lit.lv 1. liter. Viens no bukoliskās literatūras žanriem: dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve; īpaši izplatīts žanrs 17. gs. mūz.lv 2. mūz. Neliela apjoma muzikāla aina, vokāls vai instrumentāls skaņdarbs, kuram ir sentimentāls sižets un kurā atdarināti tautas mūzikas instrumentu tembrilv 3. Tēlotājmākslā — idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīlaJum99 -
13 patoss
n. пафос (Окончания: \patossа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu pathos ‘ciešanas; jūtas, kaisle’. lit.lv Emocionāli intelektuāls stāvoklis, kuram raksturīga pacilātība, kvēla jūsma, aizrautība, kas saistīta ar cildeniem, saviļņojošiem, nozīmīgiem darbiem, cēlu rīcību, varonībulv liter. Cildena ideja, kas aizrāvusi autoru un kas caurstrāvo visu darbuJum99 -
14 peons
I.1. lit., n. пеан (Окончания: \peonsа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu paiōn. lit.lv liter. Četrzilbju pēda antīkajā dzejālv Sastāv no vienas garas un trim īsām zilbēm, kuras var mainīties un variētieslv Izcelsme - spāņu peón, portugāļu pečo ‘dienas strādnieks, laukstrādnieks’lv 1. Laukstrādnieks Latīņamerikas zemēs. vēst.lv 2. vēst. Zemnieks, kas nonācis parādu jūgā un kļuvis atkarīgs no tā, kuram viņš ir parādā (kolonijās, Latīņamerikas, Āfrikas zemēs)Jum99 -
15 pleonasms
lit., n. плеоназм (Окончания: \pleonasmsа)LKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiHumru плеоназмHumru плеоназмETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu pleonasmos ‘pārmērība’. lit.lv liter., lingv. liekvārdīgs izteiksmes veidslv Izteikums, kur viena un tā pati jēga izteikta ar vairākiem nozīmes ziņā tuviem dažādu vārdšķiru vārdiem (piem., bēdāt bēdu)Jum99▪ Sinonīmilietv. liekvārdībaT09 -
16 portrets
lietv. портретLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiKultRellv ģīmetneru портретETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču portraitlv 1. Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas atveids mākslas darbā; attiecīgais tēlotājmākslas žanrs; šā žanra darbslv 2. Fotogrāfisks sejas attēls; ģīmetne. lit.lv 3. liter. Literārā tēla izskata apraksts. pārn.lv 4. Raksturīgu īpašību, īpatnību kopums; raksturojumsJum99▪ Sinonīmilietv.1. foto; fotoattēls; fotogrāfija; fotouzņēmums; ģīmetne; noģīmis; uzņēmums2. attēlsT09 -
17 ritms
lietv. ритмLKLv59▪ Terminilv ekon.ru ритмen rhythmde RhythmusLZAlvi▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru pитмIzgl, Ped, PedStrru ритмUzņ, Ek, Dokru pитмETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu rhythmos ‘vienmērīgums, saskaņotība’lv 1. Vienmērīga procesu, parādību secība, vienmērība, atkārtošanās. mūz.lv 2. mūz. Noteikta mūzikas elementu secība; šās secības sistēma; mūzikas izteiksmes līdzekļu organizācija laikā (piem., sinkopēts ritms, valša ritms). lit.lv 3. liter. Noteiktu valodas vienību vienmērīga atkārtošanāslv 4. Mākslā — izteiksmes līdzeklis, kas veidojas no krāsu, gaismēnu, līniju u. c. elementu izvēles principa — kontrasta vai harmonijasJum99▪ Sinonīmilietv.1. raksts; ritums2. takts3. tempsmūsdienu dzīves ritmsT09 -
18 romance
lit., mūz., n. романс (Окончания: \romanceа)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču romance \< senfranču romanz \< latīņu romanice ‘pēc romāņu parauga’. mūz.lv 1. mūz. Muzikāli poētisks skaņdarbs balsij instrumentālā pavadījumā; neliels lirisks skaņdarbs ar dziedošu melodiju; skumji jūsmīga dziesma. lit.lv 2. liter. Liriskas dzejas žanrs; īss, lirisks mīlas dzejolisJum99 -
19 skice
n. эскиз, набросок, зарисовкаLKLv59▪ Terminiru эскиз celtn.lv metsKai98▪ EuroTermBank terminiĀdTekstru эскизru зарисовкаMašB, BūVPlv metsru эскизMašB, BūVPlv uzmetumsru набpосокMašBru эскизIzgl, Ped, PedStrru эскизru зарисовкаEl, IT, Komru эскизEl, IT, Komlv uzmetumsru набросокru намёткаUzņ, Ek, Doklv metsru чepтeж эcкизныйru эcкизETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Skizze \< itāliešu schizzo \< sengrieķu schedios ‘pie rokas esošs; improvi-zēts’lv 1. Uzmetums, mets, kurā vispārīgi fiksētas kāda veidojuma (piem., mākslas darba, celtnes, apģērba) galvenās iezīmes. lit.lv 2. liter. Neliels daiļdarbs nesaistītā valodāJum99▪ Sinonīmilietv.1. mets; pirmuzmetums; uzmetums2. mets; skicējums; uzmetumsT09 -
20 spondejs
n., lit. спондей (Окончания: \spondejsя; р. мн. \spondejsев)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu spondeios. lit.lv liter. Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)Jum99
- 1
- 2
См. также в других словарях:
liter — [ lite ] v. tr. <conjug. : 1> • 1723; de lit ♦ Techn. Mettre par lits, par couches. Superposer (des poissons salés) par lits dans des barriques. Liter des harengs. ● liter verbe transitif (de lit) Ranger, par lits superposés, des poissons… … Encyclopédie Universelle
liter — 1. (li té) v. a. Terme de métier. Arranger les choses par lits. Terme de pêche. Mettre le poisson, le hareng, la morue, par lits dans les tonnes. ÉTYMOLOGIE Lit. SUPPLÉMENT AU DICTIONNAIRE 1. LITER. Ajoutez : 2° Se liter, v. réfl. Être… … Dictionnaire de la Langue Française d'Émile Littré
Litér — Administration … Wikipédia en Français
Liter — Liter, Einheit der Flüssigkeitsmaße und Hohlmaße im metrischen System. Es wird dargestellt durch den Raum, den ein Kilogramm reinen Wassers bei seiner größten Dichte unter dem Drucke einer Atmosphäre einnimmt. Das Liter wird also vom Kilogramm… … Lexikon der gesamten Technik
liter — the American spelling of litre * * * liter UK US /ˈliːtər/ noun [C] US ► MEASURES LITRE(Cf. ↑litre) … Financial and business terms
Liter — Smn std. (19. Jh.) Entlehnung. Mit dem Hohlmaß entlehnt aus frz. litre m., das über ml. litra f. aus gr. lítra f. Pfund stammt. Dieses ist aus der gleichen Sprache entlehnt, die auch l. lībra f. Waage, Pfund geliefert hat. 1868 amtlich eingeführt … Etymologisches Wörterbuch der deutschen sprache
Liter — [Aufbauwortschatz (Rating 1500 3200)] Bsp.: • 1 Liter = 1,76 Pinte (Brit) = 0,22 Gallonen (Brit) = 2,11 Pinte (Am) = 0,26 Gallonen (Am) … Deutsch Wörterbuch
Liter — Li ter, Litre Li tre (l[=e] t[ e]r; 277), n. [F. litre, Gr. li tra a silver coin.] A measure of capacity in the metric system, being a cubic decimeter, equal to 61.022 cubic inches, or 2.113 American pints, or 1.76 English pints. [1913 Webster] … The Collaborative International Dictionary of English
Liter — (abgekürzt l. franz. litre), Einheit aller Hohlmaße im metrischen System, = 1 Kubikdezimeter oder 0,001 cbm, also 1 cbm = 1000 L. Es wird eingeteilt in 10 Deziliter zu 10 Zentiliter zu 10 Milliliter; 10 L. machen ein Dekaliter, 100 ein Hektoliter … Meyers Großes Konversations-Lexikon
Liter — (frz. litre), abgekürzt l, im metrischen System die Einheit des Hohlmaßes, hat den Inhalt eines Kubikdezimeters, ist = 1/1000 cbm = 50,4124 alte Pariser Kubikzoll … Kleines Konversations-Lexikon
liter — 1797, from Fr. litre (1793), from litron, obsolete French measure of capacity for grain, from M.L. litra, from Gk. litra pound, apparently from the same Sicilian Italic source as L. libra … Etymology dictionary
