-
1 rad
(radon, radoid)darbs, nodarbošanāsei sinun rad, ala čokaite – nav tava darīšana, neuzbāzieshän keskusti mindai radospäi – viņš iztraucēja man darbukittä hüväs rados – palielīt par labu darbukonz lähted radole? (allat.) – kad iziesi darbā?kut sinun radod? – kā tev iet?maksta rados (ines.) – maksāt par darbuminä ajan radole – es braucu uz darbumända radole – iet darbā, iet uz darbuoigeta rad – izpildīt darburad lopihe – darbs beidziesrad mehen čomitab – darbs grezno cilvēkurad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirad oli muga – lieta bija šādarad om vaumitud – darbs ir beidziestartta (käziduda) radho – ķerties pie darba -
2 radsobad
(-sobid)darba apģērbs -
3 божья тварь
adjgener. Dieva rad[idash]ba -
4 čomitada
(čomitab, čomiti)rotāt, izdaiļot, pušķot, greznotčomitada kuz’ – rotāt eglimö čomitam Uden Voden kuzen (akuz.) – mēs rotājam Jaungada eglirad mehen čomitab – darbs grezno cilvēku -
5 ezmäi
vispirmsezmäi meleta, sid’ sanu – vispirms padomā, tad sakiezmäi rad, eskai vänd (paruna) – vispirms darbs, pēc tam spēle -
6 kehuda
(kehub, kehui)vārīties (par ūdeni), mutuļotrad kehub – darbs mutuļovezi kehub – ūdens vārās -
7 loptas
(lopiše, lopihe)beigtiesrad lopihe – darbs beidziessinun tobmuz nügüd’ lopihe – tava vara tagad beigusies -
8 mez’
(mehen, mest, mehid)cilvēks; vīrietisen tunde mugošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuen tunde ningošt mest – nepazīstu šādu cilvēkuhüvä mez’ – labs cilvēkshän om mehel minun vellen taga – viņa ir precējusies ar manu brālikaks’ mest (part.) – divi cilvēkilähtta mehele – apprecēties (par sievieti)minä en tunde necida mest – es nepazīstu šo cilvēkumitte mez’ hän om? – kāds cilvēks viņš ir?rad mehen čomitab – darbs grezno cilvēkutuha mest – tūkstotis cilvēkuviž mest – pieci cilvēkiäjak mest sinun kanzas om? – cik cilvēku ir tavā ģimenē? -
9 mända
(mäneb, mäni)1) iet, paietaigan mändes – laikam ejoten jouda mända – man nav laika iet (kaut kur)homendesel, konz heraštoim kelotab, minä libun, mänen dušha i murginoičen – no rīta, kad zvana modinātājs, es ceļos, eju dušā un brokastojukaik mäniba kodihe – visi aizgāja [savās] mājāskukištuin tophaze i mänin kukirikku – paklūpu uz ciņa un metu kulenikuna sinä mäned? – kur tu ej?maid mäneb maha – piens iet pāri [malām]minei pidab mända – man jāietminei tarbiž mända – man jāietmända babarmoho – iet avenēsmända barbhaižil – iet uz pirkstgaliemmända bolha – iet brūklenēsmända eloho – īstenoties dzīvēmända heinhä – iet pēc sienamända huiktaha – kautrēties, kaunētiesmända lahole – trūdēt, pūt (par koksni)mända leibäd ostmaha – iet nopirkt maizimända maha – (par šķidrumiem) iet pāri malāmmända marjaha – iet ogāsmända marjoihe – iet ogāsmända ostmaha leibäd – iet pēc maizesmända radole – iet darbā, iet uz darbumända sen’he – iet sēnēsmända siriči pertiš – paiet mājai garāmmända ülähäli – iet pa augšumända ülänsäton – iet bojāmändes (divd.) – iedamsmäne alahali, sigä tehut om – ej pa leju, tur taka irmäne kohtha – ej taisnimäne nakhu! – nāc šurp!mäne sildan korvha – ej pie tiltamö mänem mecha sobatal (ades.) – mēs iesim uz mežu sestdienom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāpölvaz mijal mäni ülänsäton – lini mums gāja bojārad mäneb tühjas – darbs sokas sliktirez’otada mända – ātri ietsizar mäneb vedhe – māsa iet pēc ūdenssügüz’kun ezmäižel päiväl lapsed mäneba školha – pirmajā septembrī bērni iet skolātegese mända bradindsijiči – nāksies pāriet brišustomotada mända ühtes mecha – aicināt iet kopā uz mežumi henghe mäneb – cik dvēselei tīkmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rāda————————(mäneb, mäni)derēt, būt derīgamkagr mäneb kaikjale – auzas derēs visurpert’he mäneb pedaine i kuzne mec – mājai (būvniecībai) der priežu un egļu koki————————(mäneb, mäni)ietilpt, iet, saietneche havadoho kaik kartohk mäneb – šajā maisā visi kartupeļi ietilpssur’ lač om, vižtoštkümne vädrid mäneb – liels kubls, piecpadsmit spaiņi iet iekšā -
10 oigeta
(oigendab, oigenzi)sūtīt, nosūtītoigeta kirjeine – sūtīt vēstuli————————(oigendab, oigenzi)1) izlabot, iztaisnot2) pildīt, izpildītoigeta rad – izpildīt darbu -
11 sobad
(sobid)drēbes, apģērbs; veļaheitta sobad [pälpäi] – noģērbties, izģērbties, noģērbt drēbeskezasobad – vasaras apģērbspälembaižed sobad – visdrēbesradsobad – darba apģērbsriičta sobad – noģērbties, noģērbt drēbessobad kastuiba läbi – drēbes izmirka caurital’vsobad – ziemas drēbes, ziemas apģērbs -
12 tühjas
sliktirad mäneb tühjas – darbs sokas slikti -
13 vaumitas
(vaumičese, vaumičihe)beigtiesrad om vaumitud – darbs ir beidzies
См. также в других словарях:
rad — rad … Dictionnaire des rimes
Rad — Rad. Die Einzelteile eines Rades sind die Nabe (s.d.), der Radkranz und die beide miteinander verbindenden Radspeichen (Radarme) bei den Speichenrädern und Radsternen oder die Radscheibe bei den Scheibenrädern. [335] Radarme übertragen ein… … Lexikon der gesamten Technik
RAD — (althochdeutsch rad, lat. rotare „drehen“) steht für: Fahrrad, ein Landfahrzeug Rad, ein kreisrundes Maschinen und Fahrzeugteil Rad (Heraldik), um den Gebrauch des Rades als gemeine Figur in der Heraldik zu zeigen Radschlag, eine Figur im… … Deutsch Wikipedia
RAD — may mean:* Rad: Awesome, Cool * Abreviation for Radical * Rad (comics), a villainous character in AC Comics s Femforce * Rad (film), a 1986 release about a young BMX rider * Rad (Transformers), several fictional characters in the Transformers toy … Wikipedia
Rad — Rad: Das auf das dt. und niederl. Sprachgebiet beschränkte Wort (mhd. rat, ahd. rad, niederl. rad) beruht mit Entsprechungen in anderen idg. Sprachen auf idg. *roto »Rad«, vgl. z. B. lit. rãtas »Rad«, ir. roth »Rad«, und lat. rota »Rad«, beachte… … Das Herkunftswörterbuch
Rad — • Rad das; [e]s, Räder – Rad fahren; ich fahre Rad; weil ich gern Rad fahre; sie ist Rad gefahren; um Rad zu fahren, aber sie ist beim Radfahren verunglückt – die D✓Rad fahrenden oder radfahrenden Kinder – er kann Rad schlagen; ich schlage [ein]… … Die deutsche Rechtschreibung
rad — [ rad ] n. m. • 1953; de radiation ♦ Métrol. Ancienne unité de mesure de dose absorbée de rayonnements ionisants (symb.rd), égale à 10 2 gray. ⊗ HOM. Rade. rad radian [ radjɑ̃ ] n. m. • 1904; mot angl. 1879; du lat. radius « … Encyclopédie Universelle
Rad — Cette page d’homonymie répertorie les différents sujets et articles partageant un même nom. {{{image}}} Sigles d une seule lettre Sigles de deux lettres > Sigles de trois lettres … Wikipédia en Français
rad — RAD, razi, s.m. (fiz.) Unitate de măsură egală cu doza radiaţiei care cedează o energie de 100 de ergi unui gram din substanţa în care este absorbită (absorbi). – Din fr. rad. Trimis de nicksson, 13.09.2007. Sursa: DEX 98 rad s. m., pl. razi … Dicționar Român
RAD — RAD аббревиатура из латинских букв, которая может означать: RAD (англ. rapid application development) концепция создания средств разработки программных продуктов; RAD (нем. Reichsarbeitdienst) национал социалистическая … Википедия
rad — m. fís. Unidad de medida de la radiación ionizante que coincide con una dosis de radiación absorbida. El efecto de un rad sobre un tejido biológico depende de la clase de radiación emitida. Medical Dictionary. 2011. rad … Diccionario médico
