Перевод: со всех языков на латышский

с латышского на все языки

(par+pienu)

  • 1 свёртываться

    v
    1) gener. recēt (par asinīm), sarullēties (piem., par papīru), satīties (saritināties), saiet ziedos (par pienu) (о молоке; сворачиваться разг.), sakupt (par pienu) (сворачиваться), saritināties (сворачиваться разг.), sačervelēties (par lapām, tāsi u. tml.), sačokuroties (par lapām, tāsi u. tml.), červelēties (par lapām, tāsi u. tml.), čokuroties (piem., par lapām, tāsi)
    * * *
    tīties kopā, ritināties kopā, saritināties, satīties; kļauties kopā, sačervelēties, sačokuroties, sakļauties, saraukties, vērties ciet, aizvērties, sagriezties; [sa]ritināties; [sa]recēt, saiet [ziedos], savilkties [pinkuļos], sakupt; maukties nost, nomaukties, skrūvēties nost, mukt nost, nomukt, noskrūvēties, sagriezties

    Русско-латышский словарь > свёртываться

  • 2 свернуться

    v
    1) gener. sarullēties (piem., par papīru), satīties (saritināties), saiet ziedos (par pienu) (о молоке; сворачиваться разг.), sakupt (par pienu) (сворачиваться), saritināties (сворачиваться разг.), sačervelēties (par lapām, tāsi u. tml.), sačokuroties (par lapām, tāsi u. tml.)
    * * *
    saritināties, satīties; sačokuroties, sačervelēties, saraukties, sakļauties, aizvērties, sagriezties; saritināties, savilkties; saiet [ziedos], savilkties [pinkuļos], sakupt, sarecēt; sašaurināties, saīsināties, samazināties; nomaukties, nomukt, noskrūvēties, sagriezties; apsviesties [apkārt], apvelties, apgāzties

    Русско-латышский словарь > свернуться

  • 3 mučker

    (mučkeran, mučkeroid)
    auksts (par vēju); skābs (par pienu)

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > mučker

  • 4 curdle

    ['kə:dl]
    (to turn into curd: The heat has curdled the milk; This milk has curdled.) sakupt (par pienu)
    * * *
    sakupt; sastingt

    English-Latvian dictionary > curdle

  • 5 tabj

    (tabjan, tabjoid)
    trekns (tikai par pienu un piena produktiem)
    tabj maid – trekns piens

    Vepsä–Lätläine Vajehnik > tabj

  • 6 железный

    adj
    gener. dzelžains (pienu, par tvērienu) (напр., о хватке)
    * * *
    dzelzs

    Русско-латышский словарь > железный

  • 7 расшататься

    v
    1) gener. sašķobīties, izļodzīties (pienu, par stabu) (напр., о столбе)
    * * *
    izļodzīties, izšķobīties, izkustēties; tikt sabeigtam, tikt iedragātam, tikt sabendētam, sašķobīties

    Русско-латышский словарь > расшататься

  • 8 расшатываться

    v
    1) gener. izļodzīties (pienu, par stabu) (напр., о столбе)
    * * *
    kustēties, šķobīties, izkustēties, izļodzīties, izšķobīties, ļodzīties; tikt iedragātam, tikt sabendētam, tikt sabeigtam, šķobīties, sašķobīties

    Русско-латышский словарь > расшатываться

  • 9 свести

    v
    1) gener. saskaņot (íàïð., äåáåò ñ êðåäèòîì - debetu ar kredītu), aizvest, nodzpt, noēdināt (kārpas u. tml.)
    2) colloq. savedināt (кого с кем - сводничая), savest (par savedēju) (кого с кем - сводничая), savest kopā (pienu, divus cilvēkus) (напр., двоих, чтобы они переговорили, поспорили; вместе)
    3) liter. (kЌjЌm) novest (lejā, nost)
    * * *
    novadīt, novest [lejā]; aizvest; novest [nost], aizvest [projām]; savest; savest kopā, satuvināt; salaist kopā, savienot; sakopot, apvienot; reducēt, samazināt; pārzīmēt, pārnest; saraut [krampjos], savilkt [krampjos]

    Русско-латышский словарь > свести

  • 10 сводить

    v
    1) gener. nodzpt, noēdināt (kārpas u. tml.)
    2) colloq. savedināt (кого с кем - сводничая), savest (par savedēju) (кого с кем - сводничая), savest kopā (pienu, divus cilvēkus) (напр., двоих, чтобы они переговорили, поспорили; вместе)
    3) liter. (kЌjЌm) novest (lejā, nost)
    * * *
    aizvest [un atvest]; novadīt [lejā, zemē], novest [lejā, zemē], vadīt lejā, vest lejā; aizvest [projām], novest [nost], vest nost, vest projām; [sa]vest; savest kopā, satuvināt; saraut [krampjos], savilkt [krampjos]

    Русско-латышский словарь > сводить

  • 11 white

    1. adjective
    1) (of the colour of the paper on which these words are printed: The bride wore a white dress.) balts
    2) (having light-coloured skin, through being of European etc descent: the first white man to explore Africa.) baltais; baltādains
    3) (abnormally pale, because of fear, illness etc: He went white with shock.) bāls; nobālis
    4) (with milk in it: A white coffee, please.) (par tēju, kafiju) ar pienu
    2. noun
    1) (the colour of the paper on which these words are printed: White and black are opposites.) balts; balta krāsa
    2) (a white-skinned person: racial trouble between blacks and whites.) baltais; baltādainais
    3) ((also egg-white) the clear fluid in an egg, surrounding the yolk: This recipe tells you to separate the yolks from the whites.) (olas) baltums
    4) ((of an eye) the white part surrounding the pupil and iris: The whites of her eyes are bloodshot.) (acs) baltums
    •
    - whiteness
    - whitening
    - whitish
    - white-collar
    - white elephant
    - white horse
    - white-hot
    - white lie
    - whitewash     3. verb
    (to cover with whitewash.) balsināt
    - white wine
    * * *
    balta krāsa; baltums; balta drāna, balts tērps; baltais; balts; bāls; sirms; bezkrāsains, caurspīdīgs; nevainīgs, godīgs

    English-Latvian dictionary > white

См. также в других словарях:

  • Imants Ziedonis — (May 3, 1933) is a Latvian poet who first rose to fame during the Soviet period of Latvia. Early lifeZiedonis was born in the Sloka fisherman s district of Jūrmala, Latvia. He was educated at the University of Latvia in Riga where he earned a… …   Wikipedia

  • Imants Ziedonis — (* 3. Mai 1933 in Ragaciems, Kreis Tukums) ist ein lettischer Dichter und Schriftsteller, Aktivist der Singenden Revolution in Lettland. Inhaltsverzeichnis 1 Werke 1.1 deutsch 1.2 lettisch …   Deutsch Wikipedia

  • Ziedonis —   [ ziɛdu̯ɔnis], Imants, lettischer Lyriker, * Ragaciems 3. 5. 1933; schreibt eigenwillige, dem Expressionismus verpflichtete Lyrik, die zur Wiederbelebung der lettischen Literatur nach der Stalinzeit beitrug; daneben auch kurze Prosastücke… …   Universal-Lexikon

  • širdis — širdìs sf. (3) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ; gen. sing. ès KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, PIš, Ktk, Rš), GrvT17; nom. pl. šìrdes KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, Plš, Ktk, Rš), LKKXI175(Zt); gen. pl. širdų̃… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • tekėti — tekėti, tẽka, ėjo intr. KBII169, Š, Rtr, KŽ, DrskŽ; M 1. R, MŽ, N, DŽ judėti srove kuria kryptimi, bėgti (apie upę, šaltinį ir pan.): Teka vanduo upė[je] J. Upė tẽka K. Netoli upė tekėj[o] LzŽ. Vanduo srauniai tẽka NdŽ. Smarkiai, ramiai tekėti …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • varyti — 1 varyti, vãro, vãrė 1. tr. SD1120, SD244, H, R, MŽ, Sut, I, KBII176, K, Rtr, Š, KŽ, PnmŽ, Nmč, Lb, Aps, Rk, Skp, Krč, Ps, Žg, Plšk, Klk, Sd, Lnk, Als, Žr, Lk, Vdk versti judėti kuria nors linkme, ginti, vyti: Varyt arba gỹt – tai čia tas pats …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • suvalgyti — 1. tr. SD1215, H, H156, R, R34, MŽ, MŽ45, Sut, N, K, M, Š, L, LL176,323, Rtr, DŽ, KŽ, LD140(Dbč), Lt valgant viską ar dalį suvartoti: Mes suvalgom, mum neatlinka Mžš. Pats duonos užsiminkei, pats suvalgei Šd. Kiek čia pareidavom perkalėdžiu:… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • senas — sẽnas, à adj. (4) K; SD352, H154, R, I, Sut, N, BzB329 1. SD39, M turintis daug amžiaus, sulaukęs senatvės, nejaunas (apie žmones, gyvulius); ilgai augantis (apie augalus); pršn. jaunas: Žmona sena SD4. Senas, vetušas SD132. Jis labai sẽnas… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • viskas — vìskas pron. def. sing. (1) K, Rtr, RŽ, KŽ, DrskŽ, viskàs (4) DrskŽ; N, L, ŠT10 drauge paėmus visa kas, visa (ppr. kalbant apie bendrą reiškinį): Jis vìską užmiršta K.Būg. Vìską išrodau aš jamui J. Geroje žemėje vìskas auga DŽ. Gali dar… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • praleisti — I. duoti praeiti; aplenkti, prarasti. 1. tr. SD326 duoti kitam praeiti pirma ar pro šalį: Bet ji praleido Ilžę pirma, o pati vis per keletą žingsnių ėjo paskui I.Simon. Praleisk, neša viedrą vandenio! Arm. Praleisk pro šalį, kas eina J. | refl.… …   Dictionary of the Lithuanian Language

  • plūsti — plūsti, ta (plūdžia [K]; N), plūdo (plūdė [K]; N) 1. intr. H, R143 tekėti, bėgti, srovėti: Voryčia pro ilgąjį tiltą plūsta į Šyšą Šlu. Jūra plūstanti par Žvingius ir Pagramantį P. Upė tebebuvo pavasariškai gili, ir jos srovė veržliai plūdo per… …   Dictionary of the Lithuanian Language

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»