Перевод: с латышского на русский

с русского на латышский

(par+pāri)

  • 41 alpari

    ▪ Termini
    lv ekon.
    ru альпари
    LZAlvi
    ▪ EuroTermBank termini
    Ek, Fin
    ru альпари
    Uzņ, Ek, Dok
    ru aльпapи
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - itāliešu al pari \< latīņu. ek.
    lv ek. Vērtspapīra tirguscenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > alpari

  • 42 plūst

    darbības., vārds. течь, литься, струиться
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv sūce, tecēt dzelzc.
    ru течь
    Sku98
    ▪ Sinonīmi
    I. dzirkstīt; lēkt; rasināt; smidzināt; sprēgāt; šķīst; šļākt
    II. darb.v.
    1. brāzties; dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virt
    plūst pāri -   1) pārplūst; pārtecēt; tecēt pāri
    darb.v.  -   2) pār-plūst
    2. birt; līt; ritēt; tecēt
    3. mutuļot; strāvot; strūklot
    4. gāzties; mesties; saplūst
    5. ritēt; tecēt
    6. pārtecēt; tecēt
    7. iet; līt; nolīt; noplūst; pārlīt
    8. izplūst
    9. līt; ritēt; tecēt; velties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > plūst

  • 43 pārlingot

    I.
    1.  ( pār ko;) sar. перемахнуть  ( перепрыгнуть - что или через что; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \pārlingotу, \pārlingotёшь) прост.
    2.  ( pār ko;) sar. перемахивать  ( к перемахнуть; перепрыгивать - что или через что; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \pārlingotю, \pārlingotешь) прост.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. lēkt; mesties; pāri; pārlēkt; pārmesties; pārsviesties; sviesties
    II. darb.v. pārlaist; pārmest; pārsviest; pārvarēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pārlingot

  • 44 pārkrist

    гл.
    общ. переваливаться (через что-л.), перевалиться (через что-л.), (kam pāri, pār kaut ko) упасть

    Latviešu-krievu vārdnīca > pārkrist

  • 45 daudz

    apst.
    1. много;
    2. гораздо, значительно
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    apst.v. ar kaudzi; atlicen; atlicin; atlikām; atliku likām; atpaliem; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez jēgas; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; cik uziet; drūzmu drūzmām; gubām; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā gružu; kā melna debess; ka melns; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kā velnam pelavu; kalnu kalniem; kaudzēm; krietni; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; ņugām; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtdaudz; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cik
    atļauties par daudz
    cik daudz?
    daudz kas lietv. - vairums
    daudz labāka aktrise
    daudz lasījis īp.v. - literāri izglītots
    daudz pieprasīts -   1) ejošs  2) bieži lietojams; bieži lietots; daudz lasīts; izplatīts; labi ejošs
    daudz sliktāk
    daudz vairāk
    daudzu valodu zināšana lietv. - poliglotisms
    antonīms - nedaudz
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > daudz

  • 46 diagonāls

    I.
    1. mat. диагональный  (Грам. инф.: Окончания: \diagonālsая, \diagonālsое)
    2. диагональ  (ткань; Грам. инф.: только ед.; Окончания: \diagonālsи; р. мн. \diagonālsей)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - skatīt diagonāle
    lv 1. Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs
    lv 2. Tāds, kas atrodas slīpi pāri četrstūrveida laukumam (par līniju, virzienu)
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    diagonālaudums
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > diagonāls

  • 47 ekselence

    I.
    1. превосходительство  ( \ekselencea)
    2.  ( par bīskapu;) bazn. владыка  (Грам. инф.: м.; Окончания: \ekselenceи)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - latīņu excellentia ‘pacelšanās pāri; izcila persona’
    lv Diplomātiskajos sakaros — citas valsts galva, valdības loceklis, vēstnieks vai sūtnis (uzruna)
    lv Senāk arī augstu amatpersonu tituls
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > ekselence

  • 48 jūra

    lietv. море
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv ģeol.
    ru море
    LU95
    ▪ EuroTermBank termini
    Vid
    ru море
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. blāķis; daudzums; gāzums; gūrums; lauza; lērums; lēvenis; līdums; līmenis; lūzma; lūzums; milzums; naujums; nemērs; paisums; vairums
    atklāta jūra lietv. - selga
    braukt uz jūrmalu
    četras jūras, kas apņem Lielbritāniju
    doties jūrā
    jūras krastā
    kļūt par jūrnieku
    pa jūru - ar kuģi
    pāri jūrai apst.v. - ārzemēs; uz ārzemēm
    pie jūras
    uz jūras
    viņpus jūras
    2. okeāns
    3. straume
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > jūra

  • 49 karte NIC

    ▪ Termini
    lv tīkla saskarnes karte
    lv tīkla adapteris
    lv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteri
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    LZAit
    ▪ EuroTermBank termini
    Inf, Kom, IT
    lv tīkla saskarnes karte
    lv tīkla adapteris
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > karte NIC

  • 50 krietni

    apst.
    1. славно;
    2. изрядно
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. apbrīnojami; aplam; ārkārtīgi; augstākā mērā; augsti; baigi; bezdievīgi; bezgala; bezgalīgi; bezmērīgi; brangi; briesmīgi; brīnum; dikti; dižen; diži; drausmīgi; ellīgi; ellišķi; ellišķīgi; gaužām; gauži; karsti; lieliski; ļoti; makten; maktīgi; milzīgi; milzum; naiki; nāvīgi; neciešami; necilvēcīgi; neganti; negausīgi; negudri; neģēlīgi; neizsakāmi; neizteicami; neizturami; nejauki; nejēdzīgi; nemēr; nešpetni; neticami; nežēlīgi; nolādēti; pamatīgi; par nemēru; pārlieku; pārpārēm; pasakaini; sasodīti; sevišķi; skaudīgi; smagi; stāvu; stipri; šausmīgi; teiksmaini; traki; trakiski; trakoti; varen; visai; zvērīgi
    II. apst.v.
    1. ar kaudzi; atlicen; atlicin; atlikām; atliku likām; atpaliem; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez jēgas; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; cik uziet; daudz; drūzmu drūzmām; gubām; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā gružu; kā melna debess; ka melns; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kā velnam pelavu; kalnu kalniem; kaudzēm; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; ņugām; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtdaudz; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cik
    2. brangi; gaiši; īsti; kārtīgi; labi; lāgā; pamatīgi; pieklājīgi; skaidri
    3. brangi; dziļi; kārtīgi; pamatīgi; sīki; sirsnīgi; smalki
    4. kā nākas
    5. kārtīgi; pamatīgi
    antonīms - nekrietni
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > krietni

  • 51 mesties

    darb.v.
    1. броситься, бросаться; кинуться, кидаться;
    2. становиться
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. griezties; riezties; rozīties
    2. lēkt; pāri; pārlēkt; pārlingot; pārmesties; pārsviesties; sviesties
    II. darb.v.
    1. bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    2. doties; grūsties; laisties; likties; nesties; šauties
    3. atmesties; izvērsties; kļūt; nākt; palikt; samesties; tapt; tikt; vērsties
    4. cirsties; likties; sisties; šauties
    5. rasties; riest; riesties; rist; viesties
    6. aizsākt; iesākt; ievadīt; ķerties; laisties; likties; pasākt; plēst vaļā; raut vaļā; sākt; stāties; sukāt vaļā; uzņemt; uzsākt; vanckāt vaļā; vantēt vaļā
    7. aizsākties; celties; iesākties; iestāties; iet vaļā; ietaisīties; izcelties; sacelties; sākties
    8. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    9. rauties uz priekšu
    10. gāzties; plūst; saplūst
    11. aizdrāzties
    12. nošķiebties; riezties; sašķiebties
    13. izsisties; uzmesties
    14. krist
    15. doties; laisties
    16. ķerties; sākt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > mesties

  • 52 pārpeldēšana

    I.
    1. переправа  ( на лодке, пароме; Грам. инф.: Окончания: \pārpeldēšanaы)
    2.  ( kā, pār ko, pāri kam;) переплытие  ( чего, через что; вплавь; Грам. инф.: Окончания: \pārpeldēšanaия)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv. pārbrišana; pārcelšanās; pāreja; pāriešana
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pārpeldēšana

  • 53 pārvadīt

     ( kam pāri, pār ko;) v. провести  ( мимо чего-л.; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \pārvadītведу, \pārvadītведёшь; прош. \pārvadītвёл, \pārvadītвела, \pārvadītвело; прич. \pārvadītведший; \pārvadītведённый, \pārvadītведён, \pārvadītведена, \pārvadītведено)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. aizvadīt; nākt pavados; palaist; pārlaist; pavadīt; vadināt; vadīt
    2. izvadīt; izvest
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pārvadīt

  • 54 titānisks

    a. титанический  (Окончания: \titānisksая, \titānisksое) высок.
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - sengrieķu titanikos
    lv 1. Saistīts ar titāniem (2), tiem raksturīgs
    lv 2. Tāds (par darbu, procesu u. tml.), kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle, kas sniedzas pāri parastajiem cilvēka spēkiem; neparasti liels, darbietilpīgs, intensīvs
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    īp.v. kolosāls; milzīgs
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > titānisks

  • 55 tīkla adapteris

    ▪ Termini
    lv tīkla saskarnes karte
    lv karte NIC
    lv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteri
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    LZAit
    ▪ EuroTermBank termini
    Inf, Kom, IT
    lv tīkla saskarnes karte
    lv karte NIC
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > tīkla adapteris

  • 56 tīkla saskarnes karte

    ▪ Termini
    lv karte NIC
    lv tīkla adapteris
    lv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteri
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    LZAit
    ▪ EuroTermBank termini
    Inf, Kom, IT
    lv karte NIC
    lv tīkla adapteris
    ru сетевая интерфейсная плата
    ru сетевой адаптер
    ETB

    Latviešu-krievu vārdnīcu > tīkla saskarnes karte

  • 57 vairāk

    apst. больше, более
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    apst.v. pāri par
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vairāk

  • 58 vilkt

    I.
    ▪ Termini
    ru проводить celtn.
    lv [ie]vilkt
    lv vadīt
    Kai98
    II.
    I. v.
    1. тянуть
    2. тащить
    3. волочить
    4. сквозить
    LKLv59
    ▪ Termini
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv ievilkt
    ru пpоводить II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. pāri; pārstiept; pārvilkt
    II. darb.v.
    1. aut; auties; maukt
    dvašu vilkt darb.v. - dvašot; dvest; elpot; elpu vilkt
    elpu vilkt - dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpot
    garumā vilkt - garināt; garumā stiept; ildzināt; laicināt; vilcināt
    izvilkt laimīgu lozi
    pievilkt grožus
    pievilkt pavadu
    vilkt ādu pār acīm darb.v.  -   1) dzert sviedrus un asinis; ekspluatēt; izmantot; izsūkt  2) aplaupīt  3) izspiest
    vilkt dūmu - dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; zuļķēt
    vilkt dzīvību -   1) dēdēt; dirnēt; kleknēt; kvernēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot  2) veģetēt
    vilkt garumā -   1) laicināt; pagarināt; paildzināt
    darb.v.  -   2) ieildzināt; ievilcināt; novilcināt
    vilkt kājas - šļūkt
    vilkt lozes
    vilkt tauvā darb.v. - ņemt tauvā
    vilkt uz zoba - apsmiet; irgāt; izsmiet; ņemt uz grauda; ņemt uz zoba; ņirgāt; pārsmiet; pavilkt uz zoba; piezobot; smieklā ņemt; smiet; uzvilkt; vīzēt; zobot
    2. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; dziedāt; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģēt
    3. ģērbt; stīvēt; tērpt; vilkties
    4. misēties
    5. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot
    6. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    8. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt dūmu; zuļķēt
    9. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; zibiņot
    10. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkāt
    izvilkt zobenu
    11. celt
    12. iet
    13. gāzt; kraut; likt
    14. belzt; dot; gāzt; zvelt
    15. pievilkt; saistīt; valdzināt; vilināt
    16. staipīt; stiept; vazāt
    17. nomizot; noslānīt; novicot; uzšaut
    18. bliezt; gāzt; smelt; zvelt
    19. pavilkt
    20. izzīmēt
    21. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; zvelt
    22. svērt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vilkt

  • 59 mērs

     1. 1. мера; garuma m. мера длины; mērsа sajūta чувство меры; pāri par mērsu сверх меры; lielā mērsā в значительной мере (степени); augstākā mērsа
     2. мэр

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > mērs

  • 60 pariet

     (parieteju, parietej, parietiet, parietejam; parietgaju)
     1. перейти, переходить; р. pāri ielai (p. pār ielu) перейти улицу;
     2. пройти, проходить; перестать, переставать;

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > pariet

См. также в других словарях:

  • Par pari respondere. — См. Каково аукнется, таково и откликнется …   Большой толково-фразеологический словарь Михельсона (оригинальная орфография)

  • Par pari refertur. — См. Око за око, зуб за зуб …   Большой толково-фразеологический словарь Михельсона (оригинальная орфография)

  • Pari Mutuel — Le Pari Mutuel est le principe de pari selon lequel l’ensemble des enjeux misés par les parieurs est mutualisé en une masse commune puis redistribué aux gagnants au prorata de leurs mises, après déduction d’un prélévement proportionnel destiné à… …   Wikipédia en Français

  • Pari mutuel — Une course hippique. Le pari mutuel est le principe de pari selon lequel l’ensemble des enjeux misés par les parieurs est mutualisé en une masse commune puis redistribué aux gagnants au prorata de leurs mises, après déduction d’un prélèvement… …   Wikipédia en Français

  • par — PAR1, pari, s.m. 1. Bucată de lemn lungă şi (relativ) groasă, de obicei ascuţită, folosită mai ales ca element de susţinere, de fixare etc. în diferite construcţii sau ca pârghie, ca ciomag etc. ♢ Loc adv. Cu parul = cu forţa, silit. ♢ expr. A i… …   Dicționar Român

  • pari — [ pari ] n. m. • 1642; de parier 1 ♦ Convention par laquelle deux ou plusieurs parties s engagent à verser une certaine somme (⇒ enjeu) au profit de celle qui aura raison. Engager, faire un pari. ⇒ parier. Gagner, perdre un pari, son pari. Pari… …   Encyclopédie Universelle

  • Pari-mutuel — urbain Logo de Pari Mutuel Urbain Marque déposée tous droits réservés Création 1930 …   Wikipédia en Français

  • Pari de pascal — Le Pari de Pascal est le nom donné à un passage des Pensées de Blaise Pascal où il met à plat le gain que l on peut avoir en croyant en Dieu. Le but de son exercice est probablement de convaincre ceux de ses contemporains qui prisent beaucoup le… …   Wikipédia en Français

  • Pari sur l'existence de Dieu — Pari de Pascal Le Pari de Pascal est le nom donné à un passage des Pensées de Blaise Pascal où il met à plat le gain que l on peut avoir en croyant en Dieu. Le but de son exercice est probablement de convaincre ceux de ses contemporains qui… …   Wikipédia en Français

  • Pari-roller — Contexte général Champs d’action Organiser des randonnées roller. Zone d’influence Paris Fiche d’identité Fondateur Boris BELOHLAVEK (Président …   Wikipédia en Français

  • pari (1) — {{hw}}{{pari (1)}{{/hw}}A agg. inv. 1 Uguale, che corrisponde esattamente: essere pari di età; essere pari per condizione sociale; essere pari in bellezza; un coraggio pari alla sua astuzia | Di pari passo, (fig.) contemporaneamente. 2 Privo di… …   Enciclopedia di italiano

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»