-
41 alpari
-
42 plūst
darbības., vārds. течь, литься, струитьсяLKLv59▪ Terminiru течьSku98▪ SinonīmiI. dzirkstīt; lēkt; rasināt; smidzināt; sprēgāt; šķīst; šļāktII. darb.v.1. brāzties; dvesmot; dvest; gāzties; irdzēt; lieties; nākt; pludot; plūsmot; raisīties; risēt; risināties; sist pretī; skriet; straujot; straumot; strāvot; šķetināties; šķilties; šķirties; šļākt; šļakties; vēdīt; vērsmot; vēsmot; vesties; viļņot; virmot; virtplūst pāri - 1) pārplūst; pārtecēt; tecēt pāridarb.v. - 2) pār-plūst2. birt; līt; ritēt; tecēt3. mutuļot; strāvot; strūklot4. gāzties; mesties; saplūst5. ritēt; tecēt6. pārtecēt; tecēt7. iet; līt; nolīt; noplūst; pārlīt8. izplūst9. līt; ritēt; tecēt; veltiesT09 -
43 pārlingot
I.1. ( pār ko;) sar. перемахнуть ( перепрыгнуть - что или через что; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \pārlingotу, \pārlingotёшь) прост.2. ( pār ko;) sar. перемахивать ( к перемахнуть; перепрыгивать - что или через что; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \pārlingotю, \pārlingotешь) прост.LKLv59▪ SinonīmiI. lēkt; mesties; pāri; pārlēkt; pārmesties; pārsviesties; sviestiesII. darb.v. pārlaist; pārmest; pārsviest; pārvarētT09 -
44 pārkrist
гл.общ. переваливаться (через что-л.), перевалиться (через что-л.), (kam pāri, pār kaut ko) упасть -
45 daudz
apst.1. много;2. гораздо, значительноLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. ar kaudzi; atlicen; atlicin; atlikām; atliku likām; atpaliem; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez jēgas; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; cik uziet; drūzmu drūzmām; gubām; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā gružu; kā melna debess; ka melns; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kā velnam pelavu; kalnu kalniem; kaudzēm; krietni; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; ņugām; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtdaudz; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cikatļauties par daudzcik daudz?daudz kas lietv. - vairumsdaudz labāka aktrisedaudz lasījis īp.v. - literāri izglītotsdaudz pieprasīts - 1) ejošs 2) bieži lietojams; bieži lietots; daudz lasīts; izplatīts; labi ejošsdaudz sliktākdaudz vairākdaudzu valodu zināšana lietv. - poliglotismsantonīms - nedaudzT09 -
46 diagonāls
I.1. mat. диагональный (Грам. инф.: Окончания: \diagonālsая, \diagonālsое)2. диагональ (ткань; Грам. инф.: только ед.; Окончания: \diagonālsи; р. мн. \diagonālsей)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt diagonālelv 1. Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgslv 2. Tāds, kas atrodas slīpi pāri četrstūrveida laukumam (par līniju, virzienu)Jum99▪ SinonīmidiagonālaudumsT09 -
47 ekselence
I.1. превосходительство ( \ekselencea)2. ( par bīskapu;) bazn. владыка (Грам. инф.: м.; Окончания: \ekselenceи)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu excellentia ‘pacelšanās pāri; izcila persona’lv Diplomātiskajos sakaros — citas valsts galva, valdības loceklis, vēstnieks vai sūtnis (uzruna)lv Senāk arī augstu amatpersonu titulsJum99 -
48 jūra
lietv. мореLKLv59▪ Terminilv ģeol.ru мореLU95▪ EuroTermBank terminiVidru мореETB▪ Sinonīmilietv.1. blāķis; daudzums; gāzums; gūrums; lauza; lērums; lēvenis; līdums; līmenis; lūzma; lūzums; milzums; naujums; nemērs; paisums; vairumsatklāta jūra lietv. - selgabraukt uz jūrmalučetras jūras, kas apņem Lielbritānijudoties jūrājūras krastākļūt par jūrniekupa jūru - ar kuģipāri jūrai apst.v. - ārzemēs; uz ārzemēmpie jūrasuz jūrasviņpus jūras2. okeāns3. straumeT09 -
49 karte NIC
▪ Terminilv tīkla saskarnes kartelv tīkla adapterislv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteriru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv tīkla saskarnes kartelv tīkla adapterisru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерETB -
50 krietni
apst.1. славно;2. изрядноLKLv59▪ SinonīmiI. apbrīnojami; aplam; ārkārtīgi; augstākā mērā; augsti; baigi; bezdievīgi; bezgala; bezgalīgi; bezmērīgi; brangi; briesmīgi; brīnum; dikti; dižen; diži; drausmīgi; ellīgi; ellišķi; ellišķīgi; gaužām; gauži; karsti; lieliski; ļoti; makten; maktīgi; milzīgi; milzum; naiki; nāvīgi; neciešami; necilvēcīgi; neganti; negausīgi; negudri; neģēlīgi; neizsakāmi; neizteicami; neizturami; nejauki; nejēdzīgi; nemēr; nešpetni; neticami; nežēlīgi; nolādēti; pamatīgi; par nemēru; pārlieku; pārpārēm; pasakaini; sasodīti; sevišķi; skaudīgi; smagi; stāvu; stipri; šausmīgi; teiksmaini; traki; trakiski; trakoti; varen; visai; zvērīgiII. apst.v.1. ar kaudzi; atlicen; atlicin; atlikām; atliku likām; atpaliem; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez jēgas; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; cik uziet; daudz; drūzmu drūzmām; gubām; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā gružu; kā melna debess; ka melns; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kā velnam pelavu; kalnu kalniem; kaudzēm; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; ņugām; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtdaudz; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cik2. brangi; gaiši; īsti; kārtīgi; labi; lāgā; pamatīgi; pieklājīgi; skaidri3. brangi; dziļi; kārtīgi; pamatīgi; sīki; sirsnīgi; smalki4. kā nākas5. kārtīgi; pamatīgiantonīms - nekrietniT09 -
51 mesties
darb.v.1. броситься, бросаться; кинуться, кидаться;2. становитьсяLKLv59▪ SinonīmiI.1. griezties; riezties; rozīties2. lēkt; pāri; pārlēkt; pārlingot; pārmesties; pārsviesties; sviestiesII. darb.v.1. bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot2. doties; grūsties; laisties; likties; nesties; šauties3. atmesties; izvērsties; kļūt; nākt; palikt; samesties; tapt; tikt; vērsties4. cirsties; likties; sisties; šauties5. rasties; riest; riesties; rist; viesties6. aizsākt; iesākt; ievadīt; ķerties; laisties; likties; pasākt; plēst vaļā; raut vaļā; sākt; stāties; sukāt vaļā; uzņemt; uzsākt; vanckāt vaļā; vantēt vaļā7. aizsākties; celties; iesākties; iestāties; iet vaļā; ietaisīties; izcelties; sacelties; sākties8. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties9. rauties uz priekšu10. gāzties; plūst; saplūst11. aizdrāzties12. nošķiebties; riezties; sašķiebties13. izsisties; uzmesties14. krist15. doties; laisties16. ķerties; sāktT09 -
52 pārpeldēšana
I.1. переправа ( на лодке, пароме; Грам. инф.: Окончания: \pārpeldēšanaы)2. ( kā, pār ko, pāri kam;) переплытие ( чего, через что; вплавь; Грам. инф.: Окончания: \pārpeldēšanaия)LKLv59▪ Sinonīmilietv. pārbrišana; pārcelšanās; pāreja; pāriešanaT09 -
53 pārvadīt
( kam pāri, pār ko;) v. провести ( мимо чего-л.; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \pārvadītведу, \pārvadītведёшь; прош. \pārvadītвёл, \pārvadītвела, \pārvadītвело; прич. \pārvadītведший; \pārvadītведённый, \pārvadītведён, \pārvadītведена, \pārvadītведено)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. aizvadīt; nākt pavados; palaist; pārlaist; pavadīt; vadināt; vadīt2. izvadīt; izvestT09 -
54 titānisks
a. титанический (Окончания: \titānisksая, \titānisksое) высок.LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu titanikoslv 1. Saistīts ar titāniem (2), tiem raksturīgslv 2. Tāds (par darbu, procesu u. tml.), kura veikšanai ir nepieciešams neparasti liels spēks, piepūle, kas sniedzas pāri parastajiem cilvēka spēkiem; neparasti liels, darbietilpīgs, intensīvsJum99▪ Sinonīmiīp.v. kolosāls; milzīgsT09 -
55 tīkla adapteris
▪ Terminilv tīkla saskarnes kartelv karte NIClv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteriru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv tīkla saskarnes kartelv karte NICru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерETB -
56 tīkla saskarnes karte
▪ Terminilv karte NIClv tīkla adapterislv Personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā. Tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas, savukārt, saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes. Dažkārt šo karti sauc arī par tīkla adapteriru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерLZAit▪ EuroTermBank terminiInf, Kom, ITlv karte NIClv tīkla adapterisru сетевая интерфейсная платаru сетевой адаптерETB -
57 vairāk
apst. больше, болееLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. pāri parT09 -
58 vilkt
I.▪ Terminiru проводить celtn.lv [ie]vilktlv vadītKai98II.I. v.1. тянуть2. тащить3. волочить4. сквозитьLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv ievilktru пpоводить IIETB▪ SinonīmiI. pāri; pārstiept; pārvilktII. darb.v.1. aut; auties; mauktdvašu vilkt darb.v. - dvašot; dvest; elpot; elpu vilktelpu vilkt - dvašot; dvašu vilkt; dvest; elpotgarumā vilkt - garināt; garumā stiept; ildzināt; laicināt; vilcinātizvilkt laimīgu lozipievilkt grožuspievilkt pavaduvilkt ādu pār acīm darb.v. - 1) dzert sviedrus un asinis; ekspluatēt; izmantot; izsūkt 2) aplaupīt 3) izspiestvilkt dūmu - dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt; zuļķētvilkt dzīvību - 1) dēdēt; dirnēt; kleknēt; kvernēt; nīkt; nīkuļot; vājuļot; vārgot; vārgt; vārguļot 2) veģetētvilkt garumā - 1) laicināt; pagarināt; paildzinātdarb.v. - 2) ieildzināt; ievilcināt; novilcinātvilkt kājas - šļūktvilkt lozesvilkt tauvā darb.v. - ņemt tauvāvilkt uz zoba - apsmiet; irgāt; izsmiet; ņemt uz grauda; ņemt uz zoba; ņirgāt; pārsmiet; pavilkt uz zoba; piezobot; smieklā ņemt; smiet; uzvilkt; vīzēt; zobot2. daiņot; dūkt; dundināt; dungot; dziedāt; gavilēt; līgot; pogāt; pogot; rūkt; skandēt; skandināt; trairot; trallāt; trallināt; triekt; trikot; trillināt; vedžerēt; vītarot; vīterēt; vīterot; vizināt; vižulēt; ziņģēt3. ģērbt; stīvēt; tērpt; vilkties4. misēties5. dvesmot; dvest; pūsmot; pūst; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot6. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. dūmot; dūmus laist; dzenāt odus; kūpināt; kurināt; kvēpināt; ķuļķēt; ļuļķēt; pīpēt; raut dūmu; smēķēt; sūkt; suļķēt; svēpēt; vilkt dūmu; zuļķēt9. bliezt; blīkšķināt; cirst; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; zibiņot10. demīt; dimīt; maukt; raut; slūtēt; stiept; stiknīt; stīvēt; šļaukāt; šļūcināt; šļūkāt; šļūkt; šmaukt; šņāpt; valkāt; vazāt; vilcināt; vilkātizvilkt zobenu11. celt12. iet13. gāzt; kraut; likt14. belzt; dot; gāzt; zvelt15. pievilkt; saistīt; valdzināt; vilināt16. staipīt; stiept; vazāt17. nomizot; noslānīt; novicot; uzšaut18. bliezt; gāzt; smelt; zvelt19. pavilkt20. izzīmēt21. belzt; cirst; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; zvelt22. svērtT09 -
59 mērs
1. 1. мера; garuma m. мера длины; mērsа sajūta чувство меры; pāri par mērsu сверх меры; lielā mērsā в значительной мере (степени); augstākā mērsа2. мэр -
60 pariet
(parieteju, parietej, parietiet, parietejam; parietgaju)1. перейти, переходить; р. pāri ielai (p. pār ielu) перейти улицу;2. пройти, проходить; перестать, переставать;
См. также в других словарях:
Par pari respondere. — См. Каково аукнется, таково и откликнется … Большой толково-фразеологический словарь Михельсона (оригинальная орфография)
Par pari refertur. — См. Око за око, зуб за зуб … Большой толково-фразеологический словарь Михельсона (оригинальная орфография)
Pari Mutuel — Le Pari Mutuel est le principe de pari selon lequel l’ensemble des enjeux misés par les parieurs est mutualisé en une masse commune puis redistribué aux gagnants au prorata de leurs mises, après déduction d’un prélévement proportionnel destiné à… … Wikipédia en Français
Pari mutuel — Une course hippique. Le pari mutuel est le principe de pari selon lequel l’ensemble des enjeux misés par les parieurs est mutualisé en une masse commune puis redistribué aux gagnants au prorata de leurs mises, après déduction d’un prélèvement… … Wikipédia en Français
par — PAR1, pari, s.m. 1. Bucată de lemn lungă şi (relativ) groasă, de obicei ascuţită, folosită mai ales ca element de susţinere, de fixare etc. în diferite construcţii sau ca pârghie, ca ciomag etc. ♢ Loc adv. Cu parul = cu forţa, silit. ♢ expr. A i… … Dicționar Român
pari — [ pari ] n. m. • 1642; de parier 1 ♦ Convention par laquelle deux ou plusieurs parties s engagent à verser une certaine somme (⇒ enjeu) au profit de celle qui aura raison. Engager, faire un pari. ⇒ parier. Gagner, perdre un pari, son pari. Pari… … Encyclopédie Universelle
Pari-mutuel — urbain Logo de Pari Mutuel Urbain Marque déposée tous droits réservés Création 1930 … Wikipédia en Français
Pari de pascal — Le Pari de Pascal est le nom donné à un passage des Pensées de Blaise Pascal où il met à plat le gain que l on peut avoir en croyant en Dieu. Le but de son exercice est probablement de convaincre ceux de ses contemporains qui prisent beaucoup le… … Wikipédia en Français
Pari sur l'existence de Dieu — Pari de Pascal Le Pari de Pascal est le nom donné à un passage des Pensées de Blaise Pascal où il met à plat le gain que l on peut avoir en croyant en Dieu. Le but de son exercice est probablement de convaincre ceux de ses contemporains qui… … Wikipédia en Français
Pari-roller — Contexte général Champs d’action Organiser des randonnées roller. Zone d’influence Paris Fiche d’identité Fondateur Boris BELOHLAVEK (Président … Wikipédia en Français
pari (1) — {{hw}}{{pari (1)}{{/hw}}A agg. inv. 1 Uguale, che corrisponde esattamente: essere pari di età; essere pari per condizione sociale; essere pari in bellezza; un coraggio pari alla sua astuzia | Di pari passo, (fig.) contemporaneamente. 2 Privo di… … Enciclopedia di italiano