Перевод: с латышского на русский

с русского на латышский

(melot)

  • 1 melot

    гл.
    разг. врать, лгать

    Latviešu-krievu vārdnīca > melot

  • 2 mēļot

    гл.
    1) разг. болтать, (tenkot) судачить
    2) прост. точить лясы

    Latviešu-krievu vārdnīca > mēļot

  • 3 melot

    соврать; лгать; врать; подвирать; солгать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > melot

  • 4 mēļot

    гуторить; балагурить; балакать; судачить; калякать; болтать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > mēļot

  • 5 melot

    darb.v. лгать, врать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. mānīties; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas
    2. melst
    3. samelot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > melot

  • 6 melot

     (melotoju, meloto; melotoju) лгать, врать

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > melot

  • 7 mēļot

     (mēļotoju, mēļoto; mēļotoju) болтать, трепать языком

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > mēļot

  • 8 [no]mēļot

    проболтать

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > [no]mēļot

  • 9 pūst

    I. v.
    1. дуть
    2. веять
    3. выдувать
    4. раздувать
    5. трубить
    6. вздыхать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. šad tad uzpūst
    II. darb.v.
    1. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laist; laivot; līgot; rullēt; šaut; važot
    pūst cauri -   1) izpūst
    darb.v.  -   2) ventilēt
    pūst līdzi - piebalsot; piebasēt
    pūst miglu acīs - mānīties; melot; pūst pīlītes; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas
    pūst pīlītes - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst vāverītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas
    pūst ragā - pūst; taurēt; tūtot
    pūst ragu - taurēt
    pūst stabulē - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    pūst tauri - taurēt
    pūst vāverītes - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; runāt niekus; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas
    pūst ziepju burbuļus
    2. apvārdot; bāšķoties; bāšļot; bāšļoties; burt; laumēt; pesteļot; pūšļot; raganot; raibīt; riebt; vārdot; zavēt; zintēt; zintēties
    3. dvest; elsāt; elsot; elst; elsuļot; elšāt; plēšāt; sēkāt; sekt; stopot; tusnīt; tust
    4. dvesmot; dvest; pūsmot; raut; šalkot; šalkt; vējot; vēsmot; vilkt; zēģelēt; zēvelēt; žvīgot
    5. asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    6. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    7. šņaukt; šņūkt
    8. pūst ragā; taurēt; tūtot
    9. kūpināt; smakot
    10. vējot; vēsmot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pūst

  • 10 runāt

    darb.v. говорить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. deklamēt; lasīt; norunāt
    runāt angliski
    runāt kā no grāmatas
    runāt niekus darb.v. - mānīties; melot; pūst miglu acīs; pūst pīlītes; pūst vāverītes; stāstīt mednieku stāstus; stāstīt pasakas
    runāt par labu - raksturot
    runāt pieklājīgi ar kādu
    runāt pretī darb.v.  -   1) celt iebildumus; celt ierunas; iebilst; nepiekrist; nepieslieties; nepievienoties; protestēt  2) cirst pretī; dot pretī; lēkt acīs; spert pretī; turēties pretī  3) apstrīdēt  4) atspēkot
    runāt putru - berbelēt; buldurēt; murmulēt; penterēt; runāt putru putrām; tervelēt; vervelēt; vetelēt
    runāt putru putrām - berbelēt; buldurēt; murmulēt; penterēt; runāt putru; tervelēt; vervelēt; vetelēt
    runāt starpā - bitlst starpā; iekrist valodā; iestarpināt; mesties pulkā; mesties runā; mesties starpā; šauties starpā
    runāt tukšu darb.v. - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    svinīgi runāt - sludināt
    2. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    3. čalot; čukstēt; čukstēties; dudināt; dudināties; mutēties; runāties; sarunāties; tērzēt; triekt; valodot; žubināties
    4. dziedāt lasīt monotoni
    5. melst; stāstīt
    6. pārrunāt; stāstīt
    7. teikt
    8. prātot; spriedelēt; spriest
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > runāt

  • 11 tērzēt

    darb.v. беседовать, толковать, балагурить
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. jokus dzīt; melst niekus; mēļot
    II. darb.v.
    1. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    2. čalot; čukstēt; čukstēties; dudināt; dudināties; mutēties; runāt; runāties; sarunāties; triekt; valodot; žubināties
    3. patērzēt
    4. pļāpāt
    5. draudzīgi sarunāties
    6. čalot; mēļot; vāvuļot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > tērzēt

  • 12 vāvuļot

    v., sl. гуторить  (Грам. инф.: н. в.; обл.; Окончания: \vāvuļotю, \vāvuļotишь; пов. гуторь)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; liet; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    3. berdelēt; budburēt; buldurēt; vervelēt
    4. čalot; mēļot; tērzēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vāvuļot

  • 13 grabēt

    I. v.
    1. стучать  ( 3 л.; издавать звук; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \grabētу, \grabētишь)
    2. стукать  ( 3 л.; издавать звук; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \grabētю, \grabētешь)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. klabēt; klaudzēt; rībēt
    3. čalot; mēļot; pļāpāt; tarkšķēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > grabēt

  • 14 kult

    darb.v.
    1. молотить;
    kult sviestu - сбивать  (бить, пахтать)масло
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; liet; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerēt
    kult plaukstas darb.v. - plaukšķināt; sist plaukstas; sist plaukstās
    kult tukšus salmus -   1) babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt  2) melst  3) melst niekus
    kulta kalps lietv. - baznīckungs; cienīgtēvs; dieva kalps; draudzes gans; dvēseļu gans; garīdznieks; mācītājs; melnais krauklis; melnsvārcis
    niekus kult darb.v. - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. kulināt; kuļāt; ķērnēt; sist
    3. kulstīt; luncināt; vēdināt
    4. dauzīt; dot pa ādu; dot pa dibenu; dot pa mizu; dot rīkstes; dot sukas; dot žagarus; ģērēt ādu; kaustīt; lāpīt ādu; mielot; mizot; oderēt; oderēt muguru; pērt; plītēt; rizgāt; sadot; sautēt; skrotēt; slānīt; slodzīt; sloksnēt; smeltēt; stibot; sukāt; test; uzskaitīt; vicot; zeltīt; zilināt; zilināt muguru; žagarot
    5. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    6. putot
    7. mizot; pērt; samizot
    8. mizot; pērt; sukāt
    9. maisīt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > kult

  • 15 liet

    darb.v.
    1. лить  (жидкость);
    2. лить, выливать, отливать  (из металла)
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv arheol.
    ru лить
    Zin94
    ▪ EuroTermBank termini
    Zin, Ek, Rūp, Dz, Tēr
    lv atliet
    ru лить
    Zin, Ek, Rūp, Dz, Tēr
    lv izliet
    ru отлить
    ru лить
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. ieliet; iepildīt; pildīt; saliet; sapildīt
    II. darb.v.
    1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; meistarot; siet; sist; taisināt; taisīt; timerēt
    atliet būvlaukumā
    bronzā izlieta statuja
    liet asaras darb.v. - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    liet formā - veidot pēc šablona
    tukšu liet - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. cirst; drāzt; gāzt; šaut; tecināt; žaut; žļāgt
    3. bērt; bērt kā pupas; bērt valodu; bubināt; burkšķēt; čalināt; čalot; čivināt; čukstēt; dārdināt; daudzināt; ducināt; dudināt; dūgot; dvest; dziedāt; gulgot; kalt ausīs; kladzināt; leijerēt; mēli deldēt; mēļot; murgot; muti dzesēt; muti vārstīt; ņurdēt; pamparēt; pātarot; pīkstēt; plaisīties; pukstēt; purpināt; rūkt; runāt; skaldīt valodu; skandināt; šķilt valodu; švīkstēt; tecināt valodu; tērgāt; tērgot; tērzēt; tinkšķēt; tītināt; ūbot; valodot; vāvuļot; vērpt valodas; vērvelēt; vilkt; zvadzināt; zvinīt; žubināt; žvakstēt
    4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt
    5. kausēt
    6. aplaistīt; apliet; apūdeņot; laistīt; nolaistīt
    7. izliet; uzliet
    8. izliet; izplatīt
    9. laistīt; pārlaistīt; pārliet
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > liet

  • 16 malt

    darb.v.
    1. молоть;
    2. мурлыкать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I.
    1. griezt; kraistīt; kreimot; krejot; kriet
    niekus malt darb.v. - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    2. šad un tad pamalt
    II. darb.v.
    1. murināt; murrāt; ņurrāt
    2. babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    3. kapāt
    4. bīdelēt
    5. atkārtot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > malt

  • 17 melst

    darb.v. болтать, пустословить; нести вздор разг.; плести разг.; молоть  (городить)чепуху  (ерунду) разг.
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. ar mēlēm tekāt; baumot; klačot; klačoties; mēles iznēsāt; melšāt; pasakas taisīt; tenkot; valodas celt
    melst blēņas darb.v. - niekoties
    melst niekus -   1) jokot; jokoties; jokus dzīt  2) jokus dzīt; mēļot; tērzēt
    darb.v.  -   3) kult tukšus salmus
    2. kult tukšus salmus
    3. melot
    4. muldēt
    5. pļāpāt
    6. runāt; stāstīt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > melst

  • 18 pļāpāt

    darb.v. болтать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    darb.v.
    1. babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    izpļāpāt noslēpumu
    2. melst
    3. tenkot
    4. tērzēt
    5. kulstīt mēli
    6. čalot; grabēt; mēļot; tarkšķēt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > pļāpāt

  • 19 taisīt

    darb.v.
    1. делать, выделывать; изготовлять;
    taisīt vaļā - открывать
    отпирать, раскрывать;
    taisīt ciet - закрывать
    запирать
    3. перен. делать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. darb.v.
    1. būvēt; celt; cirst
    taisīt beigas
    taisīt ciet -   1) aizdarīt; aizgriezt; aizslēgt; noslēgt; slēgt ciet; vērt ciet  2) aizbāzt; aizkorķēt; aiztaisīt; bāzt ciet; korķēt ciet
    darb.v.  -   3) aizklapēt; aiztaisīt; slēgt
    taisīt grimases - raut degunu; šaipstīties; šķobīt seju; šķobīties; vaibīties; vaibstīties; vaikstīties; viebties
    taisīt jokus -   1) ākstīties; ērmoties; ķēmoties; māžoties  2) ākstīties; taisīt kumēdiņus
    darb.v.  -   3) dzīt jokus; jokot; jokoties; mēļot; palaist jokus; plēst jokus; špāsēt; taisīt pigorus; zirgoties
    taisīt kurbeti - slieties pakaļkājās
    taisīt lielas acis - atplest muti; brīnīties; grozīt galvu; ieplest acis; raustīt plecus; skatīties platām acīm
    taisīt mahinācijas - intrigot
    taisīt niķus - gražoties; kaitavot; kaprizēties; niķoties; tītīties; untumoties
    taisīt operāciju - griezt; izdarīt operāciju; operēt
    taisīt pauzi - apstāties
    taisīt pigorus -   1) taisīt ciparus; taisīt pekstiņus; taisīt stiķus
    darb.v.  -   2) dzīt jokus; jokot; jokoties; mēļot; palaist jokus; plēst jokus; špāsēt; taisīt jokus; zirgoties
    taisīt slēdzienu - atvedināt; secināt; spriest
    taisīt uzbērumu - nocietināt ar uzbērumu
    2. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; liet; meistarot; siet; sist; taisināt; timerēt
    3. darināt; darīt; gatavot; locīt; vārīt
    4. darināt; darīt; griezt; ligzdot; vīt
    5. izgatavot; izstrādāt; pagatavot; producēt; ražot
    6. kārtot; komandēt; organizēt; rīdāt; rīkot; rīpelēt; vīkšt
    7. celt; vērt; virināt
    8. jaukt
    9. uzliet
    10. celt; izgatavot
    11. apžogot; celt; iežogot; nožogot; žogot
    12. darīt; izdarīties
    13. darināt; gatavot; izgatavot; iztaisīt; pagatavot; pataisīt; pieražot; ražot; saražot; uztaisīt
    14. pagatavot; ražot
    II. apst.v. klādināt; klāstīt; klāt; plāt; segt
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > taisīt

  • 20 vārīties

    darb.v. вариться; кипятиться; кипеть
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. rubēt; rubināt; rūķt; urulēt; vērdēt
    II. darb.v.
    1. babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties kā biezputras katls; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    vārīties kā biezputras katls darb.v. - babulēt; balamutēt; blaužģēt; čabēt; čabināt; čagināt; čalināt; čaukstēt; grabēt; grabināt; grābstīties; gramstīties; gvelzt; klabēt; klabināt; klabināt muti; klabināties; kladzināt; klapstēt; klukstēt; kult tukšus salmus; larkšķēt; ļerināt; ļerkšķēt; ļurkstēt; malt; mēli kulstīt; mēli trīt; melša; melšāt; mēļot; muldēt; murkšķēt; murmulēt; mutēties; niekus kult; niekus malt; parkšķēt; penterēt; plainīt; plaukšķēt; pļāpāt; pļekatāt; pļerāt; pļerināt; pļerkstēt; pļerkšķēt; pļerzāt; pļukšķēt; pļurkstēt; pļurkšķēt; runāt tukšu; sladzināt; tāgāt; tarkšķet; tērgāt; tērgavot; tirgoties; tukšu liet; vankšķēt; vārdot; vārīties; varkšķēt; varvaļāt; vāvuļot; zvanīt; žadzināt; žvadzēt; žvadzināt; žvankstēt; žvarkstēt
    vārīties pāri - iet pāri; kūsāt pāri; skriet pāri
    2. kūsāt; virt
    3. bangot; bangoties; vandīties; vilnīt; vilnīties; viļņot; viļņoties
    4. mutuļot
    5. degt
    6. izjukt; izšķīst; izvārīties; sašķist; savārīties
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > vārīties

Страницы

См. также в других словарях:

  • Melot — Melot, Mélot Surtout porté dans l Ouest (53, 35), le nom est également présent dans la Saône et Loire, le Centre, les Ardennes et la Belgique. C est une aphérèse d Amelot, diminutif de l ancien prénom Amel (voir Ameele). Variante ou matronyme :… …   Noms de famille

  • Mélot — Melot, Mélot Surtout porté dans l Ouest (53, 35), le nom est également présent dans la Saône et Loire, le Centre, les Ardennes et la Belgique. C est une aphérèse d Amelot, diminutif de l ancien prénom Amel (voir Ameele). Variante ou matronyme :… …   Noms de famille

  • melot — camelot fémelot …   Dictionnaire des rimes

  • Colette Mélot — est une personnalité politique française, membre du groupe UMP, née le 20 avril 1947. Professeure d anglais de profession, elle a été élue sénatrice de Seine et Marne le 26 septembre 2004. Autres mandats 1ère Adjointe au Maire chargée du… …   Wikipédia en Français

  • Colette Mélot — (born 20 April 1947) is a member of the Senate of France, representing the Seine et Marne department. She is a member of the Union for a Popular Movement. References Page on the Senate website …   Wikipedia

  • Anicet Melot — Anicet Melot, né en 1697 à Dijon et mort le 20 septembre 1759 à Paris, est un érudit français. Éduqué au collège Sainte Barbe, Melot fut un habile helléniste. Admis en 1738 à l’Académie des inscriptions, il fut nommé, en 1741, au poste… …   Wikipédia en Français

  • Colette Melot — Colette Mélot Colette Mélot est une personnalité politique française, membre du groupe UMP, née le 20 avril 1947. Professeure d anglais de profession, elle a été élue sénatrice de Seine et Marne le 26 septembre 2004. Autres mandats 1ère Adjointe… …   Wikipédia en Français

  • Egide Melot — Égide Mélot Pour les articles homonymes, voir Égide (homonymie). Égide Hyacinthe Mélot est un sculpteur belge né à Anvers en 1816 et mort à Schaerbeek en 1885. Après une formation à l Académie d Anvers chez Guillaume Geefs, il entreprit une… …   Wikipédia en Français

  • Michel Melot — est un bibliothécaire et historien de l art français né le 9 août 1943, à Blois. Parcours Ancien élève de l’École des chartes, il est l auteur d une thèse intitulée L abbaye de Fontevrault de la réforme de 1458 à nos jours : étude… …   Wikipédia en Français

  • Égide Mélot — Pour les articles homonymes, voir Égide (homonymie). Égide Hyacinthe Mélot est un sculpteur belge né à Anvers en 1816 et mort à Schaerbeek en 1885. Après une formation à l Académie d Anvers chez Guillaume Geefs, il entreprit une carrière de… …   Wikipédia en Français

  • Ernest Mélot — (Namur, 8 juillet 1840 Lonzée, 18 août 1910) était un homme politique et ministre belge. Avocat de formation, il était membre du parti catholique. Fonctions politiques Bourgmestre de Namur de 1890 à 1907. Député de la Chambre… …   Wikipédia en Français

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
… Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»