-
101 šienkartė
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
102 šienvaržė
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
103 šienveržė
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
104 šienvežė
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
105 šienviržė
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
106 žalga
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
107 žalgas
kartis ilgas, plonas, nugenėtas medžio stiebasapydžia (tarm.)apynakartė (tarm.)apyniakartė (tarm.)apyniovarkštis (tarm.)apyniuotė (tarm.)apynkartėapynovarpstis (tarm.)apynovartis (tarm.)apynovartė (tarm.)apynsmaigisapynsmaigstis (tarm.)apynvarptis (tarm.)apynvartis (tarm.)apynvartė (tarm.)apynvirbis (ret.)apynvirkštis (tarm.)apynvirptis (tarm. Vienas toks, apynvirpčio aukščio ir tokio pat plonumo, nublukusiais lyg linai iš po plūktuvės, ant akių virstančiais plaukais, atkakliai rėmė darželio tvorą. Mar)ardakartė (tarm.)ardakilas (tarm.)ardakilė (tarm.)ardas (flk. Pilnus ardus dobilų ir linų prikrovė. Sž2011)ardikartė (tarm.)ardikilė (tarm.)ardkila (tarm.)ardkilas (tarm.)ardskelė (tarm.)ardskila (tarm.)ardskilas (tarm.)dupinas (tarm.)gaikštis (tarm.)gaikštė (tarm.)gervėgrėda (tarm.)grėdas (tarm.)kartigaliskartinis (tarm.)kartinė (tarm.)kartė (tarm.)laktalaktas (šnek.)laktva (tarm.)laktė (tarm.)lotapermėtis (tarm.)permėtė (tarm.)sklanda (tarm.)sklandas (tarm.)smaigas Tuo pat laiku pro kurtinį blykstelėjo ant smaigo skepetaitė, duodama gandą kaimiečiams. A)spirklasspurgas (tarm.)stūmastūmas (tarm.)užbrauka (tarm.)užbraukalas (tarm.)užbraukas (šnek.)užstumtinė (tarm.)varas (tarm.)veržas (tarm.)veržiamoji (šnek.)veržyklėveržėtis (tarm.)veržėtuvė (tarm.)virkščia Senos apynią virkščios sunkiomis kasomis krito nuo alksnią žemyn. Mar)virpstasvirpstis (tarm.)virpstė (tarm.)virptisšatra (šnek. Atsivežk šatrų, tvorą tversim. Sž2011)šatragalys (menk.)šatraviržė (tarm.)šegždisšegždė (tarm.)šienakartė (tarm.)šienkartis (tarm.)šienkartėšienvaržė (tarm.)šienveržėšienvežė (tarm.)šienviržė (tarm.)žalga (tarm.)žalgas (tarm.) -
108 cirst
darb.v. рубитьLKLv59▪ Terminilv arheol.ru рубитьen to fellen to cutde hauenZin94▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv rīkoties ar cirvi ar kādu rīkuru оpудовать топоpомMašB, BūVPlv kapātru pубить IMašB, BūVPlv celtlv cirst novecirst; kapātru pубить стpоитьETB▪ SinonīmiI.1. pātagot; pērt; pīckāt; plītēt; slānīt2. kapāt; šad tad pacirst; šad tad pakapāt3. rīkoties ar cirviII. darb.v.1. būvēt; celt; taisītcirst pļauku - kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; spert pļauku; šķilt pļaukucirst pretī darb.v. - dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī; turēties pretīcirst pušu - sacirst; šķelt [pušu]trumpas cirst - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas sist; trumpot; uz dūzi sist2. gāzt; laist; līst; skaldīt3. dzelt; grauzt; kost; plēst; riet4. drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt5. līst; rāt6. birdelēt; birdināt; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. bliezt; blīkšķināt; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot9. cirpt10. pļaut11. būt asam; durt12. belzt; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt13. iecirst pliķi; iepliķēt; iepļaukāt; iesist; uzcirst; uzšaut14. cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt; sist15. belzt; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09 -
109 latas
I.1. n. решётникLKLv59▪ Terminiru решётник celtn.lv kārtisKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv kārtisru pешётник IETB▪ Sinonīmilietv. kārtisT09 -
110 sist
v.1. бить, ударять, хлопать2. (kādu) бить, колотить3. (ko) бить, колотить4. (durvis) хлопать5. (par pulksteni, sirdi, pulsu) бить, биться, колотитьсяLKLv59▪ Terminiru бить celtn.lv dzītKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv dzītru битьETB▪ SinonīmiI.1. apstrādāt ar dūri; dauzīt2. plakš[ķ]ināt; plaukš[ķ]ināt; plikš[ķ]ināt; pliķēt; šļūkāt; šļūkt3. ar sišanu iebiedētII. darb.v.1. brūvēt; darināt; darīt; dēt; gatavot; kult; liet; meistarot; siet; taisināt; taisīt; timerēttrumpas sist - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas cirst; trumpot; uz dūzi sistuzsist akorduuzsist dūri galdā2. dzīt; miet3. kulināt; kult; kuļāt; ķērnēt4. dauzīt; drāzt; ģirnīt; plēst; plosīt; plucināt; pluinīt; plūkāt; plūkt; raustīt; raut; šķelt; virgāt5. dauzīties; lēkāt; lēkt; pukstēt; sisties; tukstēt6. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt7. šķilt8. apstrādāt9. nosist10. dauzīt; kaut11. dauzīt; velēt12. pātagot; pērt; šaustīt; vicot13. kaut; pērt14. mizot; samizot15. nodauzīt16. dauzīt; plēst17. dauzīt; plēst; sadauzīt; saplēst; sasist18. dauzīties; pulsēt19. apdullināt20. dauzīt; piekaut; sadauzīt21. padauzīt; padauzīties; pasist22. belzt; cirst; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt23. dauzīt; plēst24. dauzīt; sisties25. noplaukšķināt26. dragāt; triekt27. dauzīt; klabināt; klaudzināt; klauvēt28. cirst; cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukātT09 -
111 pārcelt
гл.1) общ. (citā darbā, uz citu klasi) перевести (на другую работу, в другой класс), (citā darbā, uz citu klasi) переводить (на другую работу, в другой класс), (kārtis) снимать (карты), (kārtis) снять (карты), (uz citu laiku) перенести, (uz citu laiku) переносить2) разг. (pār upi) переправить, (pār upi) переправлять, перевезти, перевозить, (kādu - pāri sētai) пересадить (через забор), (kādu - pāri sētai) пересаживать (через забор) -
112 hand
[hænd] 1. noun1) (the part of the body at the end of the arm.) roka; plauksta2) (a pointer on a clock, watch etc: Clocks usually have an hour hand and a minute hand.) [] rādītājs3) (a person employed as a helper, crew member etc: a farm hand; All hands on deck!) Visi uz klāja!4) (help; assistance: Can I lend a hand?; Give me a hand with this box, please.) palīdzēt5) (a set of playing-cards dealt to a person: I had a very good hand so I thought I had a chance of winning.) kārtis (spēlmaņa rokās)6) (a measure (approximately centimetres) used for measuring the height of horses: a horse of 14 hands.) plauksta (kā mērvienība)7) (handwriting: written in a neat hand.) rokraksts2. verb(often with back, down, up etc)1) (to give (something) to someone by hand: I handed him the book; He handed it back to me; I'll go up the ladder, and you can hand the tools up to me.) padot; pasniegt2) (to pass, transfer etc into another's care etc: That is the end of my report from Paris. I'll now hand you back to Fred Smith in the television studio in London.) nodot (citam)•- handful- handbag
- handbill
- handbook
- handbrake
- handcuff
- handcuffs
- hand-lens
- handmade
- hand-operated
- hand-out
- hand-picked
- handshake
- handstand
- handwriting
- handwritten
- at hand
- at the hands of
- be hand in glove with someone
- be hand in glove
- by hand
- fall into the hands of someone
- fall into the hands
- force someone's hand
- get one's hands on
- give/lend a helping hand
- hand down
- hand in
- hand in hand
- hand on
- hand out
- hand-out
- handout
- hand over
- hand over fist
- hands down
- hands off!
- hands-on
- hands up!
- hand to hand
- have a hand in something
- have a hand in
- have/get/gain the upper hand
- hold hands with someone
- hold hands
- in good hands
- in hand
- in the hands of
- keep one's hand in
- off one's hands
- on hand
- on the one hand... on the other hand
-... on the other hand
- out of hand
- shake hands with someone / shake someone's hand
- shake hands with / shake someone's hand
- a show of hands
- take in hand
- to hand* * *plauksta, roka; priekšķepa, priekškāja; rādītājs; spārns; rokraksts; kārtis, partija; plauksta; strādnieks; matrozis, komanda; stingra roka, vara; palīdzība, atbalsts; lietpratējs, meistars; izpildītājs, autors; paraksts; aplausi; padot, pasniegt; satīt -
113 kārts
I.▪ Terminiru стелюга celtn.lv [sastatņu] laipaslv [resna] kārtsKai98II.lietv. картаLKLv59▪ Terminiru шест celtn.lv stodere (hidrol.)Kai98▪ EuroTermBank terminiSocLie, CiRalv kārts vingrošanasru шест для лазанияSocLie, CiRaru шестSocLie, CiRalv kārts lēkšanasru шест для прыжковMašB, BūVPlv plēšu kārtsru ходун IIMežRru жердьMašB, BūVPlv kārts resnaru слегаMašB, BūVPlv resna kārtsru стелюга IMašB, BūVPlv sklandalv maiksteru стяг жеpдьMašB, BūVPru шест IMašB, BūVPlv maiksteru тычинаMašB, BūVPru жеpдьZin, Ek, Rūp, BūVPru жердьZin, Ek, Rūp, Elru шестъETB▪ SinonīmiI. lietv. daiga; maiga; maiksne; maikste; skaista; skaiste; skaistra; sklanda; šķeistajaukt kārtiskārts ar attēlu lietv. - bilžu kārtssvaru kārts - 1) balansieris 2) svaru sviraII.1. kārtis2. maikste; sklandaT09III.▪ Terminiru ходун celtn.lv [plēšu] kārtslv [virsējais] dzirnakmensKai98 -
114 partija
lietv. партияLKLv59▪ Terminiru партия ker.RTU93▪ EuroTermBank terminiMežRlv partija preču izstrādājumuru партия товараMežRlv partija vienreizējs iekrāvumsru партия разовая загрузкаĀdTekstru партияUzņ, Ek, Doklv laidiensru пapтияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču parti \< latīņu pars (partis) ‘daļa, grupa’. pol.lv polit. Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjuslv Izcelsme - franču partie \< latīņu pars (partis) ‘daļa, grupa’lv 1. Cilvēku grupa, kas izveidojusies vai izveidota konkrētam uzdevumam, darbam, pasākumam, piem., ģeologu partijalv 2. Pārsūtīšanai, pārvietošanai u. tml. sagatavots priekšmetu klāsts, produkcijas kopumslv 3. Viena spēle (piem., šahā, dambretē, kārtīs) no sākuma līdz beigām. mūz.lv 4. mūz. Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķi balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notistaisīt labu partijulv 5. Partneris, ar kuru izdevīgi apprecētiesJum99▪ SinonīmiI. lietv.1. balsspartijas administratīvais aparāts lietv. - partijas mašīnapartijas frakcijas vadītājs kongresā - partijas organizators kongresāpartijas gars - partijiskumspartijas mašīna - partijas administratīvais aparātspartijas organizators kongresā - partijas frakcijas vadītājs kongresā2. spēlešaha partija3. kārtisvinnēt partiju4. sērija5. sūtījums6. grupaII. laidiens; preču sūtījumsT09 -
115 крести
krusta kārtis -
116 прясло
vārpstas gredzens; kārtis, kārts; posms -
117 разложить карты
izlikt kārtis -
118 раскрыть свои карты
atklāt savas kārtis -
119 растасовать карты
sajaukt kārtis -
120 решётник
См. также в других словарях:
kartis — statusas T sritis Kūno kultūra ir sportas apibrėžtis Šuolininko į aukštį įrankis – stiklo pluošto arba kitokių medžiagų įvairaus ilgio strypas, šuolio metu naudojamas kaip atrama kūnui per kartelę perkelti. Kartis iš pradžių buvo medinė, paskui… … Sporto terminų žodynas
kartis — kártis dkt. Tvorà iš kárčių … Bendrinės lietuvių kalbos žodyno antraštynas
kartis — statusas T sritis Kūno kultūra ir sportas apibrėžtis Gimnastikos prietaisų – lygiagrečių, kopėčių – dalys. atitikmenys: angl. pole vok. Stab, m; Stange, f rus. жердь; шест … Sporto terminų žodynas
kartis — statusas T sritis Kūno kultūra ir sportas apibrėžtis Ilgas (iki 6 m), labai lygaus paviršiaus, 32 mm skersmens medinis (arba pagamintas iš kitokios medžiagos) strypas, kabinamas vertikaliai ar nuožulniai, laipiojimo pratimams per kūno kultūros… … Sporto terminų žodynas
kartis — 1 kartis sf. (1) 1. R, K, N, M ilgas plonas medis, virptis, šatra: Atsivežiau karčių tvorai tverti Vb. Ta kartis tinka radijo antenai iškelti Rs. Tvora iš karčių Brsl. Kartelės rūbam pakarti Brsl. Karties gerai nepriveržė (šieną vežant), užtat… … Dictionary of the Lithuanian Language
kartis — 2 kar̃tis sm. (2) K, BŽ102, sf. kartumas: Kas tos ropės kar̃tis, o bobos upar̃tis! Rt. Kas ta kar̃tis duonos! J. Tai kartis, – kaip tik čemeryčia! Skr. Pipirų kartis Vr. Kar̃tis net žu ausų stveria Rod. Gerklėje pajutau kartį rš. Anglis ištrauk… … Dictionary of the Lithuanian Language
kartis — 5 kartìs sf. (4) žr. 3 kartis 1: Didelė kumelės kartis Bsg. Tos šukos jau ir kar̃čiai šukuoti nebetinka Sl. Visų arklių tebėra ilgos kar̃tys Bsg. Reikia rytoj arkliams kartìs nukarpyti Šl … Dictionary of the Lithuanian Language
kartis — 3 kar̃tis sm. (2) 1. SD69, N, KII108, M kai kurių gyvulių plaukai ant sprando, karčiai. 2. (gyvulio, ppr. arklio) sprandas: Pavalkai kar̃tį pratrynė Ktk. Arklio kar̃tis numuštas, ir negalima niekur važiuoti Kvr. Jei važiuoja, tai ne arti, net… … Dictionary of the Lithuanian Language
kartis — 4 kar̃tis sm. (2), kartis (1) Vlkv toks saikas biriems daiktams seikėti: Žirnių kar̃tis K.Būg. Rugių kar̃tis turi 32 gorčiu J. Kar̃tį miežių gavau Klvr. Kas turėjo apynynus, turėjo duoti po ketvirtadalį vilniškio karčio apynių per metus rš. Jis… … Dictionary of the Lithuanian Language
n-kartis išsigimimas — statusas T sritis fizika atitikmenys: angl. n fold degeneracy vok. n fache Entartung, f rus. n кратное вырождение, n … Fizikos terminų žodynas
Stab — kartis statusas T sritis Kūno kultūra ir sportas apibrėžtis Šuolininko į aukštį įrankis – stiklo pluošto arba kitokių medžiagų įvairaus ilgio strypas, šuolio metu naudojamas kaip atrama kūnui per kartelę perkelti. Kartis iš pradžių buvo medinė,… … Sporto terminų žodynas