-
1 olda
(om, oli)būt, atrastiesei ole vägid – nav spēkuende kaik täs oli toižin – agrāk viss šeit bija citādikeda völ ei ole? – kā vēl nav?lehtik om škapas – burtnīca ir skapīlidn oli pandud mantazale – pilsēta bija sagrautalumi om jo sulanu – sniegs jau ir izkusismeile om mel’he heiden meletused – mums patīk viņu domasmi nece om? – kas tas ir?minai ei ole unt – man nenāk miegsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!mö olem hüväd radnikad – mēs esam labi darbiniekiolda hengiš – būt dzīvamolda holiš – uztraukties, norūpēties (burt.: būt uztraukumā)olda ihastusiš – priecāties, būt priecīgamolda ilokahal melel – būt jautrā garastāvoklīolda ligos – mirktolda mel’he – patikt, būt pa prātamolda näl’gäs – badotiesolda oiktal kädel – būt pa labai rokaiolda opalas – skumtolda ridas – strīdētiesolda rindal – būt blakusolda sires – būt blakusolda vaitti – klusētolda valdas – būt pie varasolda ühtes – būt kopāolda ülenpäiš – lepotiesole hüvä – lūdzu, esi tik labsole vaitti! – klusē!; klusu!olen Kurbaspäi – esmu no Kurbasolen Rigaspäi – esmu no Rīgasolgat hüväd – [lūdzu,] esiet tik labiolin vanhembid satmas – gāju vecākus pavadītom jo möh mända irdale – ir jau vēlu iet ārāni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītolda kenen-ni valdas – būt kāda varāolda velgas korvihesai – būt parādos līdz ausīm -
2 ei
ne, nē, ne-ei ole – navei ole vägid – nav spēkaminai ei ole aigad – man nav laikani-keda ei ole kodiš – neviena nav mājās -
3 aig
(aigan, aigoid)laiks (arī valodniecībā)aigan mändes – ar laiku, laikam ejotamuižiš aigoiš – kopš seniem laikiemamuižiš aigospäi (elat.) – no seniem laikiemedeližel aigal – agrākajos laikoskezaaig – vasaras laikslauk avaitas ühesa časud aigad – veikalu atvērs pulksten deviņoslauk om saubatud longin aigaks – veikals ir slēgts pusdienas pārtraukumāminai ei ole aigad – man nav laikaminei ei ulotu aigad – man trūkst laikanor’aig – jaunība, jaunības laiksrat’kaig – starpbrīdisse aig om (paraz) lähtta – laiks braukt promsidaig, sil aigal – šai laikāuhtei aig mänetada – veltīgi laiku tērētvarastin pordon aigad – pagaidīju laika sprīdivolaz aig – grūtie laikivoz’aig – gada laiksvähä aigad – maz laikaäjak om aigad? – cik ir pulkstenis? -
4 azj
(azjan, azjoid)lieta, darīšanaastun ičein azjoidme – eju savās darīšanāsičeze azjoid – savās darīšanāskut azjad oma? – kā iet? (burt.: kā lietas ir?)miš om azjan lad? – а naku miš – kur ir lietas būtība? – lūk, kurtulin sinunnoks azjad – atnācu pie tevis darīšanāsazj om pimed kor’b – [šī] lieta ir tumšs mežsazjad laihtuba – nekā neiet (burt.: lietas notievē)ni töd, ni azjad sid’ sinei ei ole – nav ko tev te darītotta azj ezile – nodot jautājumu apspriešanai (burt.: ņemt lietu uz priekšu) -
5 hama
(haman, hamaid)jēga; prātshänel ei ole ünäšt hamad – viņš nav pilnā prātāvöl-ik sinä hamoiš? – vai esi savā prātā? -
6 hüvä
labiminei om hüvä – man ir labi(hüvän, hüvid)labshüvä mez’ – labs cilvēkshüvä, miše tö tedat jo – labi, ka jūs jau zināthüvä ristit – labs cilvēkshüvä sä – labs laikshüväd homendest! – labrīt!hüväd päiväd! – labdien!ihastoitta hüvil satusil – iepriecināt ar labiem panākumiemkaik om hüvä – viss ir kārtībākittä hüväs rados – palielīt par labu darbuole hüvä – lūdzu, esi tik labsolgat hüväd – lūdzu, esiet tik labi -
7 keitai
(keitajan, keitajid)pavārssinä ed ole keitai – tu neesi pavārs -
8 ken
(keda)kas (par cilvēku); kāds; kuŗškaikutte, ken tahtoib lugeda necidä kirjad, voib pakita se minai – ikviens, kuŗš vēlas izlasīt šo grāmatu, var palūgt to mankacta keda-ni – rūpēties par kādukeda völ ei ole? – kā vēl nav?ken sigä om? – kas tur ir?kenenke pagižid? – ar ko runāji?kenennoks mända ödumaha? – pie kā iet nakšņot?pidada hol’t kenes-ni – rūpēties par kādu -
9 kodi
(kodin, kodid) lietv.māja, mājasajada kodihe – braukt mājupjäda kod’he (illat.) – palikt mājāskaik mäniba kodihe (illat.) – visi aizgāja mājāskodiš (ines.) – mājāslähtta kodišpäi – iziet no mājāmminä tulen kodihe (illat.) – es ieeju mājāsni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājāsolda kodiš – būt mājāspaimen kükseb lehmid kodihepäi (adit.) – gans dzen govis uz mājāmsatta neižne kodihesai – pavadīt meiteni uz mājām -
10 kuld
(kuldan) lietv.zeltsei kaik ole kuld, mi kuštab – (paruna) ne viss ir zelts, kas spīd -
11 kuna
kurp, uz kurieniei ole kuna – nav kur[p], nav uz kurienikuna taht – vienalga kurkuna mahtab – vienalga kur (kur māk)kuna mahtad – vienalga kur (kur māki)kuna mahtat – vienalga kur (kur mākat)kuna sinä mäned? – kur tu ej?nikuna – nekurkuna putub – kur pagādāsmända kuna pä kandab – iet kur deguns rāda -
12 kuštta
(kuštab, kuštoi)spīdēt (par mēnesi)ei kaik ole kuld, mi kuštab – (paruna) ne viss ir zelts, kas spīd -
13 lava
(lavan, lavoid)grīdalava ei ole pestud – grīda nav nomazgātapidab panda vädrad lavale (allat.) – jānoliek spaiņi uz grīdaspühktä lava – slaucīt grīduškap seižub laval (ades.) – skapis stāv uz grīdasvädrad seižuba laval čogas, nikelle ei telustagoi – spaiņi stāv uz grīdas kaktā, nevienam netraucē -
14 minä
(minun, mindai)esala käzidu mindai – neaiztiec manala nagra minus ümbri – nesmejies par maniastu minunke kirjištoho – ejam ar mani uz bibliotēkuerigande minuspäi! – liec mani mierā!hän nagroi minun päle – viņa smejās par manijoudad-ik lähtta minunke? – vai tev ir laiks aiziet ar mani?minei sirhe ištte! – man blakus sēdies!minai ei ole unt – man nenāk miegsminai om koume sizart – man ir trīs māsasminai om äjan abunikoid – man ir daudz palīguminei om hüvä – man ir labiminunnoks – (nākt) pie manisminä ni-midä en kule – es nekā nedzirduminä olen pertiš – es esmu mājāsminä olen telefonanno! – es esmu pie tālruņa!, es klausos!varastagat mindai! – pagaidiet mani! -
15 ni-
(nolieguma partikula)ne-minä ni-midä en kule – es nekā nedzirduni-keda ei ole kodiš – neviena nav mājās -
16 pehmed
(pehmdan, pehmdoid)maigs, mīkstspehmed konsonant – mīksts līdzskanispehmed kulund – mīksta skaņapehmed pöluz – mīksts spilvensei ole ni-midä pehmedamb maman kät (paruna) – nav nekā maigākā par mātes roku -
17 pesta
(pezeb, pezi)mazgāt, nomazgātlava ei ole pestud – grīda nav nomazgātapesta käded – nomazgāt rokas -
18 pupotada
(punotab, punoti) södaēst lēni košļājot, zelēthämbhid ei ole ka pupotab söda – zobu nav, tāpēc ēd lēnām -
19 pä
(pän, päid)galvahän mäneb pal’hal päl – viņš iet ar pliku galvuhänel ei kaik rahod olgoi päs – viņam pavisam nav prāta galvāhänel ei ole rahod päs – viņam [pavisam] nav prāta galvāmägipä – kalna virsotnepanda paik pähä – uzlikt lakatu galvāpanda pähä – uzlikt galvāpän kibištab – galva sāppän kibišti, sikš en tulend – galva sāpēja, tāpēc neatnācusaharpä – cukurgalvašapuk päs – cepurē, ar cepuri galvāmända kuna pä kandab – iet, kur deguns rādariputada (pästta) pä – nokārt galvutullei päs käveleb – vējš galvā staigāüht päd ei voi sötta – vienu galvu nevar pabarot -
20 rahod
(rahid)prāts, saprātshänel ei kaik rahod olgoi päs – viņam pavisam nav prātahänel ei ole rahod päs – viņam pavisam nav prāta
- 1
- 2
См. также в других словарях:
Ole Miss Rebels football — Current season … Wikipedia
Ole Bull — Ole Bornemann Bull redirects here. For the ophthalmologist, see Ole Bornemann Bull (physician). Ole Bull Background information Birth name … Wikipedia
Olé, Olé, Olé — (from Spanish: Oé, Oé, Oé ) is a football chant of a Spanish origin.[1] It has become associated with supporters of the Republic of Ireland national football team. Contents 1 Origin 2 Anderlecht Champion … Wikipedia
ole — ole·a·ce·ae; ole·a·ceous; ole·a·ci·na; ole·a·cin·i·dae; ole·ag·i·nous; ole·ag·i·nous·ly; ole·ag·i·nous·ness; ole·a·les; ole·an·der; ole·an·drin; ole·a·no·lic; ole·ar·ia; ole·as·ter; ole·ate; ole·fi·ant; ole·fin; ole·fin·ic; ole·ic; ole·if·er·ous; … English syllables
Ole Miss Rebels — University University of Mississippi Conference(s) Southeastern Conference NCAA … Wikipedia
Ole-Einar Björndalen — Ole Einar Bjørndalen … Deutsch Wikipedia
Ole Einar Bjoerndalen — Ole Einar Bjørndalen … Deutsch Wikipedia
Ole Einar Björndalen — Ole Einar Bjørndalen … Deutsch Wikipedia
Olé Olé — Datos generales Origen España Información artística Género(s) Tecno pop Pop … Wikipedia Español
Öle — (Olĕa, Chem.). A) Ätherische Öle (Flüchtige Öle), sind Flüssigkeiten organischen Ursprungs, welche sich durch einen durchdringenden, theils höchst angenehmen, theils widrigen Geruch, durch gewürzhaften, brennenden Geschmack u. durch ihre… … Pierer's Universal-Lexikon
Ole Nydahl — (* 19. März 1941 nahe Kopenhagen, Dänemark), auch bekannt als Lama Ole, ist ein Lama des Diamantweg Buddhismus. Er repräsentiert Lehren der tibetischen Karma Kagyü Schule. Sie gehört zur Kagyü Schule, die eine der vier Hauptrichtungen des… … Deutsch Wikipedia
