kombinēt

v. комбинировать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \kombinētую, \kombinētуешь; прич. \kombinētованный, \kombinētован)

MašB, BūVP

lv sakombinēt

ru сочетать

lv Izcelsme - latīņu combinare

lv 1. Saistīt kopā, apvienot; no atsevišķām sastāvdaļām veidot veselumu

lv 2. Izvietot noteiktā kārtībā, secībā

lv 3. Plānot, organizēt noteiktā kārtībā

lv 4. Veidot kombināciju (4), kombinācijas

darb.v. apvienot

ru сочетать celtn.

lv [sa]kombinēt

общ. комбинировать

комбинировать

 (kombinētēju, kombinētē; kombinētēju) комбинировать

ru сочетать цвета celtn.

lv [sa]kombinēt krāsas

* * *

* * *

darb.v. объединить, объединять

lv, savienot poligr.

ru соединять

en associate

de zusammenfüren

MašB, BūVP

lv apvienojot palielināt

lv palielināt

lv apvienojot paplašināt

lv paplašināt

ru укpупнить

I. apvienojot palielināt; apvienojot paplašināt

II. darb.v.

1. apkopot; biedrināt; biedrot; kopot; sabiedrot; saistīt; sakalt; sakausēt; sakļaut; sakopot; saliedēt; savienot; vienot

apvienot valsti

apvienot vienā veselā darb.v. - izveidot veselu

Apvienoto Nāciju Organizācija - ANO

2. kombinēt

3. sapludināt

4. atspirgt

5. sakausēt; savienot

6. asociēt; saistīt

en graphics spreadsheet inf.

lv Izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku. Tādas grafikas izklājlapu programmas kā Microsoft Excel un Lotus 1-2-3, kas paredzētas darbam operētājsistēmas Microsoft Windows vidē, parasti ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas

ru графическая электронная таблица

Inf, Kom, IT

ru графическая электронная таблица

1. скомбинировать  (Грам. инф.: с. в.; Окончания: \sakombinētую, \sakombinētуешь; прич. \sakombinētованный, \sakombinētован)

2. сочетать  (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \sakombinētю, \sakombinētешь)

MašB, BūVP

lv kombinēt

ru сочетать

darb.v. izkombinēt

lv lauks.

ru секция

MašB, BūVP

ru секция

Ek, Fin

ru секция

ru вскрытие

ru секция

Izgl, Ped, PedStr

ru секция

lv Izcelsme - latīņu sectio ‘sagriešana, sadalīšana’

lv Līķa uzšķēršana

lv Izcelsme - skatīt sekcija1

lv 1. Nodaļa, daļa

lv 2. Daļa, posms (piem., sistēmā, iekārtā, ierīcē, būvē) ar noteiktu funkciju. vēst.

lv 3. vēst. Rajons Parīzē un citās lielākās Francijas pilsētās 18. gs. beigās

lv 4. Grāmatu vai trauku skapis ar vairākiem nodalījumiem; atsevišķs skapis, ko var kombinēt ar citiem skapjiem, antresoliem utt

1. agregāts; elements

sekciju mēbeles

2. iecirknis; nodaļa