-
1 изринуть
izgrūst, izsviest, izstumt, izmest -
2 ляпнуть
izgrūst muļķību, izrunāties [tā, kā nevajag], samuldēties; bliezt, smelt, zvelt, gāzt, vilkt -
3 пропихнуть
izgrūst, iebīdīt, izbīdīt, izstumt, pagrūst, iegrūst, iestumt, pabīdīt, pastumt -
4 выталкивать
v1) gener. stumt ārā2) colloq. izstumdīt (ārā)3) liter. izstumt4) simpl. izgrūst (ārā)* * *grūst ārā, stumt ārā, izstumdīt, izstumt, izgrūst -
5 вытолкать
-
6 вытолкнуть
-
7 извергнуть
vgener. izvirst (lavu) (ëàâó), izgrūst (lāstus, lamu vārdus) (проклятия, брань)* * *izvirt, izsviest, izmest; izgrūst; izstumt -
8 просадить
v1) gener. aizlaist vējā, izgrūst2) simpl. aizlaist* * *pārdurt, izdurt cauri; izplaucēt, izšķērdēt, izgrūst, aizlaist -
9 проталкивать
v1) liter. izstumt (cauri kam)2) simpl. izgrūst (cauri)* * *izstumt, stumt cauri, [ie]stumt, iegrūst, grūst cauri, izgrūst -
10 протолкнуть
v1) liter. izstumt (cauri kam)2) simpl. izgrūst (cauri)* * *iestumt, aizstumt, aizgrūst, izgrūst, izstumt, iegrūst -
11 брякнуть
vcolloq. sašķindināt (ko) (÷åì)* * *nošķindēt, iežvadzēties, nožvadzēt, pažvadzēt, iešķindēties, pašķindēt; noskandināt, nošķindināt, nožvadzināt, paskandināt, sašķindināt, sažvadzināt, saskandināt, pašķindināt, pažvadzināt; ar troksni atsisties, atsitoties, nograbēt, noklaudzēt; ar troksni nomest, ar troksni nosviest, nogāzt; izgrūst, izmest -
12 буркнуть
-
13 выпалить
-
14 выпихивать
bīdīt ārā, izbīdīt [ārā, laukā], izgrūst [ārā, laukā], izstum[dī]t [ārā, laukā], stum[dī]t ārā, grūst ārā -
15 выпихнуть
izbīdīt [ārā, laukā], izgrūst [ārā, laukā], izstum[dī]t [ārā, laukā] -
16 загнуть
-
17 изрыгать
vgener. atrīt, izvemt* * *atvemt, atrīt, izvemt; spļaut; izgrūst -
18 исторгнуть
vgener. izstumt (напр., из общества)* * *izvirt, izgrūst, izmest, izsviest; izraidīt, izstumt; izraut, izvilkt; atbrīvot, izraut; izvilināt, izraisīt -
19 истратить
vgener. izgrūst (iztērēt), izdot, iztērēt, notērēt* * *iztērēt, notērēt, izdot; izšķiest -
20 отмочить
vgener. atmiekšķēt, atmērcēt* * *atmērcēt; nomērcēt, izmērcēt; pastrādāt, izgrūst
- 1
- 2
См. также в других словарях:
užviršinti — užvir̃šinti 1. Dkš, Lz žr. 1 užviršyti 1: Nosę ižgrūst reikia, kad stogo neužvir̃šino ZtŽ. Deda malkas ratu kūgin, paskun užvir̃šina DrskŽ. Užvir̃šino kūgį Azr. Gražiai užvir̃šinat krūvukes [šieno] Sn. ║ refl. užsidėti ant viršaus: Pasūgės ir… … Dictionary of the Lithuanian Language
